Web 3.0 – tā ir jau nākamā, pagaidām vēl nezināmā interneta attīstības stadija.
Galvenais tās raksturlielums – decentralizācija. Pēc izstrādātāju ieceres, kuri jau pašlaik strādā pie “nākotnes interneta” pakalpojumu izveides, nākotnē internets pārstās būt centralizēts instruments, kuru kontrolēs neliela grupa tehnoloģiju gigantu.
Tas ļaus ne tikai pārdalīt resursus, kas pašlaik koncentrējas vienās rokās, bet arī padarīs interneta lietotājus par savu datu saimniekiem, kurus viņi, ja vien vēlēsies, varēs pārdot. Vēl jo vairāk – tiks atrisinātas samilzušās problēmas ar konfidencialitāti.
Kā Web 3.0 darbosies?
Pašlaik tiek pieļauts, ka Web 3.0 pamatā būs blokķēdes tehnoloģija. Tieši uz tās pamata pašlaik arī tiek veidoti Web 3.0 pakalpojumi, kas potenciāli būs decentralizēti un caurspīdīgi.
Tas nozīmē, ka lielie uzņēmumi vairs nespēs iegūt kontroli pār jebkuru daļu interneta. Pats galvenais – visi dati glabāsies nevis konkrētu uzņēmumu serveros, bet gan pašu lietotāju ierīcēs.
Savukārt serveri tīmeklī pārvērtīsies par sava veida avotu, no kā lietotājiem iegūt sev nepieciešamo informāciju.
Savas versijas par to, kā vajadzētu darboties decentralizētam internetam, iepriekš ir izteikušas dažādas komandas. Tā, piemēram, TON – blokķēde, kas iepriekš vēlējās veidot “Telegram”. Šīs komandas iecere bija izveidot platformu, kas spēs aizstāt pašreizējo tīmekli. Jaunā platforma būtu šifrēta, paplašināta un balstīta uz kriptoekonomiku. Ar jauno platformu varētu veidot ne tikai pakalpojumus un programmas, bet arī kaut ko līdzīgu mājaslapām un jaunām pārlūkprogrammām.
Sava ideja par decentralizētu internetu ir arī “Twitter” dibinātājam Džekam Dorsijam. 2019. gadā “Twitter” kļuva par projekta “Bluesky” investoru. Šis projekts strādā pie atvērtā decentralizētā protokola izstrādes sociālajiem tīkliem. Ja šis projekts tiks īstenots un “Twitter” tam pievienosies, tad jaunais protokols ļaus lietotājiem pašiem pārvaldīt savus datus, nevis ļaut to darīt citiem platformas dalībniekiem. Pēc “Twitter” ieceres, sociālajos tīklos jābūt kopējiem satura moderācijas un pārvaldības noteikumiem, tāpat arī atbildība no vienas kompānijas būtu pārnesta uz sabiedrības pleciem (respektīvi – sabiedrībai pašai jāatbild par to, ko tā raksta sociālajos tīklos). Ar “Bluesky” palīdzību Dorsijs cerēja atrisināt problēmu ar algoritmiem un izstrādāt kopējus, decentralizētus noteikumus cīņā pret viltus ziņu izplatību.
Lai lietotāji iegūtu piekļuvi Web 3.0, ir jābūt izstrādātiem arī attiecīgiem pakalpojumiem – decentralizētām lietotnēm (dApps).
No lietotāja viedokļa tās diez vai ievērojami atšķirsies no tām, ko izmantojam šodien, taču “iekšienē” gan būs atšķirības – lietotāja dati glabāsies blokķēdē, kur tie nebūs pieejami “nepiederošām personām”, nevis uz kāda uzņēmuma servera.
Šādi pakalpojumi pastāv jau šodien, bet to pagaidām ir maz.
Ko gaidīt no Web 3.0?
Ja atbild īsumā, tad no nākamās paaudzes interneta tiek gaidīta visu mūsdienu interneta problēmu atrisināšana.
“Ir problēmas ar datu drošību un kontroli. Jebkuri dati, kurus lietotājs uztic uzņēmumam, ir pakļauti riskam. Par to liecina datu noplūdes, kas apstiprina domu, ka internetā nav un nevar būt nekādas konfidencialitātes. Web 3.0 būs būvēts ar atvērto kodu, respektīvi – par datu drošību vairs neatbildēs viena kompānija, bet viss internets kopumā. Tāpat ikvienam būs pieeja kodam un iespēja atrast kļūdas. Caurspīdīgums kļūs par lielu priekšrocību konkurencē,” raksta “TechCrunch”.