Rīgā piektdien viesojās Igaunijas premjers Tāvi Reivass un Lietuvas premjers Aļģirds Butkevičs, lai ar savu Latvijas kolēģi Māri Kučinski apspriestu Baltijas valstis interesējošos jautājumus, tajā skaitā apdraudējuma līmeni un nepieciešamību stiprināt Eiropas Savienības ārējās robežas. Visi Baltijas valstu premjeri arī bija vienisprātis, ka «Rail Baltica» dzelzceļa projektu nedrīkst kavēt, piektdien vēstīja LTV «Panorāma».
Baltijas valstu premjeri: «Rail Baltica» īstenošanu nedrīkst kavēt
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Par valstu drošību secināts, ka apdraudējuma līmenis nav mazinājies, tādēļ Baltijas drošības politika joprojām ir prioritāra un jāstiprina Eiropas Savienības ārējās robežas. Baltijas valstīm ir vienota nostāja gan par patvēruma meklētāju uzņemšanu, ko visas trīs valstis gatavas turpināt, gan par plāniem stiprināt enerģētisko neatkarību.
Apspriests arī «Rail Baltica» dzelzceļa projekts. Par to šonedēļ daudz diskutējuši arī Latvijas eksperti, pēc tam kad satiksmes ministrs Uldis Augulis izteicās – ja šim projektam nebūtu tik liela Eiropas finansējuma, būtu vērts apsvērt, vai tas vispār ir lietderīgs.
«Rail Baltica» būs ātrgaitas dzelzceļa līnija, kas savienos Tallinu, Rīgu, Viļņu un sniegsies līdz pat Lietuvas-Polijas robežai.
Visu trīs Baltijas valstu premjeri apliecināja, ka viņu interesēs ir dzelzceļa līniju uzbūvēt iespējami ātri,
jo tā būs moderna infrastruktūra, kas savienos Baltiju ar Eiropas vidieni. Vaicāti par projekta attīstības gaitu katrā no valstīm, premjeri sniedz līdzīgas atbildes – proti,
pašreiz nekas neliecinot, ka kāda no trim vilcinātos veikt savu daļu darba.
«Igaunijā finiša taisnē ir «Rail Baltica» trases izvēle. No Latvijas puses sākot, par trīs ceturtdaļām jau ir skaidrs, kur precīzi dzelzceļa līnija tiks būvēta. Par pēdējo ceturtdaļu vēl ir vairākas alternatīvas. Taču drīz mēs izlemsim arī to. Tāpat esam gatavi atrast projekta līdzfinansējumu no valsts puses,» sacīja Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass.
Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs savukārt norādīja: «Es ļoti priecājos, ka visas Baltijas valstis šo politisko lēmumu ir pieņēmušas. Atliek tikai projekta īstenošanas gaitā atrisināt tehniskos un organizatoriskos jautājumus.»
Pretēji šonedēļ izskanējušajam satiksmes ministra Ulda Auguļa vērtējumam, ka bez Eiropas naudas «Rail Baltica» projekts Latvijai varbūt nemaz nebūtu izdevīgs, premjers Māris
Kučinskis šodien uzsvēra, ka mūsu valstij šis ir ārkārtīgi nozīmīgs projekts, kura īstenošanai viņš personīgi sekošot līdzi.
Kučinskim šis viedoklis jānostiprina arī starptautiskā līmenī, jo ar Auguļa kritisko vērtējumu stipri neapmierināti ir Briseles atbildīgie ierēdņi.
Vēl pirms satiksmes ministra izteikumiem Transporta ģenerāldirektorāta vadītājs Henriks Hololejs LTV uzsvēra projekta būtiskumu. «Latvija, tāpat kā Igaunija, Somija un Lietuva, ģeogrāfiski atrodas Eiropas nomalē, tāpēc
jebkurš pastāvīgs savienojums, ko mēs varam izveidot, nāk mums par labu,»
uzsvēra Hololejs.
Pēc Hololeja teiktā, «Rail Baltica» projekts ilgtermiņā būs finansiāli izdevīgs, turklāt
uz šādas dzelzceļa līnijas būvēšanu uzstāja nevis Eiropas Komisija, bet pašas Baltijas valstis.
Tiek lēsts, ka Baltijas valstīm kopā šis projekts izmaksās ap 3,8 miljardiem eiro, no kura vairāk nekā 80% būtu Eiropas finansējums.