Latvijas eksporta iespēja – uzņēmumu veselības un drošības procesu digitalizācijā

Eiropas Savienības direktīva 89/391 EEC nosaka pamatprasības darba aizsardzībai visās dalībvalstīs, ar iespēju valstīm noteikt stingrākas prasības. Šīs prasības nosaka atbildības sadalījumu starp darba devējiem un darba ņēmējiem, un direktīvas galvenais mērķis ir identisks visās valstīs – nodrošināt drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi visiem nodarbinātajiem.

Strādājot Eiropā, mēs redzam, ka atšķiras ne tikai attieksme pret šiem jautājumiem, bet arī tas, uz ko tiek likti galvenie akcenti, lai sasniegtu rezultātu. Ir valstis, kur tiek izvirzītas augstas prasības regulārai nodarbināto iesaistei šajos jautājumos, turklāt tai jābūt izsekojamai un pierādāmai. Praksē tas nozīmē, ka par jebkuru problēmu vai risku nodarbinātie ziņo un informē atbildīgos un šo pieteikumu izpilde tiek uzraudzīta.

Pielāgojot un adaptējot mūsu IT risinājumu Eiropas valstīs, mēs redzam labas darba aizsardzības pieejas, kuras varam ieviest arī pie mums. Mēs redzam, ka nākotnē darba un veselības drošība balstīsies uz dinamiskiem risku vērtējumiem un spēju atrast faktiskos negadījuma cēloņus, otrajā plānā atstājot vainīgo meklēšanu.

Lai radītu izpratni par to, kur tieši mums būtu jāvirzās, turpinājumā tiks aplūkotas astoņas galvenās direktīvas prasības, kas attiecas uz darba devējiem, skatoties caur valstu pieeju atšķirību, digitalizācijas un nākotnes attīstības prizmu.

1. Risku novērtēšana un pasākumu plāns: uzņēmums veic darba vides visaptverošu risku novērtēšanu, identificējot iespējamos apdraudējumus, piemēram, ķīmisko vielu iedarbību, iekārtu darbību un ergonomiskos riskus. Balstoties uz šo novērtējumu, tiek izstrādāts pasākumu plāns, kurā ir aprakstīti pretpasākumi šo risku mazināšanai, piemēram, veicamās apmācības, nepieciešamās veselības pārbaudes, vajadzīgais drošības aprīkojums un ārkārtas reaģēšanas procedūras, kuras apskatīsim tālakājā tekstā.

Šeit var novilkt zināmu robežu starp formālo un praktisko pasauli, proti, tik tālu tiek noteikti galvenie veselības un drošības izaicinājumi, bet tas, cik efektīvi būs definētie pretpasākumi noteiks nākamo prasību izpilde. Ja tālāk nekas netiek darīts, tas viss arī sākas un beidzas ar dokumentu mapi plauktā vai digitālā formātā. Ja runājam par atšķirībām valstu līmenī, tad ir valstis, kurās risku vērtēšana nav jāveic obligāti katru gadu, bet tikai pie būtiskām izmaiņām darba vidē. Bet tas, kas izceļas salīdzinājumā ar pieeju Latvijā, organizācijas izvirza izmērāmus rezultātus, ko vēlās saniegt savā darba vidē, kā arī veic to mērījumus un sasniegto rezultātu analīzi. Pieeja balstās principā, jo vairāk mums ir infomācijas, jo precizāk mēs varam modelēt potenciālos riskus.

2. Apmācības un informācijas pieejamība: uzņēmumā ir izstrādāts dažāda veida apmācību saturs, kas ir pielāgots uzņēmuma specifiskajiem riskiem un procesiem. Tas ietver vispārīgās drošības apmācības uzsākot darbu un specifiskas apmācības ar amatam saistītajiem riskiem.

Šī posma efektivitāte ir atkarīga no veiksmīgas e-apmācību platformu integrācijas uzņēmumā kombinācijā ar darba vidē balstītām nodarbināto apmacībām un treniņiem, jo apmācības skar visus nodarbinātos, tās ir periodiskas un turklāt regulāri ir nepieciešams pārliecināties par faktisko zināšanu līmeni. Meemo E-work safety risinājums nodrošina personalizētu, interaktīvu un attālinātu e-apmācību pieredzi, kur darba drošības un veselības eksperti veido darba vidē balstītas apmācības. Šeit svarīgi ir uzsvērt digitālālo un klātienes apmācību mijiedarbību, proti, tā viena otru papildina. Ja digitālo apmācību gadījumā ieguvums ir spēja ikdienā ātri pārliecināties, vai konkrētajam darbiniekam drīkst pēc kvalifikācijas uzticēt konkrētā uzdevuma veikšanu kolēģa prombūtnes laikā, tad klātienes apmācību gadījumā tas ir stāsts par zināšanu praktizēšanu darba vidē. Daudzviet atbildīgie speciālisti vērtē nodarbināto zināšanu līmeni digitālajā vidē, piemēram, pareizās-nepareizās atbildes testos, lai pielāgotu klātienes apmācību saturu un pieeju. Ir nepareizi domāt, ka viens apmācību veids var pilnībā aizstāt otru. Lai gan katrs veids virzās uz vienu mērķi, pieejas un attiecīgi sasniegtais rezultāts ir atšķirīgs.

3. Veselības uzraudzība un monitorings: darbiniekiem, kam risku novērtēšanas un pasākumu plāna izstrādes laikā (pirmā prasība) noteiktas obligātās veselības pārbaudes, tiek organizētas regulāras veselības pārbaudes un monitorings saskaņā ar vietējās valsts normatīvu prasībām.

Ja raugās no direktīvas mērķa puses, tad šis ir viens no būtiskākajiem, bet reizē arī sarežģītākajiem un finansiāli dārgākajiem posmiem. Veselības pārbaudes var būt gan formālas, gan neformālas, bet izaicinājums bieži slēpjas citā aspektā, proti, daudzās valstīs tas ir jautājums par veselības datu apmaiņu starp iestādēm, kur, veicot pārbaudi pie viena ārsta, tam ir/nav pieejama arī citu vēsturisko pārbaužu informācija, kas palīdz izmeklējuma laikā. Ir valstis, kas nosaka, ka organizācijām jābūt noslēgtam līgumam ar iestādēm, kas sniedz veselības pārbaudes. Šeit jāpiezīmē arī tas, ka ir valstis, kas pozitīvi novērtē mūsu Latvijas sistēmu, kura nosaka konkrētus veselības pārbaužu faktorus un ārstus, kas jāpiesaista, analizējot šo faktoru iedarbību uz veselību, jo tādā veidā tiek izslēgtas interpretācijas.

Šajā rakstā plašāk ir aprakstīta jaunā iespēja Latvijā obligāto veselības pārbaužu procesu (OVP) pārvaldīt pilnībā digitāli, izslēdzot nepieciešamību OVP kartes fiziskai drukāšanai un atkārtotai reģistrācijai kādā uzskaites sistēmā. Ilgtermiņa ieguvums ir veselības datu digitalizācija, kas ļauj savlaicīgi identificēt veselības problēmu cēloņus.

4. Drošības aprīkojums un pasākumi: uzņēmums novērtē individuālās aizsardzības līdzekļu (IAL) vai citu drošības aprīkojumu nepieciešamību un nodrošina to pieejamību un pareizu lietošanu.

Ja pirmajā posmā tiek noteikts, kāds drošības aprīkojums nepieciešams, tad šīs ceturtās prasības uzdevums ir pārliecināties, ka tas tiek iegādāts, izsniegts, ikdienā lietots un vēlāk atgriezts. Visu etapu statusus var kontrolēt Meemo E-work safety vai citā specializētā IT risinājumā katra darbinieka līmenī. Gatavojot nākamā gada budžetu, tas palīdz ātri un precīzi veikt cenu aptauju, tiešie vadītāji var viegli izsniegt, bet nodarbinātie apstiprināt saņemšanas faktu e-vidē. Viens no ikdienas izaicinājumiem gan darba devēja, gan darba ņēmēja pusē ir ātri pārliecināties – vai konkrētā darba veikšanai ir nepieciešams kāds drošības aprīkojums? Sevišķi tas ir aktuāli pie liela nodarbināto skaita vai darbinieku rotācijas. Šeit parādās digitālo risinājumu efektivitāte to ātri noskaidrot vai nepieciešamības gadījumā - pieprasīt. Fakts, vai paši drošības līdzekļi arī tiek izmantoti darbu veikšanai, tiek pārbaudīts sestā vai septītā uzdevuma kontekstā, proti, veicot drošības apgaitas vai ziņojot / fiksējot pārkāpumus no darba vides.

5. Ārkārtas procedūras: uzņēmuma speciālists vai ārējais pakalpojumu sniedzējs izstrādā un ievieš ārkārtas reaģēšanas procedūras, ieskaitot pirmās palīdzības, ugunsdzēsības un evakuācijas plānus. Tiek apmācīti atbildīgie darbinieki pirmās palīdzības sniegšanā un ārkārtas reaģēšanas gadījumos.

Praksē tas var izpausties kā praktiskās evakuācijas, pirmās palīdzības apmācības un civilās aizsardzības mācības. Šajos un citos jautājumos specializējas Sunstar Academy pasniedzēji. Tehnoloģisko risinājumu kontekstā pasaulē tiek izmantoti rīki, kas ātri spēj noteikt telpās palikušo cilvēku skaitu, tiek izmantotas digitālās evakuācijas kartes un dažādas mobilās lietotnes ātrai reaģēšanai un koordinācijai.

6. Regulāra konsultācija un līdzdalība: uzņēmuma speciālists vai ārējais pakalpojumu sniedzējs organizē regulāras drošības sapulces ar darbiniekiem un viņu pārstāvjiem drošības jautājumu apspriešanai, jauninājumu par pasākumiem informēšanai un atgriezeniskās saites saņemšanai nepārtrauktai darba vides uzlabošanai.

Šajā rakstā plašāk ir aprakstīta IT risinājuma adaptācija, kas nodrošina gan sestās, gan septītās prasības izpildi. Tas palielina nodarbināto iesaisti un iespēju ziņot par incidentiem vai pārkāpumiem, kas ir arī viens no nodarbināto galvenajiem pienākumiem attiecībā uz darba drošību. Tas palīdz preventīvi organizēt procesus, lai novērstu potenciālos incidentus.

7. Ierakstu glabāšana un ziņošana: uzņēmumā jāuztur ieraksti par visiem nelaimes gadījumiem, gandrīz notikušiem negadījumiem un arodslislimībām, kur atsevišķi jautājumi tiek obligāti ziņoti valsts uzraugošajām iestādēm. Paralēli tiek uzkrāta dokumentācija par risku novērtējumiem, apmācību ierakstiem un veselības pārbaudes rezultātiem.

Ja procesi ir sakārtoti un atbildīgie speciālisti godprātīgi pilda savus pienākumus, tad to ir iespējams izdarīt arī bez vienota IT risinājuma, bet izaicinājums rodas ikdienas kontrolē vai gadījumos, kad pie auditiem vai notikušiem negadījumiem ir jāpierāda konkrēti fakti. Kā redzams, šis punkts paredz teju visu svarīgāko uzdevumu fiksāciju, tāpēc Meemo E-work safety sistēma apzināti ir veidota tā, ka vienā un tajā pašā risinājumā ir gan darba aizsardzības speciālista, atbildīgā vadītāja un darbinieka lietotāji, kur katrs pilda sev piešķirto uzdevumu. Savukārt uzņēmuma vadība vienmēr var pārliecināties, kurš posms izpilda vai neizpilda viņam uzdotos uzdevumus.

8. Drošības pasākumu pārskatīšana un atjaunināšana: uzņēmuma speciālists vai ārējais pakalpojumu sniedzējs regulāri analizē drošības pasākumu efektivitāti un atjaunina tos, reaģējot uz jebkādām izmaiņām darba vidē, tehnoloģiju attīstībā vai negadījumiem.

Šis punkts ir visai vispārējs, bet ilgtermiņā tas ir viens no būtiskākajiem, jo paredz analizēt visu definēto pretpasākumu efektivitāti – vai tie sasniedz direktīvas mērķi? Tas izpaužas kā datu analīze un darbs pie cēloņsakarību meklēšanas. Šo prasību ir grūti izpildīt, ja datu vienkārši nav vai tiem ir maza ticamība. Prakse rāda, ka veiksmīga šīs prasības izpilde notiek tikai gadījumos, ja uzņēmumi uz to mērķtiecīgi iet un atbildīgajiem ir atbilstoša profesionālā kompetence. Skandināvijas tirgus ir labs piemērs, kur šajās valstīs uzņēmumi nebaidās lietot pat vairākus IT risinājumus reizē un datus KPI veidā apvienot, piemēram, Microsoft Power BI risinājumā. Mūsu uzņēmumi bieži meklē vienu risinājumu, kas atrisina visas biznesa problēmas, bet bieži tas nav iespējams, sevišķi lielu uzņēmumu kontekstā ar sarežģītu biznesa loģiku.

Kādi ir galvenie secinājumi?

Prakse gan Latvijā, gan ārvalstīs šobrīd ir bijusi ļoti dažāda, bet tehnoloģisko risinājumu attīstība paver jaunas attīstības iespējas teju katras prasības izpildes kontekstā. Eiropas valstis no Latvijas pieredzes var mācīties, kā digitalizēt šo procesu pārvaldību, savukārt, mēs varam pārņemt izpratni, kā meklēt problēmu cēloņus un strādāt ar preventīvu problēmu novēršanu, nevis formālu prasību izpildi. Tās ir labas ziņas nozarei kopumā, jo paver vēl nebijušu iespēju direktīvas prasību izpildi katrā valstī turpmāk piemērot vienādi, tādejādi veiksmīgāk sasniedzot tās pamatmērķi – nodrošināt drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi visiem nodarbinātajiem. Risinājumi un iespējas ir, jautājums vai mēs spēsim tos ieviest arī dzīvē? Tāpēc šobrīd viss fokuss ir uz uzņēmumu vadītājiem un atbildīgajiem – vai tie spēs un būs gatavi pieņemt drosmīgus lēmumus veikt pārmaiņas.

SUNSTAR® GROUP mērķis ir transformēt darba aizsardzības procesu pārvaldību, kur galvenais fokuss ir cilvēks un tā labbūtība, bet normatīvu izpilde tiek padarīta ērta un vienkārša.

Grupa sastāv no četriem savstarpēji saistītiem pakalpojumu virzieniem.

• Sunstar palīdz ieviest atbilstošāko darba aizsardzības procesu uzraudzības modeli.
• Meemo nodrošina datos balstītu procesu pārvaldību ar vienota IT risinājuma ieviešanu.
• Academy organizē praktiskas un personalizētas nodarbināto apmācības darba vidē.
• Optiv veic regulāras nodarbināto izbraukuma un klātienes veselības pārbaudes.

​