/nginx/o/2022/11/29/14993579t1had6d.jpg)
Deviņu kara mēnešu laikā Krievija faktiski zaudējusi lielāko daļu sava smagā uzbrukuma bruņojuma un nozīmīgu daļu profesionālo karavīru. Zaudēti teju 90% tanku un 75% augstas precizitātes raķešu. Tomēr Krievijas rīcībā joprojām ir ne mazāk kā 10 000 bruņutehnikas vienības un vairāk nekā 7000 S-300 kompleksu raķetes, vēsta Ukrainas “Forbes”.
Krievija gadiem ilgi likusi likmes uz ne pārāk daudzskaitlīgu, taču maksimāli apbruņotu armiju, ar ko regulāri tika izteikti draudi un iebiedēšana NATO. Ja skatās uz daudzskaitlīgumu, neņemot vērā kvalitāti, tad Krievijas uzbrukuma potenciāls vairākas reizes pārsniedza jebkuras atsevišķas NATO Eiropas dalībvalsts potenciālu. Vienīgais konkurents ir bijis ASV.
Krievijas iebrukuma Ukrainā sākumā, pēc “The Military Balance” aprēķiniem, Krievijas rīcībā bija aptuveni 20 000 tanku un bruņutehnikas vienību, vairāk nekā 2800 kaujas aviācijas vienību, kā arī 3700 artilērijas sistēmu.
Februārī karavīru attiecība pret bruņutehniku Krievijas armijā bija 18 pret 1. Respektīvi – uz katriem 18 karavīriem pienācās vismaz viens tanks, bruņutransportieris vai kājnieku kaujas mašīna. Ukrainas armijā šī attiecība pašlaik ir aptuveni 100 pret 1.
Krievija, ļoti iespējams, bija palikusi pēdējā valsts pasaulē, kam bija atsevišķa tanku armija. Tajā bija vairāk tanku nekā Francijā, Vācijā un Lielbritānijā kopā ņemot – vairāk nekā 500.
Faktiski tanku armija bija Krievijas galvenais lepnums. Galu galā nereti Rietumiem un NATO tika draudēts, ka “tieši Krievijas Pirmā tanku armija būs tā, kas apturēs NATO tiešas pretstāves gadījumā”. Rudenī, septiņus mēnešus kopš kara sākuma šī tanku armija kļuva par vēsturi. Daļa tanku tika iznīcināti, bet daļa nonāca Ukrainas armijas rīcībā.
Pēc Ukrainas Ģenerālštāba datiem Krievija jau zaudējusi vairāk nekā 87 000 karavīru. Ja pievieno aptuveno skaitu ar smagi ievainotajiem (kas orientējoši varētu būt divas reizes augstāks nekā nogalināto), tad kopējie Krievijas armijas zaudējumi varētu būt mērāmi 250 000 karavīru. Tie ir aptuveni 70% no visiem Krievijas sauszemes spēkiem, kas bija agresorvalsts rīcībā pirms kara sākuma.
ASV armijas ģenerālis Marks Millijs gan paziņoja, ka Ukrainas norādītais bojāgājušo Krievijas armijnieku skaitlis varētu būt pārspīlēts. Taču kopumā Krievija varētu būt zaudējusi vismaz 100 000 karavīru.
Sākotnēji Krievija plānoja uzbrukumā iesaistīt ap 200 000 karavīru no Rietumu, Dienvidu un Austrumu militārajiem apriņķiem. Pārējās apakšvienības (tie ir ap 150 000 karavīru) Krievija pārsvieda uz Ukrainu aprīlī – maijā, ņemot vērā milzīgos zaudējumos Krievijas spēkos.
Ja no februāra līdz septembrim Krievijas spēki būtu zaudējuši vien 5900 karavīru, tad diez vai septembra beigās diktators Vladimirs Putins būtu izsludinājis “daļēju” mobilizāciju, armijā iesaucot ap 300 000 rezervistu. Mobilizēto vidū ir ļoti daudz karavīru, kuriem ir nepietiekami liela pieredze kaujās ar tankiem vai artilērijas sistēmām. Tāpat arī nav bijis pietiekami ilgs laiks, lai sagatavotu viņus smagajām kaujām.
Krievijas “jaunajā armijā” pašlaik dienē galvenokārt slikti ekipēti sauszemes spēki, kuri pārvēršas par Otrā pasaules kara parauga daudzskaitlīgu armādu, kas aprīkota pat ar 60 gadus veciem tankiem, senām haubicēm un šautenēm.
Kara sākumā Krievijas rīcībā bija aptuveni 3330 relatīvi moderni tanki. Pēc Ukrainas Ģenerālštāba datiem, Krievija jau zaudējusi vairāk nekā 2900 no tiem – teju 90% no tiem, kas bija Krievijas rīcībā iebrukuma sākumā. Lielākā daļa no tiem ir iznīcināti, taču vismaz 590 tankus kā trofejas sagrābuši Ukrainas spēki.
Ilgstošās uzglabāšanas noliktavās Krievijas rīcībā ir iekonservēti vēl aptuveni 10 000 T-72 un T-82 tanki. Tomēr ātri atjaunot lielākās daļas tanku kaujasspējas nav iespējams. Jāņem vērā, ka T-72 un T-80 tanki ilgstoši izmantoti kā donori cita veida tehnikai.
Šāda modeļa tanki ir daudzu valstu bruņojumā, un to rezerves daļas ir iespējams iegādāties melnajā tirgū. Satelītuzņēmumos redzams, ka nereti iekonservētie tanki patiesībā ir vien korpuss bez detaļām.
Karā Krievija bija spiesta izmantot iekonservētos vecākos un primitīvākos T-62 tankus. Tie ļoti nelielā skaitā arī ir pieejami citu valstu bruņojumā. Šiem tankiem nav augstas precizitātes iekārtu, līdz ar to nav arī pieprasījuma pēc šo tanku rezerves daļām.
Pēc pašu krievu sniegtās informācijas, tiek plānots atjaunot aptuveni 800 vienību gadā – tas ir lielākā kapacitāte, kādu piedāvā Krievijas militāri rūpnieciskais komplekss.
Vismaz 94 tankus Krievija ieguvusi no Baltkrievijas. Ļoti iespējams, ka Krievijai kopš kara sākuma ir izdevies “atgriezt dzīvē” ap 1000 tankiem. Tomēr tas nosedz vien trešo daļu zaudējumu.
Tanku zaudējumi Krievijai ir tik nopietni, ka Lielbritānijas izlūkdienesti norādījuši, ka Krievijai būs vajadzīgi vairāki gadi, lai atjaunotu savu elitāro Pirmo tanku armiju.
Visticamāk, tanku jomā Krievija ir zaudējusi skaitlisko pārsvaru pār Ukrainu, kura, ja neskaita teju 600 tankus – trofejas, kara laikā ieguvusi vēl vairāk nekā 400 tanku no Rietumu sabiedrotajiem (galvenokārt no Polijas un Čehijas). Tāpat Ukrainas pašas bruņojumā bija vairāki simti tanku.
Kas attiecas uz citas bruņutehnikas zaudējumiem, Krievijai šajā ziņā nav deficīta. Iebrukuma sākumā Krievijas bruņojumā bija ap 16 650 bruņutehnikas vienībām. Lielākā daļa no šīs tehnikas ir padomju laika bruņutransportieri un kaujas mašīnas. Jaunākie bruņutransportieri BMP-3 Krievijai bija ne vairāk kā 600, bet plaši izslavētie “Terminatori” bija vien daži desmiti.
Pat ņemot vērā zaudējumus, Krievijas rīcībā paliek vairāk nekā 10 000 bruņumašīnas. Tas ir piecas reizes vairāk, nekā Ukraina saņēmusi no sabiedrotajiem. Karš gan jūtami atstājis sekas uz Krievijas artilēriju – šajā jomā zaudēti vairāk nekā 70% no kaujasspējām.
Parasti artilērija atrodas frontes līnijas aizmugurē un tās zaudējumi ir mazāki nekā tanki un bruņutehnika. Tomēr NATO standarta augstas precizitātes haubices un pašgājējiekārtas, kas ir Ukrainas rīcībā, Krievijas artilērijas vienību atrašanos frontes tuvumā padara ļoti ievainojamu.
Ņemot vērā zaudējumus, Krievijas komandniecība lēmusi atjaunot tālās darbības iekārtas “Pion”, kas ir vienīgā padomju laika iekārta, kas ļauj šaut vairāk nekā 40 kilometru attālumā. Krievijas rīcībā bija 260 šādas iekārtas.
Galvenās artilērijas sistēmas Krievijas rīcībā ir pašgājējhaubices “Msta-S” un “Akacija”. To šaušanas attālums ir 25-30 kilometri, kas ir par 10-15 kilometriem mazāk nekā NATO iekārtām.
Vismazākais zaudējumu procents ir Krievijas aviācijai, tomēr – tie ir arī dārgākie zaudējumi. Kopējā notriekto Krievijas lidmašīnu un helikopteru vērtība ir aptuveni astoņi miljardi dolāru.
Tāpat Krievija izmantojusi aptuveni 75% no saviem augstas precizitātes raķešu krājumiem.
Tiek norādīts, ka Krievija kara laikā saražojusi aptuveni 75 raķetes mēnesī. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja Krievija pilnībā iztērēs savus augstas precizitātes raķešu krājumus, tai joprojām būs iespējas ik mēnesi veikt masīvu Ukrainas apšaudi ar raķetēm.
Tomēr Krievijas rīcībā ir tūkstošiem zemas precizitātes raķešu, kuras izmanto apšaudēm līdz 250 kilometriem. To vidū ir aptuveni 7000 kompleksu S-300 raķetes, ar kurām apšauda piefrontes pilsētas Mikolajivu, Zaporižju, Harkivu, Nikopoli un tagad arī Hersonu. Ar šīm raķetēm Krievija veiksmīgi turpina savus kara noziegumus, terorizējot mierīgos iedzīvotājus. Diemžēl terora resursi Krievijai ir vēl ilgam laikam.
“Forbes” norāda, ka visos aprēķinos izmantoti Ukrainas Ģenerālštāba un Aizsardzības ministrijas dati, 171 valsts militārā potenciāla un aizsardzības ekonomikas novērtēšanas institūta “The Military Balance”, ASV un Lielbritānijas izlūkdienestu un Nīderlandes atklāto datu izlūkošanas projekta “Oryx” sniegto informāciju.
