"Swedbank": Uzkrājumus bērna nākotnei veido trīs reizes vairāk vecāku nekā pirms pieciem gadiem

Visbiežāk vecāki ik mēnesi šim mērķim atvēl no 25 līdz 50 eiro, bet katrs sestais vecāks - 50 eiro un vairāk.

Aktīvāk uzkrājumus bērnam veido sievietes (63%), taču tēvi veic par piektdaļu lielākas iemaksas nekā mātes. Kopumā uzkrājumu bērna nākotnei vecāki vidēji biežāk sāk veidot no bērna sešu gadu vecuma (58%) un krāj līdz bērna pilngadības sasniegšanai.

"Viena no iespējām, kā ar nelielām, regulārām iemaksām ilgākā laika posmā sarūpēt nozīmīgu uzkrājuma summu bērnam, ir veidot uzkrājumu bērna nākotnei. Populārākie mērķi šāda uzkrājuma veidošanai ir izglītības izdevumu segšana, lielāku pirkumu veikšana, piemēram, pirmā auto iegāde, kā arī finanšu rezerve, kas rada papildu drošības sajūtu un stabilitāti. Pēdējo piecu gadu laikā to vecāku skaits, kuri jau laikus sākuši veidot uzkrājumu bērna nākotnei, ir trīskāršojies, kas ir ļoti labs apliecinājums tam, ka Latvijas iedzīvotāju laika plānošanas horizonts noteikti ir paplašinājies - cilvēki ne tikai domā par finansiāli stabilu nākotni sev un saviem bērniem, bet arī aktīvi rīkojas," norādīja "Swedbank" apdrošināšanas un investīciju jomas vadītājs Kristaps Kopštāls.

Kā liecina "Swedbank" veiktā studentu aptauja, lielākā daļa jeb 74% jauniešu visbiežāk šobrīd paļaujas tieši uz ģimenes finansiālo atbalstu, īpaši studiju sākumposmā, jo atzīst, ka darbs paralēli studijām negatīvi ietekmē mācību kvalitāti (71%).

Kopumā vairāk nekā puse iedzīvotāju (53%) uzskata, ka vecākiem ir jāuzkrāj, lai spētu apmaksāt bērnu studiju izmaksas, liecina "Swedbank" veiktā iedzīvotāju un jauniešu aptauja. Papildus tam trešdaļa iedzīvotāju kopumā ir pārliecināti, ka jākrāj būtu arī ikdienas vajadzību nodrošināšanai studiju laikā.

Pēc sabiedrības domām, vislabākais brīdis sākt izglītības uzkrājumu veidošanu ir bērna piedzimšanas gadā (45%). Zīmīgi, ka līdzīgās domās ir arī paši jaunieši - tikai 13% uzskata, ka viņiem pašiem jāparūpējas par izdevumiem, kas saistīti ar profesijas apguvi. Taču lielākā daļa tomēr gaidītu vecāku atbalstu šajā dzīves posmā. Puse (52%) domā, ka vecākiem būtu jāuzkrāj studiju izmaksām, un katrs trešais (36%) uzskata, ka jāuzkrāj būtu arī dzīvošanas izdevumiem.

"Ja vecāki jau laikus vēlas sākt krāt naudu, kas būs paredzēta, piemēram, bērna izglītībai, summa, ko iespējams uzkrāt, sākot krāt bērna piedzimšanas gadā, nebūt nav maza. Piemēram, novirzot ik mēnesi 35 eiro, līdz bērna pilngadības sasniegšanai iespējams uzkrāt pat 10 000 eiro lielu summu bērna nākotnes finanšu vajadzību segšanai. Ar šādu uzkrājumu šobrīd ir iespēja nosegt izmaksas par bakalaura studiju iegūšanu Latvijā, par ko vidēji jāmaksā 6000 līdz 8000 eiro, vai arī, ja jaunietis saņēmis budžeta vietu, summa būs nozīmīgs atbalsts ikdienas finanšu vajadzību segšanai. Turklāt šādā gadījumā bērns saņems uzkrāto naudas summu neatkarīgi no situācijas finanšu tirgos, kā arī, veidojot šādu uzkrājumu, tiek apdrošināta vecāka dzīvība," skaidroja Kopštāls

"Swedbank" studentu aptauja veikta 2019.gada maijā, sadarbībā ar "Snapshots", aptaujājot 433 studentus vecumā no 18 līdz 24 gadiem.

"Swedbank" iedzīvotāju un jauniešu aptauja veikta 2019.gada aprīlī un maijā, sadarbībā ar "Snapshots", aptaujājot 734 iedzīvotājus vecumā līdz 74 gadiem, kā arī 300 jauniešus vecumā no 15 līdz 18 gadiem.