FKTK: Vairums no līdz šim Latvijā strādājošajām nerezidentu bankām turpinās darbu

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Sintija Zandersone / LETA

Vairums no līdz šim Latvijā strādājošajām bankām, kuru darbība bija saistīta ar nerezidentu apkalpošanu, turpinās darbu, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš norādīja, ka iepriekš paustā prognoze, ka atsevišķas bankas varētu pārtraukt darbību saistībā ar liegumu bankām sadarboties ar čaulas kompānijām, kā arī saistībā ar nepieciešamību nerezidentus apkalpojošajām bankām izstrādāt jaunus biznesa modeļus, joprojām ir spēkā. «Prognoze ir spēkā. Visdrīzāk mēs redzēsim, ka būs, kāds, kas mainīs jurisdikciju, saprotot, ka šeit vairāk nav pieejama attiecīga infrastruktūra, varbūt arī prasības neapmierinās, varbūt arī klientiem Latvija vairs nebūs pievilcīga. (..) Esmu pārliecināts, ka vairums no bijušajām nerezidentu bankām saglabās savu darbību Latvijā - nebūs tā, ka mūsu banku sektors pilnīgi izjuks un paliks tikai skandināvu bankas,» sacīja Putniņš.

Viņš arī atzīmēja, ka nerezidentus apkalpojošajām bankām līdz sestdienai, 30.jūnijam, ir jāiesniedz jaunie biznesa plāni, tostarp ir bankas, kuras tos jau ir iesniegušas, bet ir arī bankas, kuras vēl iesniegs. «Domāju, ka paredzētajā termiņā visi paspēs. Pēc tam apmēram mēnešus 2-3 mēs pavadīsim ar bankām šos plānus apspriežot, saprotot, ko kura banka darīs. Kā jau solīts, uz rudens pusi, noteikti, būs arī mūsu plašāks viedoklis, kādā virzienā bijušās nerezidentu bankas ir izlēmušas doties, bet ziemas sākumā šie biznesa plāni tiks tālāk inkorporēti tajos uzraudzības dokumentos, kurus gatavojam mēs, lai pēc tam noteiktu bankām kopējā kapitāla prasību,» klāstīja Putniņš.

Tāpat Putniņš atzīmēja, ka termins «nerezidenti» turpmāk būtu jāizskauž, ņemot vērā banku jauno noguldījumu struktūru un klientu struktūru.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X

Tēmas

Svarīgākais
Uz augšu