Kipras bijušais prezidents Demetris Kristofijs ir politiski atbildīgs par ekonomikas krīzi, kuras dēļ valstij bija jāpiekrīt sāpīgiem starptautiskā aizdevuma nosacījumiem, pirmdien paziņoja komisija, kas izmeklēja to, kā Kipra nonāca līdz krīzei. Juridiski nesaistošie izmeklēšanas rezultāti tiks iesniegti ģenerālprokuroram, kas izlems, vai likt veikt kriminālizmeklēšanu.
Ziņojumā norādīts, ka Kristofija un viņa valdības moto, šķiet, bijis "es valdu - es daru, kā gribu".
Kristofijs, kas Kipras prezidenta amatā bija no 2008.gada marta līdz 2013.gada februārim, ir vainojams par bezatbildīgu fiskālo politiku, kas ar pārlieku lieliem tēriņiem un draudošo briesmu signālu ignorēšanu noveda pie valsts krīzes, konstatējusi komisija.
"Viņš [Kristofijs] uzstāja uz savu pozīciju, ignorējot ekspertu padomus un aicinājumus par viņa lēmumu atstātajam sekām ekonomikā," teikts ziņojumā, kurā atzīts, ka "viņš neveica labojošus pasākumus".
Augustā bijušais prezidents atteicās liecināt izmeklēšanas komisijai, jo tā viņam neļāva sēdes laikā nolasīt garu iepriekš sagatavotu paziņojumu, bet ierosināja, ka viņš savu paziņojumu varētu nolasīt pēc sēdes beigām.
Kristofijs arī tiek apsūdzēts par to, ka kavējās ar laicīgu palīdzības lūgšanu Eiropas Savienībai (ES).
Kipra ES finanšu palīdzību lūdza 2012.gada vidū, bet vienošanās ar kreditoriem netika panākta līdz Kristofija amata termiņa beigām, jo viņš cerēja naudu aizņemties citur, piemēram, no Krievijas. Vienošanos par aizdevumu panāca jaunā valdība un tagadējais prezidents Niks Anastasiadis.
Kad pagājušajā nedēļā tika noplūdināta informācija par ziņojuma secinājumiem, bijušais prezidents pašu izmeklēšanu nosauca par nelikumīgu, bet tas secinājumus par apmelojošiem.
Komisiju veidoja bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Jorgs Pikis, bijušais Augstākās tiesas tiesnesis Andrejs Kramvis un bijusī tiesībsardze un tiesnese Iliana Nikolau.
Kristofija kritiķi norāda, ka valsts būtu saņēmusi labākus starptautiskās palīdzības nosacījumus, ja būtu pieteikusies tam drīz pēc Grieķijas parādu norakstīšanas 2011.gada beigās, kas Kipras bankām izmaksāja 4,5 miljardus eiro (3,2 miljardus latu).
Savukārt pašreizējais prezidents Anastasiadis tiek kritizēts par neatbilstošu sagatavošanos eiro zonas finanšu ministru sanāksmēm martā, kurās tika panākta vienošanās par palīdzību Kiprai.
Kipra martā vienojās ar Eiropas Komisiju, ECB un Starptautisko Valūtas fondu par 10 miljardu eiro (septiņu miljardu latu) lielu starptautisku aizdevumu tās ekonomikas un banku sistēmas glābšanai. Šī vienošanās paredz banku pārtrukturēšanu, tostarp Kipras otrās lielākās komercbankas " Laiki Trapeza" (Popular Bank of Cyprus") likvidēšanu, to sadalot "labajā" un "sliktajā" bankā un "labās" bankas aktīvus pievienojot lielākajai komercbankai "Trapeza Kiprou".
Kipras centrālā banka un Finanšu ministrija jūlijā ar starptautiskajiem kreditoriem vienojās, ka valsts lielākajā komercbankā "Trapeza Kiprou" ("Bank of Cyprus") no tiem noguldījumiem, kas pārsniedz 100 tūkstošus eiro (70 tūkstošus latu), tiks ieturēti 47,5% no noguldījuma summas.
Kipras valdība ir paziņojusi, ka ekonomikas atveseļošanās nevar notikt, kamēr nav stabilitātes bankā "Trapeza Kiprou".
