Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu varētu būt audzis par 3,1-4,5%, prognozēja banku analītiķi.
Banku analītiķi: Latvijas IKP pirmajā ceturksnī varētu būt audzis par 3,1-4,5%
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Swedbank» vecākā ekonomiste Agnese Buceniece aģentūrai LETA sacīja, ka IKP izaugsme šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, varētu būt bijusi 3,1% apmērā, pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem, savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada ceturto ceturksni IKP pieaugums varētu būt bijis 0,9% apmērā, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātajiem datiem.
«Ja salīdzinām ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, tad domājams, ka galvenais izaugsmes virzītājs ir bijis mājsaimniecību patēriņš, bet arī investīciju kāpums ir bijis būtisks faktors. Līdz ar to gaidāms, ka labu sniegumu uzrādījusi iekšzemes tirdzniecība, kā arī citas uz vietējo ekonomiku orientētas pakalpojumu nozares. Joprojām visstraujāk augošā nozare, visticamāk, ir bijusi būvniecība. Ārējais pieprasījums un attiecīgi preču eksporta izaugsme pirmajos divos gada mēnešos ir bijusi pat pārsteidzoši laba, sekmējot arī izaugsmi apstrādes rūpniecībā. Savukārt mīnusiņi turpinās iezīmēties finanšu un apdrošināšanas sektorā līdz ar nerezidentiem sniegto finanšu pakalpojumu samazināšanos, kas atspoguļojas arī pakalpojumu eksportā,» teica Buceniece.
Savukārt «Luminor» ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA sacīja, ka 2018.gada pirmajā ceturksnī IKP salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni varētu būt palielinājies par 4,5%.
«Straujākais pieaugums gandrīz noteikti ir bijis celtniecībā, kur tas joprojām rakstāms ar divciparu skaitli. Savukārt lielāko kopējo ieguldījumu pievienotās vērtības kāpumā ir sniegusi apstrādes rūpniecība un tirdzniecība, kā arī celtniecība, līdzīgi kā pagājušajā gadā. No mazākajām nozarēm straujš kāpums ir iespējams citā rūpniecībā, kas galvenokārt ir enerģētika - auksto ziemas beigu, kā arī pavasara sākuma dēļ. Tāpat ļoti skaistus skaitļus var sagādāt informācijas un sakaru pakalpojumi, viesnīcas un restorāni, arī profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, bet to sniegumu pa ceturkšņiem ir grūti uzminēt,» sacīja Strautiņš.
Viņš arī norādīja, ka savukārt pievienotās vērtības samazinājums gaidāms finanšu pakalpojumu nozarē, saistībā ar tās eksporta samazināšanos.
«Sagaidu, ka otrajā ceturksnī IKP pieaugums vēl būs ļoti līdzīgs pirmā ceturkšņa rādītājam, savukārt gada otrajā pusē ekonomikas pieaugums varētu būt nedaudz mazāks. Viens no iemesliem - bāzes efekta dēļ tik spēcīgs kāpums vairs nebūs celtniecībā. Kopumā šogad ekonomika augs par apmēram 4%,» teica Strautiņš.
Centrālā statistikas pārvalde 2018.gada pirmā ceturkšņa Latvijas IKP ātrā novērtējuma datus paziņos trešdien, 2.maijā.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijas IKP pagājušajā gadā, pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem, salīdzināmajās cenās pieauga par 4,5%, salīdzinot ar 2016.gadu, uzrādot straujāko izaugsmi pēdējo sešu gadu laikā.