Vien 9% Latvijas iedzīvotāju atbilst vidusslānim

Иллюстративное фото

FOTO: Paula Čurkste / LETA

44% Latvijas iedzīvotāju uzskata sevi par piederīgiem šai sabiedrības grupai. Tomēr pašu aptaujāto definētos vidusslāņa kritērijus izpilda tikai retais, liecina "Swedbank" Finanšu institūta pētījums par vidusslāņa portretu Latvijā.

Iedzīvotāju ieskatā minimālais nepieciešamais ienākumu apmērs uz vienu ģimenes locekli, lai atbilstu vidusslāņa statusam, sasniedz 851 eiro.

Iedzīvotāji kļuvuši piesardzīgāki, vērtējot vidusslāņa lielumu Latvijā. Iepriekš 59% aptaujāto uzskatīja, ka no visiem iedzīvotājiem finansiālā ziņā šai grupai pieder 30% vai pat mazāka sabiedrības daļa, bet šobrīd tā domā jau 67% aptaujāto. Biežāk vidusslānim sevi pieskaita jaunāki cilvēki – vecumā līdz 45 gadiem, ar labāku izglītību un sev piederošu nekustamo īpašumu.

Iedzīvotāju skatījumā gada laikā no 810 līdz 851 eiro pieaudzis nepieciešamo ieņēmumu apjoms uz vienu ģimenes locekli, lai mājsaimniecība atbilstu vidusslānim. Tas skaidrojams ar valsts kopējo ekonomisko attīstību, algu pieaugumu un inflāciju.

Tāpat gada laikā nedaudz pazeminājies iedzīvotāju pašvērtējums par savas ģimenes spēju bez grūtībām segt ikmēneša kredītmaksājumus un citus obligātos maksājumus, kā arī spēju izmantot maksas medicīnas pakalpojumus un reizi gadā ar ģimeni doties nedēļu garā ārvalstu ceļojumā.

“Tam, cik spēcīgs un liels ir vidusslānis, noteikti vajadzētu pievērst uzmanību, jo tas ir pamats valsts ekonomiskajai un sociālajai stabilitātei. Šādas mājsaimniecības spēj sevi labāk pasargāt krīzes situācijās, turklāt ir prasīgākas pēc labas pārvaldības un vides standartiem, aktīvāk iesaistās kultūras, mākslas un sabiedriskajās norisēs,” uzsver "Swedbank" Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.

Saskaņā ar Latvijas iedzīvotāju domām savs nekustamais īpašums, iespēja vismaz reizi gadā doties nedēļu ilgā ārvalstu ceļojumā un spēja bez grūtībām segt ikmēneša obligātos maksājumus ir svarīgākie priekšnoteikumi, kas raksturo vidusslāni.

Tomēr, attiecinot šo trīs kritēriju kombināciju uz pašiem aptaujātajiem, vidusslānim izrādās piederīgi vien 9%. Tikai trešdaļa respondentu atzīst, ka bez grūtībām var atļauties segt ikmēneša kredītmaksājumus un citus obligātos maksājumus. Nedēļu garā ārzemju ceļojumā ik gadu spēj doties katrs piektais iedzīvotājs.

Interesanti, ka vērojama būtiska plaisa starp cilvēku pašvērtējumu par piederību vidusslānim un realitāti. Kaut arī iedzīvotāji lielākoties faktiski neatbilst pašu definētajiem vidusslāņa kritērijiem, turklāt ir diezgan skeptiski par šīs sabiedrības grupas kopējo lielumu Latvijā, tas neliedz 44% aptaujāto sevi pieskaitīt vidusslānim.

Finanšu ziņā stabilākas un prasmīgākas ir tās mājsaimniecības, kuras "Swedbank" Finanšu institūta ekspertu skatījumā uzskatāmas par piederīgām vidusslānim. Proti, tās bez grūtībām tiek galā ar obligātajiem ikmēneša maksājumiem, ir izveidojušas uzkrājumus vismaz mēnešalgas apmērā un reizi gadā var atļauties nedēļu ceļot vai brīvi atļauties papildu tēriņus izklaidei, mājokļa iekārtošanai.

“Pētījuma dati liecina: iedzīvotāji arvien biežāk apzinās, ka uzkrājumi ir viņu finansiālās drošības garants. Interesanti, ka iezīmējas acīmredzama saikne starp finanšu pratību un piederību vidusslānim – vidusslānim piederīgo finanšu pratības rezultāti ir gandrīz divas reizes augstāki nekā pārējiem. Interesēties par savu naudu un mācēt ar to rīkoties gudri nozīmē lielisku iespēju tuvoties vidusslānim,” secina Jansons.

Uz augšu