Ārkārtīgi augstā cena, ko ASV nāksies maksāt par "apokalipsi" rietumkrastā

FOTO: Reuters / Scanpix

ASV rietumu krastu plosa mežu ugunsgrēki, kas jau ir likuši vairākiem tūkstošiem cilvēku pamest savas mājas. Ir skaidrs, ka ugunsgrēki aiz sevis atstās postažu, lielu neziņu un milzīgus rēķinus. Runājot par mežu ugunsgrēkiem, parasti par ekonomiskajām sekām tiek domāts vismazāk.

Ne tikai fotogrāfijas no notikuma vietas izskatās šausminoši – briesmīga ir arī pati situācija, jo ugunsgrēki ir ļoti slikti cilvēku veselībai, sabiedriskajiem un privātajiem īpašumiem, kā arī slikti ekonomikai.

Dūmu mākoņi jau ir sasnieguši ļoti neapmierinošu līmeni ASV rietumkrasta vietās, kur uguns neplosās. Sliktākā gaisa kvalitāte uz Zemes pašlaik ir Klusā okeāna piekrastē sākot ar Losandželosu, beidzot ar Kanādas robežu. Miljoniem cilvēku ir spiesti palikt iekštelpās, turklāt – viņu likteņi ir atkarīgi no tā, kur tālāk virzīsies liesmas.

Pašlaik Kalifornijas, Oregonas, Vašingtonas, kā arī Aidaho štatā ir izdeguši vairāk nekā divi miljoni hektāru. Liesmas joprojām nav izdevies pakļaut kontrolei, un ik dienu tūkstošiem cilvēku ir spiesti pamest savas mājas. Zināms, ka ugunsgrēkos dzīvību zaudējuši 27 cilvēki. Daudziem izdzīvojušajiem vairs nav māju, kur atgriezties.

Augustā Kalifornijas štatu piemeklēja bezprecedenta karstuma vilnis. Nāves ielejā gaisa temperatūra sasniedza neticamu +54 grādu pēc Celsija atzīmi. Kā vēstīja “New York Times” - tas, iespējams, bija lielākais karstums, kāds jebkad fiksēts uz Zemes.

Nav pārsteigums, ka šobrīd klimata pārmaiņas un nekontrolējamie mežu ugunsgrēki var nospēlēt svarīgu lomu ASV prezidenta vēlēšanās, kas notiks novembrī. ASV prezidenta amata kandidāts, demokrāts Džo Baidens 14. septembrī nosauca prezidentu Donaldu Trampu par “klimata dedzinātāju”. Sakritība vai ne, bet jau nākamajā dienā Vašingtonā, kas atrodas ASV austrumu krastā, bija redzami dūmi no mežu ugunsgrēkiem.

Kad ugunsgrēki beidzot būs garām, ekonomiskā ietekme no tik lielas postažas noteikti būs lielas daļas cilvēku prioritāšu augšgalā.

Zaudējumu uzskaite

Mežu ugunsgrēku izmaksu uzskaite ir jāmērī vairākās kārtās. Nerēķinot zaudētās dzīvības un izmaksas, kas tiek ieguldītas, lai dzēstu ugunsgrēkus, ir daudzi citi elementi, kā, piemēram, postījumu apmērs mājām, citām celtnēm un transportlīdzekļiem. Šos zaudējumus var aprēķināt, izmantojot apdrošinātāju pieeju.

Pēdējo gadu laikā 10 postošākie savvaļas ugunsgrēki ASV ir bijuši Kalifornijas štatā. 2018. gada ugunsgrēku zaudējumus apdrošinātāji novērtēja 8,5 miljardu dolāru (7,16 miljardu eiro) apmērā.

Tomēr tas bija tikai viens ugunsgrēks.

Apdrošinātāji aprēķinājuši, ka kopumā 2018. gada laikā visi mežu ugunsgrēki ASV ekonomikai izmaksāja ap 20 miljardus dolāru. Šogad, iespējams, var būt līdzīgi.

19

Pašlaik Kalifornijā vien ir nodegušas vai smagi cietušas tūkstošiem ēku un citas infrastruktūras vienības. Štata “vizītkarte” ir būvēt ēkas pie augstām nogāzēm, kā arī lauku teritorijās, kas atrodas mežu ielokos, un tām ir grūti piekļūt. Tā ka pašlaik nav iespējams noteikt, kad ugunsgrēki beidzot tiks ierobežoti, līdz ar to nevar prognozēt, kādas būs zaudējumu izmaksas. Daļa no zaudētajām lietām un īpašumiem ir apdrošināti, tomēr – daudz kas ir neapdrošināts.

Tūristu faktors

Svarīgi atcerēties, ka zaudējumu apmēros tiek iekļauti vien privātīpašumi. Postījumi, kas nodarīti sabiedriskām vietām, piemēram, parkiem, parasti netiek ņemti vērā.

Tas, ko ir iespējams aprēķināt, ir fakts, cik tūristu apmeklē konkrētās vietas. ASV rietumkrasts ir pasaulē zināms ar saviem dabas brīnumiem, vīnogu laukiem un pilsētām, līdz ar to nav sliktākas reklāmas kā degoši koki un debesis, kas pildītas ar dūmu mutuļiem, tādējādi atturot tūristus no došanās uz katastrofas skartajām vietām.

Līdz ar to biedējošās fotogrāfijas ar ugunsgrēku sekām ir radījušas lielu iespaidu visā pasaulē. Slikta reputācija ir tā, no kuras ir ārkārtīgi grūti tikt vaļā. Tūrisma industrija jau tā cieš no Covid-19 pandēmijas ierobežojumu sekām, un tagad rietumkrastam jātiek galā ar nākamo problēmu – ugunsgrēku sekām.

Bailes un riebums Losandželosā (un ne tikai)

Citi elementi, kam ir ļoti grūti noteikt konkrētu summu, ir tādas lietas kā atcelti lidojumi, vilcienu reisi, kas nav sasnieguši savu galamērķi, darbinieki, kas aizgājuši no darba, kā iemeslu norādot veselības stāvokļa pasliktināšanos, kā arī dažādu slimību saasināšanos. Respektīvi – cilvēkresursu ekonomiskās aktivitātes zudums, ko izraisījuši ugunsgrēki. Šajā kategorijā var arī ieskaitīt infrastruktūru, piemēram, nodeguši veikali un noliktavas, vai arī – teritorijas, kur nav palicis neviens cilvēks, kam iepirkties vietējos veikaliņos.

Vēl viens svarīgs faktors ir personiskā drošība. Lai arī ASV nekustamā īpašuma tirdzniecība ir ļoti aktīva,

pēc tik daudziem mežu ugunsgrēkiem Kalifornija noteikti vairs netiek uzskatīta par drošāko vietu, kur dzīvot vai nodarboties ar biznesu.

19

Līdz ar to daudzi cilvēki var pamest rietumkrastu un doties uz kādu citu štatu, kas ir uzskatāms par drošāku.

Pārbūve un atkopšanās no katastrofas sekām prasa ļoti daudz darba, un tas var būt ļoti liels izaicinājums. Līdzīgi kā Ņūorleānā, kas 2005. gadā cieta no viesuļvētras “Katrīna”. Augstākas apdrošināšanas maksas riska zonām var palīdzēt ar lēmumu pieņemšanu saistībā ar īpašumu iegādi vai biznesa sākšanu “bīstamajā štatā”.

Jebkurā gadījumā liela mēroga mežu ugunsgrēki nekad nav gaidīti. Neņemot vērā nodegušās teritorijas, piekrastes štatiem ir mazāk naudas, ko tērēt savu ekonomiku attīstībai. Tas ir svarīgi it īpaši šogad, kad plosās Covid-19 pandēmija un tās dēļ ekonomika jau tā ir ievērojami cietusi. Kalifornija ir ļoti atkarīga no globālās tirdzniecības, un tai ir nepieciešams ļoti liels daudzums naudas, lai spētu uzturēt štatu, kā arī investēt vēl vairāk naudas, lai cīnītos pret ugunsgrēkiem un Covid-19.

Ne tikai mežos

Kalifornijas mežu ugunsgrēki ir piesaistījuši lielu uzmanību apokaliptisko debesu dēļ, kas novērotas Sanfrancisko apkārtnē.

FOTO: SIPA/Scanpix

Par vissliktāko gadu mežu ugunsgrēku jomā tiek uzskatīts 2015. gads, kad vairāk nekā 68 000 mežu ugunsgrēkos izdega vairāk nekā četri miljoni hektāru lielas teritorijas. Otrajā vietā ir 2017. gads, kad bija ļoti līdzīgi rādītāji. Ņemot vērā dekādēm ilgi krātos datus, ir skaidrs, ka nekontrolējamie savvaļas ugunsgrēki kļūst arvien postošāki.

Pagaidām šis gads nav sasniedzis 2015. gada līmeni. Eksperti joprojām uzskata, ka tagadējās augstās temperatūras, sausuma periodi un īsākas ziemas būs iemesls arvien vairāk ugunsgrēkiem nākotnē. ASV Nacionālais starpiestāžu ugunsdzēsības centrs publicējis ziņojumu, kurā ir iezīmētas galvenās problēmas.

“Augustā lielākā daļa teritoriju saņēma mazāk nekā 25% no vidējā nokrišņu daudzuma, kāds parasti ir šajā mēnesī. Lielākā daļa mitruma ir saistāma ar lokāliem pērkona negaisiem, un tas nav devis lielu labumu, tādēļ izveidojās liels sausums,” norādīts ziņojumā. Tāpat piebilsts, ka Kalifornijā gaisa temperatūras ir bijušas par 2-4 grādiem augstākas nekā parasti.

Tas nozīmē, ka tradicionālā savvaļas ugunsgrēku sezona ir garāka, nekā tā bija pagātnē. Biedējoši, bet Kalifornijā par savvaļas ugunsgrēku periodu faktiski var uzskatīt visus 12 gada mēnešus. Pēdējo gadu laikā nav bijis kaut viens mēnesis, kad netiktu reģistrēti lielāki vai mazāki mežu ugunsgrēki. Līdz ar to ugunsdzēsības misijas izmaksā vairākus miljonus – gan cilvēkresursu, gan arī tehniskā aprīkojuma jomā, tādējādi atņemot līdzekļus, ko ieguldīt ugunsgrēku prevencijas pasākumiem.

Kalifornijas ietekme uz ASV ekonomiku

Kalifornijas ekonomikas atdeve ASV ekonomikā ir lielākā starp visiem štatiem. Tiek norādīts, ka Kalifornijas ekonomika vien veido ap 14% no valsts ekonomikas. Vašingtonas štats un Aidaho veido 19% no valsts ekonomikas. Pieaugot temperatūrai, klimata pārmaiņām un arvien mazāk brīvajiem līdzekļiem, ko investēt sarežģītās ekonomiskās situācijas uzlabošanai, štatiem kļūst arvien mazāk iespēju, kā sasniegt pozitīvu ekonomisko rezultātu.

Tikmēr šo teritoriju iedzīvotājiem un biznesam būs jāsamierinās ar bīstamo situāciju un jāpierod pie arvien lielākām apdrošināšanas kompensācijām, kā arī ar stingrākām prasībām būvniecības jomā, vai arī jāpārceļas uz daudz mierīgākām vietām. Pašreizējie notikumi var radīt situāciju, kas pilnībā maina dinamisko rietumkrasta ekonomiku, un tas var kļūt par ļoti neviesmīlīgu vietu. Tā būtu ļoti liela ekonomiskā traģēdija, kā arī ārkārtīgi augsta maksa par savvaļas ugunsgrēkiem.

Uz augšu
Back