Uzņēmējdarbības noskaņojuma rādītāji februārī uzlabojās pakalpojumu sektorā, nedaudz samazinājās būvniecībā un rūpniecībā, bet būtisks kritums joprojām bija mazumtirdzniecībā, pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP), atsaucoties uz veikto konjunktūras apsekojumu datiem.
Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, februārī noskaņojuma rādītājs mazumtirdzniecībā bija -19,4%, kas salīdzinājumā ar janvāri ir samazinājums par 3,6 procentpunktiem.
Noskaņojuma rādītājs samazinājies gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, bet pieaudzis degvielas mazumtirdzniecībā.
Uzņēmumu noskaņojums pasliktinājies arī automobiļu pārdošanā, bet uzlabojies auto detaļu un piederumu tirdzniecībā, automobiļu apkopē un remontā.
Viszemākais rādītājs (-37,7%) februārī bija nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, otro mēnesi pēc kārtas rādītājam esot zem 2020.gada zemākās vērtības, kad tā tika sasniegta aprīlī (-30,4%), kā arī pārsniedzot 2008.-2009.gada ekonomiskās krīzes laika zemāko vērtību (-36,3).
Statistikas pārvaldē norādīja, ka
55% aptaujāto mazumtirgotāju februārī atzīmējuši, ka viņu saimniecisko darbību būtiski ierobežo Covid-19 ietekme. Šis rādītājs, salīdzinot ar janvāri, nav mainījies.
Būtiski mazumtirgotāju sekmīgu darbību ierobežo arī konkurence savā tirdzniecības sektorā (32%) un nepietiekams pieprasījums (26%). Februārī turpināja samazināties to mazumtirdzniecības uzņēmumu īpatsvars, kas neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai - tādu bija 12%.
Pakalpojumu sektorā februārī, pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, noskaņojuma rādītājs bija -22,5%. Salīdzinot ar janvāri, šis rādītājs pieaudzis par 4,6 procentpunktiem.
Īpaši zemi noskaņojuma rādītāji joprojām bija ēdināšanā (-61,2%), izmitināšanā (-66,7%), kā arī gaisa transportā (-43,1%).
"Jāatzīmē, ka ēdināšanā un izmitināšanā, tāpat kā ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarē, uzņēmumu noskaņojums, salīdzinot ar janvāri, ir uzlabojies," piebilda statistikas pārvaldē.
Pozitīvas noskaņojuma vērtības februārī bija apdrošināšanas nozarē (23,7%), telekomunikāciju pakalpojumos (2,7%) un datorprogrammēšanā (5,2%).
Uz pārējo pakalpojumu nozaru fona īpaši optimistiski ir pasta un kurjeru pakalpojumu sniedzēji (33,3%).
Statistikas pārvaldē minēja, ka 26% pakalpojumu sektora respondentu februārī nav izjutuši saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, bet 34% respondentu norādījuši, ka Covid-19 izraisītās sekas ir būtisks ierobežojošs faktors to veiksmīgai saimnieciskajai darbībai. Starp būtiskiem ierobežojošiem faktoriem pakalpojumu sektorā bijuši arī nepietiekams pieprasījums un finansiālas grūtības, ko atzīmējuši attiecīgi 36% un 15% aptaujāto pakalpojumu sektora uzņēmumu.
Noskaņojuma rādītājs būvniecībā 2021.gada februārī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājies par 0,4 procentpunktiem - līdz -21,6%, ko ietekmēja uzņēmēju pesimistiskāks būvdarbu pasūtījumu līmeņa novērtējums.
Tostarp noskaņojuma rādītājs samazinājās ēku būvniecībā un specializētajos būvdarbos, bet palielinājās inženierbūvniecībā.
Februārī būvniecības nozari visvairāk ietekmējuši slikti laika apstākļi - to kā saimnieciskās darbības ierobežojošu faktoru atzīmējuši 54% aptaujāto uzņēmēju. Covid-19 negatīvo ietekmi februārī norādījuši 13% respondentu, savukārt nedaudz samazinājies to uzņēmumu skaits, kas kā ierobežojošo faktoru atzīmējuši nepietiekamu pieprasījumu (33%), finansiālās grūtības (9%) un darbaspēka trūkumu (8%). Februārī turpināja samazināties to būvniecības uzņēmumu īpatsvars, kas neizjūt ierobežojošos faktorus saimnieciskajai darbībai (14% respondentu).
Apstrādes rūpniecībā noskaņojuma rādītājs februārī bija -7,4%, kas ir par 0,7 procentpunktiem mazāk nekā janvārī, un to ietekmēja negatīvs uzņēmumu vadītāju novērtējums šī brīža produkcijas pasūtījumu līmenim.
Lielākais noskaņojuma rādītāja samazinājums, salīdzinot janvāri, bija tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana, mēbeļu ražošana, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana un apģērbu ražošana. Savukārt pieaugums bija poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā, cita veida ražošanā, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā un koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā.
Salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, uzlabojies uzņēmēju noskaņojums par sava uzņēmuma aktivitāti (gaidāmās ražošanas aktivitātes kāpums) un gaidāmo preču realizācijas cenu un nodarbinātības attīstību nākamajos trijos mēnešos, piebilda statistikas pārvaldē.
Salīdzinot ar janvāri, nedaudz pieaudzis uzņēmumu skaits, kas no visiem ražošanu ierobežojošiem faktoriem uzņēmumā norādījuši nepietiekamu pieprasījumu (38% respondentu), darbaspēka trūkumu (14%) un materiālu un iekārtu trūkumu (13%). Covid-19 ietekmi februārī norādījuši 16% respondentu. Savukārt 28% apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību februārī nav ietekmējuši ierobežojošie faktori.
2021.gada februārī ekonomikas sentimenta rādītājs bija 88,53, kas ir par 1,3 punktiem vairāk nekā janvārī.
Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā, un to visām Eiropas Savienības valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju noskaņojuma rādītājā ietvertās komponentes.
Uzņēmējdarbības noskaņojuma rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles - negatīvs uzņēmēju noskaņojums.
