Analizējot pusvadītāju, izejmateriālu un komponentu krīzes, par autoražotāju nākamajām galvassāpēm var kļūt akumulatori. Tā kā elektriskā transporta pārdošanas apjoms ar katru gadu pieaug, palielinās arī pieprasījums pēc enerģijas uzkrāšanas ierīcēm, tomēr pagaidām ir daudz neatbildētu jautājumu par to izmantošanu pēc nokalpošanas mašīnā.
Tāpat kā mobilo tālruņu un klēpjdatoru baterijas, arī elektroauto akumulatori laika gaitā zaudē daļu lietderīgās kapacitātes. Eiropas Savienībā tirgoto modeļu gadījumā tiem jābūt vismaz 8 gadu jeb 160 tūkstošu kilometru nobraukuma garantijai, un šī perioda beigās kapacitātei jābūt vismaz 70 procentiem.
Taču kas notiks ar akumulatoriem, kas vairs neatbildīs šīm prasībām?
Pirmais risinājums – otrreizējā pārstrāde
Latvijas Gada auto žūrijas biedrs un žurnāla Profi Latvija redaktors Guntars Pulss neslēpj, ka viņu satrauc, kas notiks ar elektroauto akumulatoriem pēc tam, kad tie būs nokalpojuši savu laiku. Viņš pat pieļauj, ka elektromašīnu pašreizējā izmantošanas forma atšķirsies no tās, kā tās izmantosim pēc dažiem gadu desmitiem. “Ja elektroauto būtiski nemainīsies, iespējams, ilgtspējas jautājumus nāksies risināt, pārejot uz totālu mašīnu koplietošanu, un personīgie auto kļūs par pagātni,” prāto žurnālists.
Iespējamais problēmas risinājums ir akumulatoru otrreizējā pārstrāde. Labs piemērs šajā ziņā ir projekts, ko sadarbībā ar akumulatoru pārstrādes uzņēmumu Battery Resourcers īsteno prestižo Jaguar I-PACE elektroauto ražotāja Jaguar Land Rover investīciju meitasuzņēmums InMotion Ventures. Ilgtspējīgo tehnoloģiju uzņēmums pilnveido nokalpojušo akumulatoru pārstrādes tehnoloģijas. InMotion pieder ekskluzīva licence inovatīvam slēgta cikla procesam, kas ietver akumulatoru pārstrādi, kā arī iegūto materiālu atkalizmantošanu un izstrādi. Tā mērķis ir pārvērst akumulatorus materiālos, kas piemēroti jaunām enerģijas uzkrāšanas ierīcēm.
Akumulatoru materiāli ir ierobežots resurss, un tas kļūst arvien dārgāks, savukārt otrreizēja izmantošana samazina atkarību no izejvielu piegādes. Tāpēc Jaguar Land Rover uzsver, ka ieguldījums Battery Resourcers ir daļa no plāna ieviest aprites ekonomikas principus visā akumulatoru piegādes ķēdē un samazināt atkritumu daudzumu.
“Litija jonu akumulatoros ir litijs, kobalts, niķelis, mangāns un grafīts – visi šie materiāli tādā vai citādā veidā rada vai var radīt draudus videi. Runājot par pārstrādes posmu, visizdevīgākie ir akumulatori, kas satur kobaltu. Šis metāls ir ārkārtīgi dārgs un rets. Turklāt 70 procenti krājumu atrodas Kongo Republikā, bet tur līdzās jautājumiem par ieguves ietekmi uz vidi rodas arī jautājumi par strādājošo darba apstākļiem,” norāda Guntars.
Industrija sper tikai pirmos soļus
Pēc Guntara Pulsa teiktā, pārstrādes attīstību joprojām kavē gan ekonomiskais faktors, gan arī tas, ka ražotāji bieži ievieš jaunas tehnoloģijas vai maina akumulatoru sastāvu. Attiecīgi saistītajai nozarei nemitīgi jāpielāgojas.
Uzņēmums Battery Resourcers, kurā investējis Jaguar Land Rover, pārstrādās un izgatavos materiālus, kas nepieciešami akumulatoru katodiem: niķeļa, mangāna un kobalta oksīdus, niķeļa-kobalta-alumīnija sakausējumu, kā arī litija dzelzs fosfātu. Papildus tam kompānija ir pieteikusi intelektuālā īpašuma tiesības saistībā ar grafīta izgūšanu un attīrīšanu; šis risinājums ļaus aktīvos materiālus izmantot jaunu akumulatoru katodos un anodos.
“Manuprāt, valstīm vajadzētu šādiem pārstrādes uzņēmumiem pievērst īpašu uzmanību – vismaz kamēr nozare sper pirmos soļus, – subsidējot vai vēl kā citādi veicinot to attīstību,” spriež Guntars.
Lai akumulatoru pārstrāde nestu reāli jūtamus augļus, tai nepieciešams ievērojams mērogs. Jaguar Land Rover neslēpj, ka tā investīciju mērķis ir iedzīvināt komerciāli veiksmīgu darbības modeli un pārstrādāt 10 000 tonnu akumulatoru gadā. Šim nolūkam uzņēmums paplašinās un uzlabos Battery Resourcers rūpnīcu Mičiganā, ASV.
Līdztekus akumulatoru pārstrādei parādās vajadzība pēc jauniem pakalpojumiem un produktiem. Jaunuzņēmums LiBCycle, kas darbojas Minhenes Tehniskās universitātes paspārnē, arī izstrādā aprites ekonomikai atbilstošas tehnoloģijas, kuru uzdevums ir sekmēt akumulatoru pārstrādi. LiBCycle galvenais produkts ir īpašs konteiners, kas vienkāršo lietotu un bojātu litija jonu akumulatoru bloku transportēšanu. Tajā var droši ievietot no elektroauto noņemtu akumulatoru un nogādāt pārstrādātājam.
Otrais risinājums – tālāka lietošana
Neskatoties uz minētajām bažām, pieredzējušais žurnālists atzīst – ņemot vērā inženieru domas lidojumu un finanšu apjomu, kas tiek investēts pētniecībā un izstrādē, iespējams, akumulatoru utilizācijas jautājumu izdosies atrisināt un elektriskā mobilitāte nesāks mētāties no viena grāvja otrā.
“Akumulatoru pārstrādei vēl ir jānoiet ļoti, ļoti garš ceļš, tāpēc pagaidām saprātīgs variants būtu dot tiem otru dzīvi un izmantot kā enerģijas uzkrāšanas un sadales ierīces. Piemēram, valstīs, kur nav attīstīti elektrotīkli, un teritorijās, kuras skārusi kaut kāda krīze. Tiesa, arī šeit būtu vajadzīgs papildu darbs, jo arī tālākizmantotajiem blokiem ir vajadzīga vadības elektronika utt.,” uzskata Guntars.
Taču arī sekundārā lietošana nevar būt mūžīga, un bloku šūnas agri vai vēlu tāpat nāksies pārstrādāt.
“Labā ziņa ir tāda, ka tehnoloģijas attīstās mežonīgā tempā. Tas, ko pirms gada uzskatīja par sava veida doto lielumu, varbūt vairs nav spēkā, un viens otrs pasaules glābšanas plāns ir nogrimis nebūtībā, taču jaunas idejas rodas katru dienu. Šā vai tā, tik lielas pūles, kādas šajā lietā iegulda autoindustrija, nevar nenest rezultātu,” rezumē Guntars Pulss.