Vairāk nekā astoņus mēnešus Krievija bija okupējusi Hersonu – vienīgo apgabala centru, kuru okupantiem izdevās ieņemt pēc 24. februāra. Lai arī Ukrainas spēkiem izdevās pilsētu atbrīvot, okupantu karaspēks atkāpšanās laikā sabojāja kritiski svarīgo infrastruktūru. Hersona palikusi bez elektrības, sakariem un ūdensapgādes. Kad un kā Ukrainas lielākās kompānijas atgriezīsies pilsētā?
“Mēs jau esam Hersonā,” 11. novembrī “Facebook” rakstīja veikalu Ukrainas veikalu tīkla ATB vadītājs Boriss Markovs. Tāpat viņš publicēja arī vairākus video, kuros bija redzami kravas auto ar ATB uzrakstiem, par ko priecājās Hersonas iedzīvotāji.
Tiklīdz kļuva zināms par Hersonas atbrīvošanu, Ukrainas iedzīvotāji sociālajos tīklos sāka publicēt ierakstus, kuros vēsta par Ukrainas uzņēmumu sacensību, “kurš ātrāk atgriezīsies atbrīvotajā pilsētā”. Tiesa gan, ATB nebija pirmais uzņēmums, kurš atjaunoja darbību Hersonā.
Tiek norādīts, ka sociālajos tīklos redzamā kravas mašīna ar ATB uzrakstu bija veikalu tīkla vietējā partnera – pārvadtāja īpašumā. Lai pilnvērtīgi atjaunotu darbību pilsētā, ATB vēl nāksies pagaidīt.
“Bizness var atgriezties vien pēc tam, kad mēs pabeigsim stabilizācijas pasākumus. Vislabāk ir sagaidīt oficiālu atļauju no vietējām varasiestādēm. Hersona ir ļoti mīnēta, vairāk nekā 10 sapieru grupas jau neitralizējušas ap 4000 sprādzienbīstamu priekšmetu,” izdevumam “Forbes” pauž Ukrainas policijas vadītājs Ihors Klimenko.
Turklāt līdz kara sākumam Hersonā dzīvoja aptuveni 280 000 cilvēku, bet tagad – ap 80 tūkstošiem. Pilsētā nav elektrības, ūdensapgādes un sakaru. Atkāpjoties krievi iznīcināja kritiski svarīgo infrastruktūru. “Forbes” arī skaidroja, kā pilsētā atgriezīsies svarīgākie uzņēmumi.
Kad Hersonā tiks atjaunota elektroapgāde? Divu trīs nedēļu laikā, norādījis “VS Energy” operacionālais direktors Volodimirs Hetmanovs. Viņa pārstāvētā kompānijā ietilpst apgabala vietējā elektroapgāde. Paredzams, ka termiņi var mainīties, jo situācija ir neprognozējama.
Līdz kara sākumam Hersona elektrību saņēma no trim maģistrālajām līnijām. Visas līnijas pašlaik ir sagrautas. Kopumā Hersonai sagrautā infrastruktūra izmaksās 1,5-2 miljardus grivnu (40-52 miljonus eiro), tomēr šis novērtējums tiks pārskatīts.
“Mēs vēl neesam paguvuši piekļūt objektiem un detalizēti saprast, kādi ir bojājumi. Vēlāk to būs iespējams noteikt precīzāk,” sacīja Hetmanovs.
Pašlaik visi spēki tiek koncentrēti, lai Hersonas apgabals saņemtu enerģiju no līnijas, kas ved uz Mikolajivu, jo to būs iespējams atjaunot visātrāk. Lai atjaunotu sabojāto infrastruktūru, Hersonas enerģētikas kompānijām palīdzēs enerģētiķi no citām pilsētām – Odesas, Dnipro, Žitomiras, Kropivnickas un Rivnes.
Vai ar vienu līniju Hersonai būs pietiekami? Hetmanovs norāda, ka enerģijas saņemšanai ierobežotā apjomā būs pietiekami. Pašlaik Hersonā pieprasījums pēc enerģijas būs daudz mazāks nekā pirms kara, jo daudzi ir aizbraukuši, un arī ražošana nedarbojas. Tāpēc pirmajā laikā būs pietiekami.
Hersonas – Mikolajivas elektrolīnijas atjaunošana ļaus atgriezt Mikolajivā tīru ūdeni, jo tieši šī līnija bijusi tā, kas apgādājusi ar elektrību Mikolajivas ūdensapgādes sistēmu.
Stabilu Ukrainas sakaru Hersonas apgabalā trūkst jau kopš pavasara. Jūnija sākumā darbojās vien 2% Ukrainas mobilo operatoru bāzes staciju, pauda operatora “KyivStar” prezidents Oleksandrs Komarovs.
Ukrainas mobilo operatoru “lielais trijnieks” izstrādājis plānu, kā atjaunot sakaru tīklu, uzreiz pēc pirmajām ziņām par pilsētas atbrīvošanu. 13. novembrī Hersonas centrā atsāka darboties “Vodafone” un “KyivStar” bāzes stacijas.
Tas ir tikai sākums lielam darbam – telekomunikāciju uzņēmumi pašlaik izmanto pārvietojamās bāzes stacijas, gaidot, kad tiks atjaunotas stacionārās bāzes. Pārrautos optiskos tīklus kompensē ar “Starlink”, bet elektrības trūkumu – ar ģeneratoriem.
Mobilie operatori norāda, ka Krievijas armija savas bēgšanas laikā sabojāja mobilo sakaru infrastruktūru, nozogot arī svarīgu aprīkojumu.
16. novembra vakarā Ukrainas tīklu pārklājums bija pieejams Hersonā, Čornobajivkā un Berislavā. Mobilie sakari vietējiem iedzīvotājiem pagaidām ir bez maksas, tāpat operatori izsniedz jaunas SIM kartes. Par pilnīgu sakaru tīkla atjaunošanu operatoru pārstāvji izvairās runāt – ir jāpaveic milzīgs darbs, jo okupanti atstājuši lielu postažu.
Tāpat jāatceras, ka pilsēta ir mīnēta, un tīkla atjaunošanu var veikt tikai pēc tam, kad ir saņemta atļauja no militārpersonām.
“Mūsu speciālistiem Hersonā ir jāgaida rindā pēc sapieru pakalpojumiem, jo viņiem ir darbs vairāk nekā 1000 lokācijās visā pilsētā. Lai spētu sazināties savā starpā, tehniķi izmanto “Starlink” pakalpojumus, un ar ģeneratoru jaudu dalās ar vietējiem iedzīvotājiem,” pauž “Vodafone Ukraine” tehniskā departamenta vadītājs Ihors Zozuliks.
Pašlaik Hersonā pieslēgties internetam ir iespējams vairākos publiskās piekļuves punktos visā pilsētā. Tuvāko nedēļu laikā tiek plānots izveidot 60 interneta piekļuves punktus visā Hersonas apgabalā.
Pārtikas produktus Hersonā un apgabalā pagaidām ir iespējams saņemt tikai kā humāno palīdzību. 15. novembrī Mikolajivas apgabala humanitārais štābs uz Hersonas apgabalu nosūtīja septiņas kravas mašīnas ar precēm – vairāk nekā 25 tonnām pārtikas produktu, 9 tonnām medikamentu un higiēnas precēm.
Neviens no lielākajiem tirgotājiem pagaidām vēl nav atjaunojis savu darbību. Pašlaik vēl tiek izvērtēti zaudējumi un notiek gatavošanās darbības atjaunošanai. Piemēram, ATB plāno atjaunot darbību 20. novembrī, atverot pirmo veikalu, bet vēl divus – 23. novembrī.
Jūlijā tika ziņots, ka Hersonā okupanti piesavinājās Ukrainas aptieku īpašumu, bet aptiekas pārdēvēja par godu tā saucamās “Doneckas Tautas republikas” aptieku tīklam. Sagrābtajās aptiekās cenas bija divas, un citreiz pat trīs reizes augstākas nekā februārī. Galvenā medikamentu plūsma bija no Krievijas okupētās Krimas.
Okupācijas laikā darbību nepārtrauca medicīnisko preču tirgotājs “Medtehnika”.
“Pēdējie mēneši bija ļoti smagi. Cenas grivnās, pieņemam grivnas, bet Hersonas iedzīvotājiem deviņu mēnešu laikā grivnu krājumi jau bija gandrīz beigušies. 12. novembrī beidzot Kijivā piekrāvām pilnu mašīnu ar jaunām precēm un nogādājām to Hersonā,” norādīja “Medtehnika” vadītājs Oleksijs Davidenko.
Sestajā dienā pēc Ukrainas bruņoto spēku ienākšanas pilsētā pilsētā tika atvērtas trīs valsts banku - “Privat”, “Oshada” un “Ukrgaza” filiāles. “Privat” preses pārstāvis Oļehs Serha norādīja, ka “pašlaik ir atjaunota darbība vienā filiālē, taču tālāk sekos audits un citu filiāļu darbības atjaunošana, kur tas būs iespējams.”
Ar zaudējumu novērtējumu Hersonā plāno atgriezties arī valsts lielākā privātā banka - “Raifeissen Bank”.
“Visas piecas filiāles Hersonā bija sagrābtas, un pēc to atmīnēšanas darbiem tiks veikta atbilstoša izmeklēšana un zaudējumu novērtēšana. Tagad banka gaida oficiālu atļauju no varasiestādēm, kad drīkstēs veikt šīs darbības,” norādīts bankas paziņojumā.
“Ukrpošta” darbu Hersonā atsāka 15. novembrī, atverot divas filiāles, izmaksājot pirmās pensijas Hersonas iedzīvotājiem.
“Nova Pošta” darbu Hersonā atsāka nākamajā dienā – 16. novembrī. Sākotnēji darbosies viena no nodaļām, kā arī mobilās pasta nodaļas. Tāpat strādās arī “Nova Pošta” kurjeri.
Plānots, ka decembra sākumā “Nova Pošta” atvērs vēl četras stacionārās pasta nodaļas. Tas notiks pēc tam, kad drošības dienesti pabeigs ēku atmīnēšanu. Līdz kara sākumam Hersonā darbojās 26 “Nova Pošta” nodaļas, kā arī 207 pakomāti.
Elektrības trūkuma dēļ pasts izmantos ģeneratorus un “Starlink” internetu. Tāpat nodaļās Hersonas iedzīvotāji varēs uzlādēt savas ierīces un sazināties ar saviem tuviniekiem.
Tuvākās nedēļas – divu laikā Hersonā darbu varētu atsākt kompāniju WOG, OKKO un BRSM degvielas uzpildes stacijas. Pilsētā ir divas WOG, piecas OKKO un četras BRSM stacijas. Vispirms tās apsekos sapieri. Pēc atmīnēšanas darbu beigām degvielas uzpildes tīklu pārstāvji veiks auditu un noteiks, kas nepieciešams darba atjaunošanai. Piemēram, WOG plāno, ka jau šajās dienās uz Hersonu dosies pirmais benzīnvedējs ar degvielu, kas būs paredzēta speciālajam transportam.
BRSM pārstāvis norāda, ka visas degvielas uzpildes stacijas ir izlaupītas un izdemolētas.
“Krievi ir izlaupījuši visu. Sākot ar logiem, beidzot ar uzpildes pistolēm. No DUS ir palikuši pāri tikai karkasi.”
Vietējās varasiestādes pagaidām nevar nosaukt konkrētus termiņus, kad bizness varēs pilnībā atgriezties Hersonā.
“Pilsēta ir liela, un arī mīnēšanas apjomi ir milzīgi. Sapieri strādā teju caurām diennaktīm,” saka Hersonas militārās administrācijas vadītājs Oleksandrs Tolokoņikovs.
Privātais bizness drīkstēs atgriezties ar nosacījumu, ja uzņēmēji būs pilnībā pārliecināti par savu telpu drošību. Cita problēma ir tā, ka bez ūdens un elektrības parastam lielveikalam strādāt būs ļoti sarežģīti.
Bankas darbojas, jo tās izmanto “Starlink” internetu, kā arī no Kijivas aizlienētu elektroģeneratoru.
Tāpat pilsētā noteikta komandantstunda, kas ilgst ik dienas no plkst. 19 līdz nākamās dienas 6:30. Vietējās varasiestādes noteikušas, ka pilsētā drīkst ielaist cilvēkus tikai pēc rūpīgas personības pārbaudes kontrolposteņos. Perimetrā ap pilsētu izvietoti 16 kontrolpunkti. Tur rūpīgi pārbauda visus, kuri iebrauc vai izbrauc no pilsētas.
Pašlaik Hersonā strādā ap 500 Ukrainas policistu. Vēl apmēram tikpat strādā citās apdzīvotajās vietās Hersonas apgabalā. Galvenie uzdevumi – atmīnēšana, Krievijas pastrādāto noziegumu fiksēšana, kā arī patrulēšana. Apgabala teritorijā darbojas 27 autopatruļas un izvietoti 25 kontrolpunkti.
