Eksperti: Latvijai jāpārņem labākā ārvalstu pieredze atkrastes vēja parku attīstīšanā

FOTO: Publicitātes foto

Latvija enerģētisko neatkarību, drošību un klimata neitralitāti var sasniegt, izmantojot vēja enerģijas potenciālu, pārrobežu sadarbību un sinhronu sistēmu attīstīšanu, secināts Latvijas Vēja enerģijas asociācijas rīkotajā “WindWorks. Rethinking Energy” konferencē. Atziņas par Latvijas potenciālu izmantot atkrastes vēja enerģiju gūtas, izvērtējot Latvijas situāciju, salīdzinot to ar citu valstu pieredzi un izsverot tālākos attīstības scenārijus Eiropas ģeopolitiskajos procesos.

Konferenci atklāja Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, kurš savā uzrunā aicināja apvienot spēkus un kopīgi veicināt strauju pāreju uz drošu un klimatneitrālu enerģētikas sistēmu. Eiropas enerģētikas komisāre Kadri Simsone pašreizējo ģeopolitisko notikumu sakarā akcentēja atjaunīgo enerģijas resursu projektu šķēršļu mazināšanu un integrēšanu dažādās nozarēs, kā arī starpvalstu sadarbību enerģētiskās drošības veicināšanā. Konferences dalībniekus uzrunāja arī Dānijas klimata, enerģētikas un sabiedrisko pakalpojumu ministrs Dans Jergensens, kurš uzsvēra visu Eiropas valstu atbildību zaļās enerģijas projektu veicināšanā.

“Latvijai ir iespaidīgs 15 GW atkrastes vēja enerģijas izmantošanas potenciāls, taču, ja nerīkosimies, tas būs tikai skaitlis. Mums ir visas iespējas kļūt par reģionālo līderi vēja enerģijas ražošanā, bet tas prasa politisku izšķiršanos, ieklausīšanos nozares profesionāļos un citu valstu pieredzē, kā arī konkrētus lēmumus. Latvija, pilnvērtīgi apgūstot savu potenciālu, ne tikai kļūtu par energoresursu eksportētāju, bet arī sniegtu būtisku pienesumu visas Eiropas kopējā klimata un enerģētikas sistēmā, nesot atbildību arī pret tām valstīm, kurām šāda potenciāla nav,” konferencē gūtās atziņas vērtē Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

Pieredzējušu vēja enerģijas projektu attīstītāju interese par Baltijas jūras teritoriju ir augsta, tāpat arī valsts uzsākusi attīstīt Latvijas un Igaunijas kopprojektu – Elwind vēja parku, kas liecina, ka arī politiskajā vidē atkrastes vēja enerģija ir svarīga. Baltijas jūrā ir ļoti labvēlīgi apstākļi atkrastes vēja apgūšanai, taču viena no galvenajām konferencē pārrunātajām tēmām bija normatīvā regulējuma nozīme. Ja politiskajā līmenī nav skaidra redzējuma un atbalsta atjaunīgās enerģijas projektu attīstīšanai, augstais potenciāls var netikt realizēts pilnvērtīgi. Vairākās paneļdiskusijās runātāji uzsvēra, ka politiskie lēmumi ir ļoti svarīgi, un visām valstīm Eiropas Savienībā (ES) jādomā, kā pēc iespējas veiksmīgāk veidot vēja enerģijas attīstību stimulējošu politiku, turklāt raugoties uz to kā uz vienotu sistēmu. Viens no praktiskiem labās prakses piemēriem ir Nīderlande, kur atjaunojamās enerģijas izsoļu kritērijos tiek iestrādātas arī nefinanšu prasības attīstītājiem, piemēram, papildu punkti tiek piešķirti tiem attīstītājiem, kuri izmanto pārstrādājamas tehnoloģijas, atstāj iespējami mazāku CO2 pēdas nospiedumu un veicina projektu praktisku integrāciju kopējā enerģētikas sistēmā, piedāvājot arī enerģijas uzkrāšanas iekārtas. Šāda veida netieša stimulēšana arī vēja enerģijas nozarei liek vairāk ieguldīt tehnoloģijās, padarot tās efektīvākas un ilgtspējīgākas.

"Lielas jaudas vēja parki var lieliski papildināt mūsu Latvijas lepnumu – Daugavas HES kaskādi, tādējādi nodrošinot zaļās elektroenerģijas ražošanu daudzus gadu desmitus. Latvenergo gan sauszemes, gan jūras parku attīstībā sadarbojas ar vairākiem starptautiska līmeņa ekspertiem, un mēs plānojam šo pieeju turpināt, pārņemot labāko pasaules praksi. Lieljaudas vēja parki sekmēs Latvijas un visa reģiona enerģētisko neatkarību, dos iespēju Latvijai kļūt par eksportētājvalsti, kā arī nodrošinās zemāku elektroenerģijas cenu līmeni, stiprinot valsts ekonomiku, sekmējot Latvijas uzņēmēju konkurētspēju un iedzīvotāju labklājību," norāda AS "Latvenergo" valdes loceklis Kaspars Cikmačs.

Hanna Marija Gudlada (Hannah Mary Goodlad), Equinor Baltijas jūras reģiona attīstības vadītāja konferencē norādīja, ka enerģētikas sistēmu transformācijas ceļā vispirms jāatrisina enerģijas trilemma – pieejamība, ilgtspējīgums un uzticamība, un tam jākļūst par visu Eiropas valstu fokusu. Enerģētikas sistēmu reformēšana un klimatneitralitātes sasniegšana ir visas Eiropas mērķis, tādēļ uz to jāskatās vienoti, apvienojot spēkus. Jāveicina partnerības ne vien tādos praktiskos jautājumos kā vēja parku izbūve, starpsavienojumu attīstīšana un pārvades sistēmu uzlabojumi, bet arī politiskos aspektos - kopējas enerģētikas politikas veidošanā. Veidojot jaunus projektus un uzlabojot esošās sistēmas, valstīm ar mazāku pieredzi ir vērtīgi ņemt piemēru no valstīm, kuras sevi jau pierādījušas atkrastes vēja enerģijas apgūšanā, piemēram, Dānijas, Nīderlandes, Vācijas un Lielbritānijas. Ir vērtīgi iepazīt šo valstu sistēmas un pārņemt labo praksi, kas iestrādāta normatīvajos regulējumos un jau pārbaudīta praksē.

Viena no galvenajām atziņām, kas izskanēja vairākās diskusijās, ir komplekss skatījums uz enerģētikas sistēmu. Neizbēgami virzāmies uz dažādu jomu elektrifikāciju un tai nepieciešamie energoresursi kaut kur būs jāiegūst. Lai Eiropa un tai skaitā arī Latvija patiesi kļūtu zaļākas un ilgtspējīgākas, nepietiks vien ar nelielu no atjaunojamajiem resursiem ģenerējošo jaudu pievienošanu pašreizējam enerģētikas portfelim. Ir nepieciešama vispārēja sistēmas transformācija, kurā enerģētikas bāzi veido nulles emisiju tehnoloģijas, un tikai nepieciešamības gadījumā trūkstošo saražo fosilie kurināmie, paturot prātā ietekmi, kādu tie atstāj uz klimatu, ģeopolitiku un finansēm. Attīstot atjaunīgās enerģijas ieguvi no vēja un saules, jāparedz pārvades tīklu attīstība, starpvalstu savienojumi, uzkrāšanas un uzglabāšanas sistēmas, kā arī energoresursu taupīšana un efektīva izmantošana. Kompleksu enerģētikas sistēmas attīstību veicinās dalīšanās pieredzē, starpvalstu sadarbība un vienots atbalsts katras valsts individuālo un ES kopējo mērķu sasniegšanā.

Konferenci rīkoja Latvijas Vēja enerģijas asociācija, Dānijas vēstniecība Latvijā un biznesa tehnoloģiju platforma BiSMART ar AS “Latvenergo”, Enefit Green, Eolus, European Energy, Ramboll, RWE Renewables un Sunly atbalstu.

Konferences ieraksts pieejams www.windworks.lv mājaslapā.

Uz augšu
Back