Robotizētais zāles pļāvējs LU Botāniskajā dārzā strādā jau 3 gadus un pļauj aptuveni divus tūkstošus kvadrātmetru lielu teritoriju. Pirms robota uzstādīšanas par zāliena pļaušanu šeit rūpējās darbinieks, kurš reizi divās nedēļās pļāva zālienu ar raidera pļaujmašīnu. LU Botāniskā dārza Saimniecības pārzinis Kristaps Kunrads gan piemin, ka raideris bieži vien biedēja cilvēkus un viņi devās prom, savukārt robots ir kluss (tā garantētais trokšņa līmenis ir 59 dB (A)) un nemanāms, tāpēc cilvēki brīvi gan sauļojas, gan atpūšas, un tas viņiem nekādi netraucē.

Pēc trīs gadu pieredzes jau droši var teikt, ka arī zāliena kvalitāte ir uzlabojusies – tas ir skaists, vienmērīgi nopļauts un izskatās sakopts visu laiku. Turklāt, pateicoties neregulārajam pļaušanas principam, nerodas iebraukātas pēdas.

Kristaps nepiekrīt viedoklim, ka robots atņem cilvēkam darbu: “Pavisam noteikti robots mums nodrošina darbaspēka ekonomiju, cilvēkam, kurš pļauj zāli, atbrīvojas laiks, tāpēc viņš var vairāk laika veltīt kādām grūtāk appļaujamām vietām un brīvāk darboties. Ietaupījumu, ko mēs esam ieguvuši no robota, ir grūti saskaitīt, bet principā tā varētu būt viena darbinieka mēnešalga – un šis darbinieks var darīt kaut ko citu tajā laikā vai veltīt vairāk laika kādiem sarežģītākiem darbiem.”

Bet kā galveno ieguvumu Kristaps vēlreiz uzsver to, ka robotizētais zāles pļāvējs netraucē apmeklētāju atpūtu, jo robots jau no attāluma pamana šķēršļus savā ceļā, tuvāk piebraucot, samazina ātrumu, savukārt, piebraucot jau pavisam tuvu šķērslim, tas pagriežas un dodas citā virzienā. Vaicāts, vai arī turpmāk zāliens tiks atstāts robotizētā zālēs pļāvēja ziņā, Kristaps ir pozitīvs: “Es domāju, ka mēs noteikti arī turpmāk uzticēsim zālienu robotam, lai pļauj, lai strādā, bet mēs tikai sadarbosimies kā ar jaunu kolēģi.”

Vairāk par robotizētajiem zāles pļāvējiem varat uzzināt ŠEIT.