Sankcijas trāpījušas "sāpīgā vietā" jeb Krievijas alkohola tirgū vērojamas problēmas (7)

Ražošanas apjomi samazinājušies lielākajam stipro alkoholisko dzērienu ražotājam “Beluga Group” (pieder markas “Beluga”, “Arhangeļskaja”, “Beļenkaja”), tāpat arī “GK Rust” (“Russkij Standart”, “Parlament”, “Zeļonaja marka”). Vēl vienam lielam ražotājam - “GK Tradicii Uspeha” (“Horta”) ražošana saglabājusies iepriekšējo gadu līmenī.

“Beluga Group”, kas pērn saražoja par 104 tūkstošiem devu mazāk alkohola nekā 2021. gadā, negatīvos rezultātus skaidroja ar sankciju ietekmi un eksporta tirgus samazināšanos. Arī “GK Rust”, kam ražošana samazinājās par 34%, skaidroja, ka sāpīgs trieciens bijis tirdzniecības embargo. Jāpiebilst, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Krievijas degvīna imports ir aizliegts Eiropas Savienībā, ASV un Lielbritānijā.

Ņemot vērā “Agroeksport” datus, 45% stiprā alkoholiskā dzērienu eksporta apjoma 2021. gadā pienācās trim valstīm – Latvijai, Lielbritānijai un Vācijai.

Piecu lielāko Krievijas šņabja ražotāju vidū ir arī tie, kuri spējuši audzēt ražošanas apjomus. Tā, piemēram, Tatarstānas valdībai piederošais “Tatspirtprom” ražošanas apjomus palielinājis par 13%. Tas tiek skaidrots ar jauna flagmaņa zīmola “Tundra” nonākšanu vietējā tirgū.

Vēl viens tirgus spēlētājs - “Alkogoļnaja Sibirskaja gruppa” palielināja ražošanas apjomus par 7%. Galvenais iemesls – pieprasījums pēc premium segmenta dzērieniem, ko uzņēmums pārstāv ar zīmolu “Belaja Berjozka” (pārdošanas rādītāji pērn auguši par 43%).

Kopumā Krievijā 2022. gadā saražots par 4% vairāk degvīna nekā gadu iepriekš. Statistikas dati rāda, ka ceturtajā ceturksnī ražošanas apjoms vidēji sarucis par teju 6%. Tiek norādīts, ka 2022. gadā Krievijas alkohola tirgū, iespējams, sasniegts ražošanas pīķis. Šogad vairāk būs jūtamas problēmas, kas saistāmas ar Krievijas karu Ukrainā – sankciju, ražotņu darbinieku mobilizācijas un citu problēmu sekas.