Publiskots saraksts ar ASV uzņēmējiem, kas pērn saņēmuši visdāsnāko atalgojumu (2)

TVNET | FINANCENET
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: EPA/Scanpix

Īlons Masks ir kompānijas vadītājs, ko var apskaust ikviens uzņēmējs pasaulē – ne tikai tādēļ, ka Maska izteiktajiem vārdiem sociālajos tīklos ir tik liels spēks, lai izmainītu situāciju akciju tirgos, bet arī tādēļ, ka viņš saņem tik daudz naudas, par ko daudzi pat neatļaujas sapņot, vēsta “Bloomberg”.

ASV uzņēmumos ir ne viens vien uzņēmumu vadītājs, kurš saņem ārkārtīgi lielu atalgojumu. Vismaz 15 kompāniju bosi pērn ir nopelnījuši vismaz 100 miljonus dolāru.

Kritiķi norādījuši, ka šāda situācija brīdī, kad ASV sabiedrībā nevienlīdzība kļūst par arvien asāku problēmu, sasniedzot augstākos rādītājus teju gadsimta laikā, liek pārskatīt iespējamos limitus, cik daudz naudas viens cilvēks var nopelnīt.

“Šie cilvēki [miljardieri] atjauno Lielā cilvēka teoriju. Šeit jārunā par konkrētu personāžu birojā, kurā viņš ir karalis, bet visi pārējie ir pakalpiņi,” norāda domnīcas “Global Economy Project” vadītāja Sāra Andersone.

Šāda tendence iezīmējas laikā, kad sabiedrībā arvien skaļākas kļūst diskusijas par ienākumu nevienlīdzību. Arī paši kompāniju vadītāji ir “pielējuši eļļu ugunij”, paužot savu redzējumu par to, kā ekonomikai būtu jāstrādā cilvēku labā.

Daži kritiķi atalgojuma pieaugumu skaidro ar vienkāršu secinājumu: lēmumos iesaistītie cilvēki - izpilddirektori, direktori, institucionālie investori un padomdevēju grupas astronomisko atalgojuma līmeni uzskata par amerikāņu meritokrātijas (kad valda gudrākie un apdāvinātākie) iemiesojumu, nevis kapitālisma izpausmi, kas gan novirzījusies no kursa.

“Bloomberg Pay Index” dati liecina, ka Masks ir labāk apmaksātais uzņēmuma vadītājs ASV jau trīs gadus pēc kārtas. Viņam seko virkne vīriešu, kuru algas lapiņas ieraksts rakstāms ar deviņām vai desmit nullītēm. Tikai piecas no 100 labāk apmaksātajiem vadītājiem pērn bija sievietes.

Uz papīra Maska atalgojums dažiem varētu likties pat smieklīgs, ņemot vērā kompānijas lielumu un paša Maska ambīcijas. Tomēr šeit jājautā – vai kompānijas valde tiešām varētu atbalstīt viena darbinieka desmitiem miljardu dolāru lielās bagātības, vēl palielinot algu? Lielākā daļa investoru to atbalstīja, divām trešdaļām atbalstot “Tesla” algas paketi. Investori uzskatīja – ja uzņēmuma atalgojuma pakete, kas balstīta uz kompānijas akciju vērtības pieaugumu, tiks atbalstīta, tas ļaus arī kompānijai un tās investoriem gūt lielu peļņu.

Kompāniju vadītāji ASV skatījās uz notiekošo “Tesla”. Kas gan ir algas lapiņa 20 miljonu dolāru vērtībā, salīdzinot gada ienākumiem simtiem miljonu vai pat viena divu miljardu apjomā?

Kāds konsultants, kurš strādājis ar dažu lielāko ASV uzņēmumu valdēm, lūdza aģentūrai iespēju palikt anonīmam, lai varētu paust konfidenciālu informāciju. Viņš norādīja, ka “Maska atalgojuma pakete paredzēja: ja kompānijas finansiālie rādītāji ir pietiekami augsti, tad pārējām izmaksām atalgojumā faktiski nav nekādas nozīmes”.

Tomēr šajos matemātiskajos vienādojumos teju nekad netiek iekļauti ierindas darbinieki. Vidējā starpība starp uzņēmuma vadītāju un ierindas darbinieku 2020. gadā pieauga līdz pat 182 reizēm.

Tas nozīmē, ka, piemēram, Masks mēnesī saņem summu, ko “Tesla” ierindas darbinieks saņems, nostrādājot vairāk nekā 15 gadus. Turklāt šī starpība pieaug jau trešo gadu pēc kārtas, bet atsevišķos uzņēmumos šī starpība mērāma pat tūkstošos reižu.

Tiesa gan, alga, kura rakstāma ar desmit nullēm, vadot publiski tirgotu uzņēmumu, nav nekāds jaunums. Desmit gadus pirms 2008. gada finanšu krīzes, kad pastāvēja neizpratne par akciju opciju maksājumiem, “Coca-Cola Co.” izpilddirektors Roberto Gizeta kļuva par vienu no pirmajiem biznesmeņiem, kurš dažādās kompensācijās un bonusos saņēma vairāk nekā vienu miljardu dolāru.

Tomēr tagad izmaksu sistēmā tiekot darīts viss, lai strukturētu un labotu problēmas, kas saistāmas ar nevienlīdzību.

Pēc krīzes investori izdarīja spiedienu uz uzņēmumu valdēm, lai lielāka daļa uzņēmumu vadītāju algas tiktu novirzīta uzņēmuma ilgtermiņa darbībai un attīstībai. Tika izstrādātas arī konsultatīvās padomes, kurās izstrādāja sarežģītas atalgojumu paketes, iekļaujot sevī akciju blokus un dividendes, kas jāizmaksā, balstoties uz mērķu sasniegšanu, piemēram, sasniedzot noteiktu akciju vērtību.

Tomēr vairāki gadi ar zemām procentu likmēm un strauju izaugsmi akciju tirgos ir padarījuši šo modeli par ļoti izdevīgu kompāniju vadītājiem, tādējādi paplašinot nevienlīdzību tā vietā, lai cīnītos pret to.

Tajā pašā laikā mantra “maksa par sniegumu” izmaksas ir padarījusi noturīgākas pret kritiku, norāda eksperte Kerola Bovija, norādot, ka “tie ir nopelnīti līdzekļi”.

Milzīgas dotācijas var būt redzamas dažādās nozarēs. Tas tāpēc, ka valsts uzņēmumos publiskajos pārskatos ir precīzi jānorāda sava izpilddirektora atalgojums. Pārredzamības mērķis ir ierobežot līdzekļu izšķiešanu. Bet tas arī atvieglo vadītājiem iespēju redzēt, cik daudz konkurenti nopelna, un meklēt iespējas nopelnīt vēl vairāk.

"Es nekad nevainoju uzņēmumu vadītājus šajā jautājumā. Uzņēmumu valdei ir jālemj, vai viņi piekrīt uzņēmuma vadītāja atalgojumam," sacīja ASV konsultāciju kompānijas "Jamieson Corporate Finance" priekšsēdētājs Maikls Sirkins.

Uzņēmuma “Paycom”, kas ražo programmatūru, valde pagājušajā gadā piedāvāja tās dibinātājam un izpilddirektoram Čadam Ričisonam (10. vieta “Bloomberg Pay Index”) iespēju iegādāties 2,7% uzņēmuma akcijas, ja akciju to vērtība palielināsies nedaudz vairāk par četrām reizēm tuvāko 10 gadu laikā. Tas potenciāli Ričisonam varētu nozīmēt bonusu teju trīs miljardu dolāru vērtībā.

Protams - nav garantijas, ka likmes vispār atmaksāsies. Lielajām dotācijām bieži tiek pievienoti rūpīgi izstrādāti noteikumi, un tiek solīts, ka izpilddirektoram nekas nepienāksies, ja uzņēmuma izaugsme nebūs tāda, kā gaidīts.

Pagājušajā gadā, kad koronavīruss satricināja pasaules ekonomiku, simtiem uzņēmumu valdes atviegloja mērķus vai pat izmaksāja īpašus bonusus vadītājiem simtiem miljonu dolāru apmērā, ziņo “Bloomberg”.

"Uzņēmums var pildīt un var arī nepildīt savas saistības pret vadītāju," sacīja portfeļa pārvaldniece korporatīvās pārvaldības grupā Kalifornijas štata skolotāju pensijas sistēmā Aeiša Mastani. Pensiju fonds ir balsojis pret daudziem lieliem atalgojumu darījumiem, tostarp arī pret Maskam izdevīgo atalgojuma paketi, norādot uz nepietiekami stingriem darbības mērķiem.

Tomēr kādēļ tik daudzi investori vēlas maksāt ārkārtīgi lielu atalgojumu tikai vienai personai?

"Es to sauktu par bailēm zaudēt lielisku sniegumu," sacīja Kerola Bovija.

“Neviens nevēlas palaist garām iespējamo lielo kumosu. Un, ja šie atalgojumi izskatās pietiekami motivējoši, tikai daži investori varētu vēlēties nogalināt zosi, kas potenciāli varētu izdēt zelta olu”.

“Bloomerg” dati liecina, ka ranga līderis Masks pērn nopelnījis 6,6 miljardus dolāru. Otrajā vietā seko “Oak Street Health” vadītājs Maiks Paikošs ar 568,4 miljoniem dolāru, trešajā vietā - viens no “GoodRx Holdings”  vadītājiem Trevors Bezdeks, kurš nopelnījis 497,8 miljonus dolāru. Ceturtajā vietā šī paša uzņēmuma otrs vadītājs Duglass Hiršs, kurš nopelnīja vien par 2256 dolāriem mazāku summu nekā Bezdeks. Pirmo piecinieku noslēdz “Opendoor Technologies” vadītājs Eriks Vu, kura konts papildinājās ar 388,7 miljoniem.

No sievietēm vislabākais rādītājs ir “Opendoor Technologies” finanšu direktorei Kerijai Vīlerei, kura pērn nopelnījusi 100,9 miljonus dolāru. Šāda peļņa viņai dod 34. vietu “Bloomberg” rangā.

Komentāri (2)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu