Piektdaļā mājokļu Ķīnā neviens nedzīvo. Tukši ir 50 miljoni mājokļu (8)

Kā liecina Čendu Dienvidrietumu finanšu un ekonomikas universitātes profesora Gaņa Li vadībā tapis pētījums, 22% no Ķīnas pilsētu dzīvojamā fonda stāv neapdzīvoti. Tas nozīmē, ka visā valstī tukši stāv vairāk nekā 50 miljoni mājokļu.

Ļaunākais scenārijs Ķīnas valdībai šajā situācijā būtu tas, ja tukšo mājokļu īpašnieki sāktu masveidā pārdot savus īpašumus, parādoties pirmajām “plaisām” Ķīnas nekustamā īpašuma tirgū, tādējādi izraisot tirgu destabilizējošas cenu svārstības.

Tajā pašā laikā, piemēram, Ķīnas galvaspilsētas Pekinas varas iestādēm joprojām nesekmējas centieni ierobežot spekulēšanu ar nekustamo īpašumu, ko gan Pekinas, gan Ķīnas amatpersonas uzskata par būtisku draugu finansiālajai un sociālajai stabilitātei valstī.

“Nevienā citā valstī nav tik liels tukšo mājokļu īpatsvars. Ja tirgū parādīsies jebkādas plaisas, pārdodamie mājokļi Ķīnu pārņems kā plūdi,” norāda Gaņs.

Viens no šīs problēmas risinājumiem varētu būt neapdzīvota nekustamā īpašuma nodokļa ieviešana, tomēr Ķīnas valdība apņēmīgu rīcību šajā sakarībā nav izrādījusi.

Eksperti arī norāda, ka beigās var būt sarežģīti juridiski definēt, kas tieši skaitās neapdzīvots nekustamais īpašums.

Dati par tukšajiem nekustamajiem īpašumiem iegūti pagājušā gada Ķīnas mājsaimniecību finanšu aptaujā, kas tika veikta 363 Ķīnas apgabalos.

Dati par tukšajiem mājokļiem neietver tos mājokļus, kurus nekustamā īpašuma attīstītāji vēl nav pārdevuši.

GALERIJA: Daudzstāvu dzīvojamie nami pārapdzīvotajā Ķīnā

Salīdzinājumam, 2013.gadā tukšo mājokļu īpatsvars Ķīnā veidoja 22,4%.

Gaņs uzsver, ka 2013.gadā neapdzīvoti bija 49 miljoni mājokļu. Ņemot vērā kopējā dzīvojamā fonda palielināšanos, šogad neapdzīvoto mājokļu skaits pilnīgi noteikti pārsniedz 50 miljonus.

Detalizētus Gaņa vadītā pētījuma rezultātus paredzēts publiskot jau tuvākajā laikā.

Spekulēšana ar nekustamo īpašumu Ķīnā ir ilgstoša problēma.

Vairākas pilsētas un provinces ir ieviesušas dažādus ierobežojumus attiecībā uz īpašumu pirkšanu, tomēr tas nav atrisinājis spekulēšanas problēmu valsts mērogā, jo nauda no ierobežojumu skartajām vietām vienkārši aizplūst uz citiem reģioniem.

Spekulēšanas izraisītais nekustamā īpašuma cenu kāpums arī ir radījis situāciju, ka daudzi cilvēki nesamērīgo cenu dēļ ir “izslēgti” no tirgus, un tas vēl vairāk veicina nevienlīdzību valstī.

Ķīnas prezidents Sji pagājušajā gadā paziņoja: “Mājas tiek būvētas, lai tās apdzīvotu, nevis lai ar tām spekulētu.”

Daļu no tukšajiem mājokļiem gan veido brīvdienu mājas un to cilvēku mājokļi, kas devušies strādāt uz citiem Ķīnas reģioniem. Tomēr lielāko daļu tukšo mājokļu veido tāds nekustamais īpašums, kas iegādāts investīciju nolūkā.

Viens no neapdzīvota mājokļa piemēriem ir māja vienā no Šanhajas priekšpilsētām, ko kādai 27 gadus vecai ķīnietei nopirka viņas vecāki.

Šī divstāvu māja bija paredzēta kā brīvdienu nams ģimenei.

Tomēr patiesībā māja lielākoties stāv tukša, jo to ir sarežģīti arī izīrēt.

“Ja vēlamies tur pavadīt nedēļas nogali, mums vispirms ir stundu uz turieni jābrauc un tad jāpavada puse dienas, lai tur visu iztīrītu,” stāsta sieviete.