Jaunas prasmes, zināšanas un sadarbība– pašvaldības aicina jauniešus izmantot digitālās iespējas

Digitālais darbs ar jaunatni– kas tas ir?

Mēdz sacīt, ka mūsdienās jaunieši dzīvo digitālajā vidē. Un patiešām– lielu daļu laika jaunieši pavada tiešsaistē. Tehnoloģijas jauniešiem kalpo ne vien izklaidei un ikdienas saziņai ar vienaudžiem, bet arī sniedz plašas iespējas iesaistīties sabiedriskos procesos, darboties radoši un apgūt jaunas prasmes.

Likumsakarīgi, ka digitālais darbs ir kļuvis par būtisku jaunatnes politikas daļu – digitālie rīki tiek izmantoti, lai veicinātu jauniešu iesaisti, attīstību, līdzdalību un jēgpilnu brīvā laika pavadīšanu. Tas nozīmē, ka svarīgi gan nodrošināt tehnoloģiju pieejamību, gan attīstīt tehniskās un sociālās prasmes– kā jauniešiem, tā jaunatnes darbiniekiem. Darāmā šajā jomā ir daudz un nākotnes iespējas– plašas.

Jauna sistēma digitālajam darbam ar jauniešiem

Lai izveidotu mūsdienīgu un ilgtspējīgu sistēmu digitālajam darbam ar jaunatni, 2023. gada rudenī tika uzsākts projekts "Digitālā darba ar jaunatni sistēmas attīstība pašvaldībās", kuru īsteno Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (JSPA) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un pašvaldībām. Projekts ir daļa no Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna, un tam piešķirti 3 590 000 eiro ar mērķi projekta aktivitātēs iesaistīt vismaz 10 000 jauniešu.

Projekta mērķis ir attīstīt digitālā darba ar jaunatni sistēmu pašvaldībās, nodrošinot jauniešiem plašas iespējas attīstīt un pielietot savas digitālās prasmes, īpaši jauniešiem ar ierobežotām iespējām.

Līdz šim jau izstrādātas vadlīnijas digitālā darba ar jaunatni plānošanai un īstenošanai, kā arī monitoringa rīks, lai pašvaldības varētu labāk izprast esošo stāvokli un nepieciešamos uzlabojumus. Tāpat ir norisinājušās mācības pašvaldību pārstāvjiem, kā arī projekta vidusposma konference, kurā piedalījās vairāk nekā 100 dalībnieku no visas Latvijas. Katra pašvaldība izstrādājusi savu individuālo plānu, kas balstīts uz pašreizējās situācijas izvērtējumu un vietējo jauniešu vajadzībām.

“Esam gandarīti, ka ir izdevies veiksmīgi sasniegt vienu no investīcijas galvenajiem mērķiem – noslēgt sadarbības līgumus ar visām 43 Latvijas pašvaldībām un saņemt, kā arī apstiprināt, visu pašvaldību individuālos plānus, lai tās var uzsākt īstenot savas idejas digitālā darba ar jaunatni sistēmas nostiprināšanai,” teic JSPA Jaunatnes politikas atbalsta departamenta direktors Nils Mosejonoks.

Jauniešiem plašas iespējas mācīties

Šobrīd pašvaldības sākušas aktīvi īstenot savas ieceres. Tā kā Rēzeknē aprīlis pasludināts par digitālo mēnesi, projekta ietvaros veikta izglītības iestāžu, skolēnu pašpārvalžu un jaunatnes darbinieku aptauja, lai aktivitāšu programmu pielāgotu jauniešu interesēm. Par Rēzeknes pilsētā īstenotajām iniciatīvām stāsta Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centra “Zeimuļs” interešu izglītības nodaļas metodiķe Agita Gailiša: “Vienā no skolām jaunieši apgūst foto uzņemšanu, un mēneša beigās būs foto izstāde. Citā skolā jaunieši apgūst reklāmas un mārketinga video veidošanu. Ir jaunieši, kas apgūst digitālās platformas, kur var mācīties valodu un uzlabot arī latviešu valodas prasmes. Veidosim arī digitālo telpu, kur jauniešiem būs pieejama tehnika – datori, fotokameras, printeri, spēļu konsoles. Tur notiks arī dažādas aktivitātes kopā ar speciālistiem.”

Bieži projekta aktivitātes īsteno bērnu un jauniešu centros. Salaspilī pastāvīga jauniešu centra vēl nav, tāpēc projekta ietvaros tur tapis pop-up centrs, kas darbojas noteiktās vietās un laikos. Salaspils novada pašvaldības Jaunatnes lietu speciāliste Zita Bērziņa-Igaune norāda, ka mobilā centra ideja guvusi plašu atsaucību: “Interesi jau izrādījušas vietējās skolas, bibliotēka un sociālais centrs. Centrā vienmēr sastopams jaunatnes darbinieks, notiek dažādas aktivitātes un meistarklases – piemēram, par medijpratību un drošību internetā. Plānojam arī apmācības par foto un video satura radīšanu, raidierakstu veidošanu un citām tēmām. Nākotnē ir plānots izveidot jau pastāvīgu jauniešu centru, kur turpināt iesākto.”

Lai gan datoru, telefonu un sociālo tīklu lietošana ir jauniešu ikdiena, jaunatnes darbinieki norāda, ka ir svarīgi, lai jaunieši prastu internetā atrodamo informāciju kritiski izvērtēt. Par saviem plāniem pastāstīja Cēsu Bērnu un jauniešu centra Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja Iluta Balode: “Digitālajam darbam ar jaunatni Cēsu novada Jaunatnes politikas plānošanas dokumentā ir atvēlēta atsevišķa prioritāte, tāpēc šis projekts mums ir brīnišķīga iespēja īstenot savas idejas. Mēs zinām, ka jaunieši jau daudz ko prot, piemēram, filmēt un fotografēt, bet mums ir svarīgi, lai jaunieši izprot arī saturisko vēstījumu, kritiskās domāšanas un informācijas pratības nozīmi. To arī akcentējam visās nodarbībās.”

Informāciju par pieejamajām iespējām konkrētajā pašvaldībā jaunieši aicināti meklēt savas pašvaldības tīmekļvietnē.

Papildu informācija

Plašāk par projektu iespējams uzzināt JSPA tīmekļvietnē: https://jaunatne.gov.lv/par-agenturu/programmas-projekti/digitala-darba-ar-jaunatni-sistemas-attistiba-pasvaldibas

Finansē Eiropas Savienība – NextGenerationEU. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.

Par Atveseļošanas fondu. Atveseļošanas fonds (Recovery and Resilience Facility) ir EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021.–2027. gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam. Tās mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. No Atveseļošanas fonda Latvijas tautsaimniecībā līdz 2026. gada beigām paredzēts investēt 1,97 miljardus eiro, īstenojot reformas un veicot investīcijas visos sešos Atveseļošanas fonda darbības virzienos: Klimats un enerģētika (tai skaitā REPowerEU), Digitālā transformācija, Nevienlīdzības mazināšana, Ekonomikas transformācija, Veselība un Likuma vara. Atveseļošanas fonda reformas un investīcijas Latvijā tiek finansētas no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma (European Commission Recovery and Resiliance Facility) budžeta līdzekļiem ar valsts budžeta līdzfinansējumu. Uzzini vairāk: www.esfondi.lv