Viens no īpašuma tipiem, kas tuvākajā nākotnē varētu attīstīties straujāk, ir rindu māju būvniecība, aģentūru LETA informēja Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA).
Asociācijas pārstāvji norādīja, ka šobrīd tirgū trūkst šī starpprodukta starp dzīvokli un savrupmāju un Latvijā vēl joprojām valda stereotipi, ka rindu vai dvīņu māja nav īsta māja.
Kopumā piedzīvotās pandēmijas rezultātā cilvēki varētu būt vairāk tendēti strādāt attālināti. Tas savukārt varētu mainīt īpašumu izvēli, dodot priekšroku lielākam miteklim, jo starpība starp plašāku dzīvokli un privātmāju nav ārkārtīgi liela, prognozēja LANĪDA eksperti.
"Tajā pašā laikā, lai nopirktu privātmāju tuvējā Pierīgā, jārēķinās ar summu ap 200 000 - 250 000 eiro. Ir patērētāju grupa, kas vēlētos no dzīvokļa pāriet uz cita veida mitekli, nemaksājot tik lielu absolūto summu. Iespējams, šie cilvēki būtu spējīgi tik daudz maksāt, taču psiholoģiski netiek pāri 200 000 eiro, un tie varētu apsvērt iespēju iegādāties rindu vai dvīņu māju, kas ir lētākas," norādīja "Swedbank" būveksperts Gatis Pūcītis.
Nekustamo īpašumu attīstītāja SIA "Domuss" ciematu attīstības un pārdošanas projektu vadītājs Jānis Ozols piebilda, ka pavasarī, sākoties Covid-19 pandēmijai, interese no potenciālajiem pircējiem nemazinājās, bet tieši pretēji - tā ir krietni palielinājusies.
"Viens no iemesliem noteikti bija valstī izsludinātais ārkārtējais stāvoklis un nepieciešamība pašizolēties, proti, cilvēkiem bija vairāk laika pievērsties lietām, kuras vienmēr bijušas aktuālas, taču laika trūkuma dēļ atliktas. Iespējams, šobrīd tām ģimenēm, kuras izvērtē lielāka dzīvokļa vai arī mājas iegādi, svaru kausi nosliecas par labu būvniecībai, ja zemes gabals jau ir īpašumā, vai arī tās meklē jau gatavas mājas," skaidroja Ozols.
Viņš piebilda, ka, salīdzinot šā gada pirmo pusgadu un pagājušā gada attiecīgo laika posmu, interese ir palielinājusies par aptuveni 20%, tostarp noslēgto darījumu ziņā. Piemēram, marta beigās-aprīlī, kad bija aktīvākā Covid-19 sezona, "Domuss" noslēdza trīs būvniecības stadijā esošu māju iegādes darījumus un bankas visiem pircējiem arī apstiprināja finansējumu.
Pūcītis piebilda, ka pieredze bankā bijusi līdzīga - pirmās nedēļas, sākoties ārkārtējai situācijai, valdījusi neizpratne. Aptuveni pusotru mēnesi bija mazāka aktivitāte, taču jūnijā darījumu apjoms jau ir pietuvojies iepriekšējo periodu līmenim, informēja Pūcītis.
Viņaprāt, Covid-19 ietekmē mainīsies biznesa, darba vide, cilvēkiem būs dota iespēja strādāt no mājām.
Runājot par tendencēm, Pūcītis norādīja, ka proporcija starp tiem, kuri vēlas iegūt gatavu māju, un tiem, kas vēlas būvēt paši, ir līdzīga. Tagad ir lielāka interese par no Rīgas salīdzinoši attālākām vietām. Rīgā, salīdzinot no daudziem novadiem, krietni atšķiras būvprojektu saskaņošana. Finansējuma saņemšanā arī šis aspekts spēlē lielu lomu, nereti tāpēc cilvēki labāk izvēlas Pierīgas novadu nevis galvaspilsētu.
Novadu popularitātes topā ik pa laikam notiek kādas izmaiņas, norādīja LANĪDA pārstāvji. Allaž iecienīts ir Mārupes, Babītes novads, tur ir arī augsta darījumu aktivitātes. Populāri ir arī Stopiņi. Ik pa laikam uzplaiksnī interese par Ikšķili, Ķekavu. Taču - jo tālāk no Rīgas, jo sarežģītāk ir iegūt finansējumu, atzina Pūcītis. Tajā pašā laikā, kā ierasts, aktīva ir Jelgava, arī Valmieras reģionā notiek darījumi, cilvēki tur būvē mājas. Šogad pirms Covid-19 bija "atdzīvojusies" Kurzeme - Ventspils, Tukums.
Kopš iepriekšējās krīzes cilvēki ir kļuvuši apdomīgi un racionāli, tas attiecas arī uz māju platību izvēli, norādīja Ozols. "Brīdī, kad lemjam par jaunu māju būvniecības sākšanu, izvēlamies projektus, kuru dzīvojamā platība nepārsniegtu aptuveni 120 kvadrātmetrus. Šā brīža tendences rāda, ka lielākas platības īsti pieprasītas nav. Tiem, kuri pirmskrīzes laikā sabūvēja sev 300-400 kvadrātmetrus lielas mājas, šobrīd tās ir problemātiski realizēt, ja tāda vajadzība rodas," skaidroja Ozols.