Pagājušajā nedēļā Saeima atbalstīja ierosinājumu piemērot akcīzes nodokli saldinātājiem bezalkoholiskajiem dzērieniem. Tomēr Latvija nav ne pirmā, ne vienīgā valsts, kurā tiks ieviests šāda veida nodoklis – pašlaik pasaulē ir aptuveni 40 valstis, kurās ir ieviests vai tikai tiek lemts par akcīzes nodokļa ieviešanu saldinātajiem dzērieniem.
Kā vēsta izdevums “The Economist”, kopumā 40 pasaules valstīs un septiņos ASV štatos ir noteikti akcīzes nodokļi bezalkoholiskajiem saldinātajiem dzērieniem. Šāda nodokļa atbalstītāji uzsver, ka nodoklis ļaus gūt papildu ienākumus un kompensēt izmaksas, kas veselības aprūpes sistēmai rodas, ārstējot kaites, ko rada aptaukošanās, diabētu un sirdskaites. Šāds nodoklis palīdz arī pircējiem ilgtermiņā izvairīties no negatīvajām sekām, ko rada saldinātie dzērieni.
Savukārt šā nodokļa oponenti uzskata, ka akcīze saldinātajiem dzērieniem ir regresīva metode, kā cīnīties pret cilvēku izklaidēm. Tāpat tiek uzsvērts, ka cilvēki ar zemākiem ienākumiem nozīmīgu daļu savas naudas tērē, tieši iegādājoties limonādes vai sulas.
Pagājušajā nedēļā tika publicēti divi pētījumi, kas var ļaut politiķiem labāk izprast šāda nodokļa sistēmu. Ņujorkas universitātes pētnieks Hants Alkots, tāpat Bendžamins Lokvuds no Pensilvānijas universitātes un Dmitrijs Talbonskis no Kalifornijas universitātes (Bērkli) aprēķinājuši, kāds varētu būt optimālais akcīzes nodokļa apmērs, kurš palielinātu ieguvumus sociālajā jomā, ņemot vērā atšķirības patērētāju ienākumos un uzvedībā.
Aprēķināts, ka “limonādes nodoklim” (soda tax) ir regresīvs efekts. Piemēram, amerikāņu mājsaimniecības, kas pelna līdz 10 000 dolāru gadā, iegādājas divreiz vairāk saldināto dzērienu nekā tās mājsaimniecības, kas pelna līdz 100 000 dolāru gadā. Tiek norādīts, ka starpība starp patieso un vēlamo patēriņu nabadzīgākiem cilvēkiem ir daudz lielāka nekā bagātākiem cilvēkiem.
Pētījumu autori arī pētīja, vai iedzīvotāji zina, kas ir dzērienu sastāvā un kādu saldināto dzērienu patēriņu viņi uzskata par ideālu. Trešā daļa aptaujāto cilvēku pētniekiem sacīja, ka viņi saldinātos dzērienus patērētu par trešdaļu mazāk, ja viņiem būtu vairāk zināšanu par dzērienu sastāvdaļām. Nabadzīgākas mājsaimniecības būtu gatavas samazināt saldināto dzērienu patēriņu pat uz pusi.
Pētnieki secinājuši, ka optimālais nodokļa apjoms varētu būt iekļauts cenas elastīgumā. Respektīvi, cena varētu mainīties atkarībā no pieprasījuma pēc konkrētā dzēriena. Ja pieprasījums būtiski izmainītu cenas, tad nodokļa dēļ mainītos arī pašu patērētāju uzvedība, tādējādi atstājot labāku iespaidu uz veselību. Tas savukārt kompensētu nodokļa negatīvos aspektus.
Tomēr, ja patērētājiem saldinātie dzērieni ir neatņemama pirkumu sastāvdaļa un ja noteiktā cena ir neelastīga, tad dominējošie kļūst regresīvie efekti, respektīvi – no nabadzīgākiem cilvēkiem par saldinātajiem dzērieniem tiktu iekasētas būtiskākas naudas summas.
Analizējot pircēju ieradumus, pētījumu autori secinājuši, ka pieprasījums ir elastīgs jēdziens, kas var dot labumu arī plašākai sabiedrībai.
Pētnieki izpētījuši, ka optimālais “limonādes nodokļa” apmērs ir 1-2 centi par vienu dzēriena unci (29,5 mililitri). Tātad – par vienu puslitra limonādes pudeli akcīzes nodoklis būtu 17-34 centi.
Tomēr pašlaik visos septiņos štatos ASV, kuros ir ieviests “limonādes nodoklis”, vidēji akcīzes nodokļa apjoms nepārsniedz vienu centu par unci.
Vēl viens būtisks faktors – iedzīvotāju paradumi. Ja akcīzes nodoklis kļūs pārlieku liels, tad dzērieni tiks iegādāti citur, kur akcīzes nodoklis būs zemāks. ASV tirgotāji uzskata, ka optimālais nodokļa apjoms ir 0,5 centi par unci, taču, pēc pētnieku domām, tas nenodrošina efektīvu sistēmas darbību, kas ļautu kontrolēt ASV iedzīvotāju cukura patēriņu.
Salīdzinājumam –
paredzams, ka Latvijā bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz pieciem gramiem uz 100 mililitriem akcīzes nodoklis par 100 litriem būs 7,4 eiro, ar cukura saturu no pieciem līdz astoņiem gramiem - 10 eiro, bet ar cukura saturu no astoņiem gramiem - 30 eiro.
Kā vēsta medijs “Time”, Filadelfijā veiktais pētījums liecina, ka “limonādes nodokļa” noteikšana tik tiešām var samazināt saldināto dzērienu patēriņu, potenciāli atstājot pozitīvu iespaidu uz sabiedrības veselību.
Sākot ar 2017. gada janvāri, Filadelfijā ir spēkā akcīzes nodoklis 1,5 centa apmērā par unci saldinātajiem dzērieniem. Pēc šā nodokļa ieviešanas saldināto dzērienu pārdošanas rezultāti kritās par 38%, respektīvi, ievērojami samazinot pārdotā un izlietotā cukura apjomu.
Pētījuma līdzautore Kristīna Roberto no Pensilvānijas Perelmana Medicīnas skolas uzsvēra, ka Filadelfija ir viena no nabadzīgākajām ASV lielajām pilsētām, un nozīmīga problēma šajā pilsētā ir iedzīvotāju veselības problēmas.
“Jau vairākas desmitgades mēs esam zaudējuši karu pret tādām hroniskajām slimībām kā otrā tipa diabēts. Realitāte ir tāda, ka patērējot pārmērīgi daudz šo dzērienu, rodas dažādas veselības problēmas.
Tieši tāpēc uzskatu, ka šis nodoklis mums dod zināmu cerību, cīnoties pret hroniskajām slimībām,” skaidro Roberto.
Eksperte saka, ka nodokļa noteikšana saldinātajiem dzērieniem automātiski nenozīmē, ka iedzīvotāji iegādāsies citus – ar nodokli neapliktos dzērienus.
“Tas, ko mēs izpētījām, – cilvēki, nepērkot saldinātos dzērienus, ietaupa naudu. Viņi šo naudu lielākoties netērē, pērkot dzeramo ūdeni. Tā vietā tiek iegādātas citas vajadzīgas lietas,” sacīja Roberto.
Līdzīgs akcīzes nodoklis ir ieviests arī citās pasaules valstīs. Tā, piemēram, pagājušā gada beigās Krievijā saldinātajiem dzērieniem tika noteikts akcīzes nodoklis 20% apmērā no dzēriena vērtības par katru litru. Krievijā akcīzes nodoklis noteikts dzērieniem, kuri satur vairāk nekā piecus gramus cukura uz 100 mililitriem.
Martā aģentūra “Interfax” ziņoja, ka saldināto dzērienu pārdošanas apjoms ir krities par 18%. Tāpat samazinājušies arī gāzēto dzērienu ražošanas apjomi.
“Limonādes nodoklis” ir ieviests arī Lielbritānijā. Tur tirgotāji ievērojuši citu tendenci. Lai arī kopumā saldināto dzērienu pārdošanas apjomi ir kritušies, tomēr divi lielākie gāzēto dzērienu ražotāji ir atraduši savu “zelta pavedienu” - tā, piemēram, pagājušā gada laikā “Coca Cola Zero” (bez cukura) pārdošanas apjomi palielinājās pat uz pusi, bet konkurenta “Pepsi” analogs bez cukura tika pārdots 17% vairāk nekā gadu iepriekš.
Arī tirgotāji norāda, ka Lielbritānijā dzērienu ražotāji meklē jaunas iespējas, kā apiet akcīzes nodokli – dzērienu sastāvā cukuru nomaina dažādi dabīgie saldinātāji, uz kuriem akcīzes nodoklis neattiecas. Šī nodokļa dēļ ir mainījušies iedzīvotāju paradumi, tomēr – nākotnē arvien lielāku nozīmi tirgū varētu gūt tieši produkti, kuros nav cukura.
Tikām “Fitch” vēsta par Saūda Arābiju, kur akcīzes nodoklis ieguvis savdabīgu palamu – tas tiek saukts par “grēku nodokli”. Saūda Arābijā “grēku nodoklis” attiecas gan uz tabakas izstrādājumiem, gan saldinātajiem dzērieniem.
Divus gadus pēc šā nodokļa ieviešanas valsts ir guvusi pirmos augļus – būtiski ir pieauguši nodokļu ieņēmumi. Tomēr tas, vai šis nodoklis ir devis kādu naudā nemērāmu labumu, nav zināms, jo pagaidām Saūda Arābijā nav veikts pētījums, kurā būtu sasaistīta sabiedrības veselība ar konkrēto nodokli.
Tiek vēstīts, ka diskusijas par līdzīga nodokļa ieviešanu norisinās vēl citur pasaulē – Kanādā un Jaunzēlandē, bet nesen tas ieviests arī Dienvidāfrikā un Malaizijā.
Iepriekš vēstīts, ka Latvijā priekšlikumu par akcīzes nodokļa piemērošanu saldinātajiem dzērieniem iesniedza trīs deputāti no “Attīstībai/Par!” - Andris Skride, Ilmārs Dūrītis un Inese Voika.
Priekšlikuma autori uzskata, ka, ieviešot šādas izmaiņas, samazināsies saldināto produktu patēriņš, kā arī būs nodokļu ieņēmumu pieaugums, ko novirzīt sabiedrības veselības vajadzībām. Tāpat, pēc deputātu domām, šādi notiks veselības aprūpes budžeta izdevumu samazinājums noteiktu modificējamo slimību ārstēšanai ar tai sekojošu racionālāku līdzekļu pārdali citu slimību ārstēšanai. Līdz ar izmaiņām palielināsies arī iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto dzīves gadu skaits, kā arī veselībai draudzīgāko produktu īpatsvars bezalkoholisko dzērienu tirgū.
Veselības ministrijas pārstāvji norādīja, ka Pasaules veselības organizācija (PVO) iesaka samazināt dienā uzņemtā cukura daudzumu līdz 5% no kopējās enerģijas. Paaugstinot cenu saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem par 20%, var samazināt to patēriņu, kā arī cukura diabēta risku. "Iedzīvotājiem ienākumi ir tik lieli, cik tie ir. Ja saldinātie dzērieni kļūs dārgāki, iedzīvotājam būs jāizvērtē, pirkt tos vai, piemēram, iegādāties maizi," Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pauda ministrijas pārstāvji, piebilstot, ka vienlaikus šo dzērienu ražotāji būs spiesti radīt dzērienus ar mazāku cukura daudzumu.
Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji apšaubīja, ka nodokļa ieviešana saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem samazinās to patēriņu.
Saeima grozījumus Akcīzes nodokļa likumā atbalstīja otrajā lasījumā, tātad deputātiem likumprojekts būs jāskata vēl trešajā lasījumā.
Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā 2020.gada 1.jūnijā.
