Lai arī Latvija nosoda Baltkrievijas režīmu, valsts turpina ar to tirgoties

Ilustratīvs attēls. Plakāts ar Aleksandra Lukašenko portretu. FOTO: Review News/Shutterstock

Baltkrievijas pašpasludinātais līderis Aleksandrs Lukašenko šonedēļ paziņoja, ka gribētu no Krievijas saņemt atomieročus, jo, viņaprāt, rietumi gatavojas Baltkrievijai uzbrukt.

Pavisam citas sarunas šonedēļ notika Rīgā, kur tikās NATO valstu ārlietu ministri. Latvijā Baltkrieviju uzskatām par agresoru, kas kopā ar Krieviju šobrīd rada kara draudus Ukrainā.

Tomēr, kā liecina "Nekā personīga" pētījums, ar Baltkrieviju, kur lielākā daļa rūpnīcu pieder valstij un pelna naudu, lai būtu iespējams iegādāties ieročus Lukašenko režīma nostiprināšanai, Latvija turpina aktīvi tirgoties. Šogad no Baltkrievijas Latvijā ievestas preces un izejvielas pusmiljarda eiro vērtībā.

Pirms Lukašenko nozaga prezidenta vēlēšanas, Eiropa un ASV cerēja, ka režīms šajā valstī atteiksies no ciešas saplūšanas ar Krieviju. ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo pagājušā gada maijā paziņoja, ka Amerika veikusi pirmo jēlnaftas kravas piegādi uz Baltkrieviju, lai stiprinātu neatkarību no Krievijas. Tomēr augusts ieviesa savas korekcijas.

Belnaftahim (Белнефтехим) jeb “Baltkrievijas naftas un ķīmijas valsts koncerns” ir baltkrievu lielākais valstij piederošais uzņēmums. Tajā apvienotas naftas ieguves, transportēšanas, pārstrādes un tirdzniecības kompānijas. Belnaftahim sastāvā ietilpst arī naftas cauruļvads “Družba”, Moziras un Novopolockas naftas pārstrādes rūpnīcas. Kopā aptuveni 60 lieli uzņēmumi.

24.jūnijā Eiropa pieņēma sankcijas pret Baltkrieviju. Starp vairākiem aizliegtajiem produktiem un vielām ir arī naftas produkti, kas ražoti un tiek eksportēti no Baltkrievijas.

"Nekā personīga" vispirms septembrī un tagad decembrī vērsās Valsts ieņēmumu dienestā, lai noskaidrotu, kā Latvijai veicas ar sankciju ievērošanu.

Septembrī Valsts ieņēmumu dienests atklāja, ka laika posmā jau pēc sankciju pieņemšanas Latvijā no Baltkrievijas ievestas 5852 tonnas naftas produktu. Šobrīd šis skaitlis ir pieaudzis un Latvijā ievests jau gandrīz 8000 tonnu.

Salīdzinājumam “Latvijas dzelzceļa” pilns kravas vilciena sastāvs ar cisternām parasti ved ap 3000 tonnu.

Tas nozīmē, ka pēc sankciju ieviešanas Latvijā ievesti vismaz 3 pilni vilcienu sastāvi ar produktiem, kas atrodas sankciju sarakstā.

37

VID apgalvo, ka Muitas kontroles pasākumu rezultātā nav konstatēti noteikto sankciju pārkāpuma gadījumi. Valsts drošības dienests atsevišķas pārbaudes vēl turpinot, bet plašāk par to nestāsta.

Kamēr Lukašenko draud ar atomieročiem, ļauj Krievijas tankiem no šīs valsts apdraudēt Ukrainas drošību un izmanto iebraucējus, lai radītu haosu pie Latvijas, Polijas un Lietuvas robežas, Latvija šī gada laikā turpinājusi importēt baltkrievu preces ievērojamos apmēros. Kā liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotā informācija šogad visvairāk ievests koks, tā izstrādājumi un kokogles - 264 miljonu eiro apmērā; plastmasa - 31 miljons eiro; minerālais kurināmais, minerāleļļas - 23 miljoni; dzelzs un tērauds 16 miljoni eiro; apģērbi 8 miljoni; sāls, sērs, zeme, akmens, apmešanas materiāli, kaļķi - 7,8 miljoni; mēbeles - 7,5 miljoni eiro; līdzīgās summās arī mēslošanas līdzekļi, ģipša, cementa un azbesta izstrādājumi; pārtikas atkritumi un lopbarība.

Kopā imports no Baltkrievijas šogad Latvijā 11 mēnešos bijis 454 miljoni eiro.

37

Intervijā Nekā personīga ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs apliecināja, ka sarunās aiz slēgtām durvīm NATO valstu ārlietu ministri bijuši ļoti atklāti un vēl nepieredzēti vienoti, diskutējot, ko darīt, ja, izmantojot arī Baltkrieviju, Krievija uzbruks Ukrainai. Tomēr plašāk atklāt NATO plānoto stratēģiju ārlietu ministrs nevarot, jo to visu sargājot NATO noslēpuma grifs.

Kā apliecināja Valsts drošības dienests - par Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju noteikto sankciju pārkāpšanu Latvijā ir paredzēta kriminālatbildība. Pēdējos piecos gados VDD kopumā ir sācis 13 kriminālprocesus saistībā ar starptautisko sankciju pārkāpumiem.

Uz augšu
Back