Novembrī elektroenerģijas cena visās trīs Baltijas valstīs pieaugusi par 20% salīdzinājumā ar oktobri, sasniedzot 105,20 eiro par megavatstundu (EUR/MWh), liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.
Savukārt salīdzinājumā ar 2022. gada novembri mēneša vidējā elektroenerģijas cena Latvijā ir par 115% zemāka.
Uzņēmumā skaidro, ka kopējais cenu pieaugums saistāms ar patēriņa kāpumu zemākas gaisa temperatūras dēļ, kā rezultātā elektroenerģijas cenas biržā noteica dārgāki ražošanas avoti.
Vidējās cenas pieaugums novembrī vērojams arī visos pārējos Baltijas valstu starpsavienotajos elektroenerģijas tirdzniecības apgabalos – Somijā par 85% jeb līdz 69,68 EUR/MWh, Zviedrijas 4. zonā par 139% jeb līdz 73,55 EUR/MWh, bet Polijā par 3% jeb līdz 98,38 EUR/MWh.
Salīdzinot importētās elektroenerģijas apjomu uz Baltijas valstīm ar iepriekšējo mēnesi, tas kopumā ir pieaudzis par 2,2%. Elektroenerģijas importa apjoms no Somijas ir samazinājies par 10,4%, savukārt pieaudzis par 19,4% no Zviedrijas un par 19,1% no Polijas.
"Augstsprieguma tīkls" norāda, ka elektroenerģijas cenu izmaiņas veicināja notikumi Somijas tirdzniecības apgabalā – cenu pieaugums Baltijas valstīs saistāms ar Somijas lielākās atomelektrostacijas Olkiluoto 3. reaktora neplānotu atslēgumu no 19. līdz 22. novembrim un mēneša pēdējās divās dienās, kas samazināja Ziemeļvalstīm pieejamo atomelektrostaciju jaudu īpatsvaru, kas savukārt samazināja kopējās plūsmas uz Baltijas valstīm, kā rezultātā pieauga elektroenerģijas cena Baltijas valstīs šajā laikā.
Vienlaikus "Augstsprieguma tīkls" atgādina, ka saskaņā ar Eiropas elektroenerģijas pārvades operatoru asociācijas ENTSO-E ziņojumu "Winter Outlook 2023-2024",
kopumā Eiropā šajā ziemā elektroapgādes jaudas būs pietiekamas patēriņa nodrošināšanai un daudzi riski, kas Baltijas jūras reģionā bija aktuāli iepriekšējā ziemā, patlaban vairs nav problēma.
Kompānijā skaidro, ka 2022. gadā vēsturiski augstākās enerģijas cenas deva jaunu impulsu Eiropas valstu centieniem mazināt atkarību no enerģijas importa, attīstot atjaunojamās enerģijas ģenerāciju. Tostarp kopš 2022./2023. gada ziemas dabas gāzes patēriņš Eiropas Savienībā samazinājies par 16%. Top 3 valstis ar visstraujāko dabas gāzes patēriņa samazināšanos ir Lietuva, Igaunija (patēriņa kritums pārsniedz 30%) un Somija (patēriņa kritums pārsniedz 40%).
Vienlaicīgi strauji attīstās vēja un saules elektrostaciju uzstādītā jauda. Kopš 2022./2023. gada ziemas Baltijas valstīs kopā papildus ir uzstādītas ap 900 MW jaunas saules elektrostacijas un ap 900 MW jaunas vēja elektrostacijas.
