Bažījas, ka "Rail Baltica" pasliktinās pilsētvidi un dzīves kvalitāti Pārdaugavā (12)

Kā iniciatīvas iesniedzēji norādītas vairākas biedrības, kas pārstāv Rīgas Pārdaugavas rajona apkaimes.

Iniciatīvu plānos iesniegt Satiksmes ministrijā un Rīgas domē. Par šo piedāvājumu plānots savākt 1000 parakstu.

Idejas autori uzsvēra, ka atbalsta projektu "Rail Baltica" un tā sniegtās iespējas nākotnē, taču viņi ir noraizējušies par dzelzceļa atzara uz lidostu šķērsojumu negatīvo ietekmi. Iniciatīvas pārstāvji iestājas pret autocentriskiem risinājumiem, kas ieved caurbraucošās transporta plūsmas "apkaimju sirdīs" - Torņakalna, Āgenskalna, Imantas, Zolitūdes, Pleskodāles dzīvojamās zonās.

Tāpat iniciatīvas aprakstā pausti iebildumi pret minēto apkaimju iedzīvotāju "dzīves kvalitātes sabojāšanu", jo Rīga ir mājvietai draudzīga pilsēta.

Iniciatīvas aprakstā skaidrots, ka sabiedriskā apspriešana par "Rail Baltica" trases lokālplānojumu Rīgā notiks 2021.gadā - pēc būvprojektēšanas pabeigšanas. Tādējādi tiekot apdraudēta tiesiskā sabiedrības līdzdalība. Uzsvērts, ka biedrības regulāri ir iesaistījušās AS "RB Rail" sadarbības memoranda darbagrupās, iesakot jautājumus, kā uzlabot dzīves vidi šā gadsimta mēroga projekta ietvaros.

"Šobrīd aicinām iesaistītās puses - ja tomēr nav iespējams radīt augstu pievienoto vērtību, tad vismaz nepārkāpt slieksni, aiz kura pasliktināsies pārdaugaviešu dzīve!" mudināja iniciatīvas autori.

Viņi skaidroja, ka Āgenskalnā pašlaik tiek plānots izveidot Liepājas ielas šķērsojumu kā trīs joslu tuneli, kas, viņuprāt, negatīvi ietekmēs ielu tīklu un transporta organizāciju plašākā mērogā.

Idejas autori prognozē, ka tranzīta plūsma pieaugs Liepājas ielā un tuvējās ielās, pārvēršot mierīgas dzīvojamās zonas par caurbrauktuvi ar augošu satiksmes intensitāti,

bīstamību, piesārņojumu un troksni. "Turklāt plašā pārbūve izpostīs Liepājas ielas autentisko ainavu ar vēsturisko bruģi, liepu aleju un skatu uz piegulošajiem arhitektūras pieminekļiem," pausts iniciatīvā.

Tāpat uzsvērts, ka Torņakalnā pašlaik tiek plānots "neatgriezeniski izmainīt" ainavu, kas ilgā laika periodā izveidojusies kā apkaimes vizītkarte, tai skaitā vēsturiskie tilti Altonavas ielā un Torņakalna ielā. Papildus tiek plānots Vienības gatvi ar četru joslu tuneli savienot ar Raņķa dambi, kas turpinātu "pēdējā desmitgadē neveiksmīgi pārbūvēto Raņķa dambja un Daugavgrīvas ielas trasi". Iniciatīvas autori skaidroja, ka tas piesaistīs tranzīta auto plūsmu un vairāk nekā kilometru garā posmā nav šķērsojama vietējiem iedzīvotājiem. Viņuprāt, tas atstās aktīvo Latvijas Universitātes Akadēmisko centru ar Mūkusalas ielas biznesa centru, un Daugavas krastmalu atdalītu no vēsturiskā Torņakalna un Torņakalna stacijas.

Vienlaikus Imantā un Zolitūdē pašlaik tiek plānots izveidot Anniņmuižas ielas/bulvāra šķērsojumu. "Nekad iepriekš tas nav ticis plānots kā vienīgais apkaimju autosavienojums. Tas neatbilst labai pilsētplānošanas praksei, jo intensīva satiksmes plūsma koncentrēsies apkaimju centrālās ielās, kas tiek izmantotas rekreācijai un vietējo iedzīvotāju mikromobilitātei. Tiks pasliktināta gaisa kvalitāte, degradēta zaļā zona - Zolitūdes skvērs, Vecanniņmuižas parks ar dižkokiem, Anniņmuižas mežaparkam piegulošā teritorija," pausts iniciatīvā.

Tāpēc idejas autori vēlas mainīt tos iesaistīto pušu lēmumus, kuri "neglābjami nesīs pilsētvides un iedzīvotāju dzīves kvalitātes pasliktināšanos".

Tas nozīmētu Āgenskalnā atgriezties pie 2016.gadā publiski apspriestā garā "Rail Baltica" sliežu atzara tuneļa varianta, to nedaudz pagarinot, lai Liepājas ielas apkārtne paliktu neskarta. Torņakalnā lūdz rast tādus risinājumus, kas būs ieguvums vietējo iedzīvotāju pārvietošanās vajadzībām un apkaimei, kas lielā mērā ir atpazīstama, pateicoties tās bagātajai vēsturei un kultūras mantojumam. Savukārt Imantā un Zolitūdē tiek lūgts izveidot autotransporta šķērsojumu tunelī Zolitūdes ielā un mikromobilitātes šķērsojumu Anniņmuižas ielā.