Latvijā ir izplatīts mīts, ka mūsu valsts kļūs par nākamo Kipru un ka problēmu Kiprā dēļ Latvijas banku sektorā ienāks daudz nerezidentu naudas, taču šie «Kipras miljardi» izrādījušies vien mīts, atzina «Nordea» bankas Latvijā galvenais ekonomists Andris Strazds, vērtējot nerezidentu noguldījumu dinamiku.
Nerezidentu naudas apjomi samazinājušies
Strazds ekonomikas tendenču pārskata videoprezentācijā skaidroja, ka šogad otrajā ceturksnī nerezidentu naudas apjomi Latvijas bankās pat nedaudz samazinājās. Tas gan notika uz finanšu institūciju noguldījumu rēķina. Ja no statistikas datiem izņem finanšu institūcijas, tad otrajā ceturksnī nerezidentu privātpersonu un nerezidentu uzņēmumu noguldījumiem bija vērojams 30 miljonu latu pieaugums. Šāds pieaugums nav nekas ārkārtējs un rāda tādu pašu tendenci kā iepriekšējos gados, vērtēja Strazds.
Viņš atzīmēja, ka
pēdējo desmit un vairāk gadu laikā nerezidentu depozītu kāpums bijis pat lēnāks nekā rezidentu depozītu pieaugums.
Tiesa, nerezidentu naudas plūsmas ir svārstīgākas nekā rezidentu noguldījumi - nerezidentu nauda var «ātri atnākt un ātri aiziet». Tādējādi ir pamatoti regulatora papildu nosacījumi tām bankām, kas pamatā strādā ar nerezidentu apkalpošanu.
Strazds rezumēja, ka patlaban nerezidentu depozītu
tirgū nav redzams nekas ārkārtējs un nav pamatotas bažas par to, ka Latvijā ir neadekvāti liels, bīstams nerezidentu depozītu apjoms.
Kā ziņots, pirmā pusgada beigās Latvijas bankās bija noguldīti 12,832 miljardi latu. No šīs summas rezidentu noguldījumi bija 6,495 miljardi latu, bet nerezidentu - 6,336 miljardi latu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārskats par banku darbību Latvijā gada otrajā ceturksnī.
Jūnija beigās no kopējiem rezidentu noguldījumiem 48% bija eiro valūtā, 43,7% latos, 6,2% ASV dolāros, bet 2,1% citās valūtās. Savukārt no nerezidentu noguldījumiem 64,8% bija ASV dolāros, 28,3% - eiro, 1% - latos, bet 5,9% - pārējās valūtās.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija ieviesusi speciālu pasākumu kopumu ar nerezidentu noguldījumiem saistīto risku pārraudzībai. Uz nerezidentu biznesu orientētām bankām tiek noteiktas paaugstinātas individuālas kapitāla pietiekamības prasības un paaugstināts individuāls likviditātes līmenis atbilstoši katras bankas biznesa modelim.