Padomi bieza un zaļa dzīvžoga audzēšanai

FOTO: Shutterstock

Dzīvžogi – viena no populārākajām metodēm kā aizklāt un pasargāt savu mājsaimniecību. Ir ļoti daudzas šķirnes, kuras ir piemērotas dzīvžogam, tādēļ tās visas var izvēlēties atkarībā no audzēšanas formas, aprūpes īpašībām vai citiem parametriem. Protams, ka arī dzīvžogam, tāpat kā jebkuram citam augam, nepieciešama konkrēta aprūpe un tā izskats atkarīgs no tā, cik ilgi tas ir audzis un kā tas veidots.

Šķirnes un piemērotākie augi

Divi galvenie dzīvžogu veidi:

Veidotie. Šis dzīvžoga veids pieprasa lielākas rūpes un nepārtrauktu uzmanību. Tā iespējams iegūt vēlamo formu un, ja jūs to vēlaties mainīt, tas ir iespējams.

Brīvi augošie. Šajā dzīvžoga veidā parasti atrodas koki, kas augot pilnībā vai daļēji saglabā savu dabisko formu. Tiem nav nepieciešamas īpašas rūpes – tos nedaudz jāaplīdzina tikai sējas laikā vai tad, kad augi zied.

FOTO: Shutterstock

Veidotajam dzīvžogam piemēroti gan lapu, gan skuju koki. Ziemeļu pusē iesakām audzēt kokus, kas ir izturīgi pret vēju un lielām brāzmām, piemēram, vilkābeles, ķiršveida plūmes, grimoņus, fizokarpus un klintenes. Labi aug arī dažādi krūmi, īves un hortenzijas, bet tās prasīs lielākas rūpes, jo tiem bieži aug jauni dzinumi. Var stādīt arī bukšus, forsītijas, bārbeles. Vispiemērotākie skujkoki būs: parastās egles, sudrabegles, Kanādas hemlokegles, Eiropas lapegles un Rietumu tūjas.

Brīvi augoši dzīvžogiem vispiemērotākie būs šādi augi – parastās tūjas vai populārās Rietumu tūjas «Smaragd», kurām ziemā ir neizteiksmīgāka krāsa. Saulainā vietā ieteicams audzēt kadiķu šķirnes «Skyrocket» vai «Hibernica«. Šādiem dzīvžogiem būs piemēroti arī citi augi: korintes, rozes, spirejas, parastā mahonija, kā arī dažādi zaļie augi, piemēram, forsītijas, fizokarpi, īves, vilkābeles. Jāpiemin gan, ka šādiem augiem nepieciešama lielāka platība.

FOTO: Shutterstock

Parasti dzīvžogus veido no viena veida augiem. Vispopulārākie ir tradicionālie dzīvžogi. Noteikti jāatceras, ka koki un krūmi ziedēs ievērojami mazāk.

Stādīšana un uzturēšana

Dzīvžoga stādus ar atvērtām saknēm iesakām stādīt pavasarī vai rudenī. Ļoti svarīgi, ka pašas saknes ir pasargātas un tās nav sausas. Podos esošos stādus iespējams stādīt visa gada garumā, izņemot ziemu. Lai tos iestādītu, nepieciešams izrakt tranšeju, izmantojot nostieptu virvi. Augsnei vajadzētu būt auglīgai, ja tā nav – noteikti vajadzētu pievienot kūdras subrstrātu vai kompleksos minerālmēslus. Ja vēlaties šauru dzīvžogu, augus iesakām stādīt vienā rindā, skujkokus, mūžzaļos augus un lapukokus kopā. Svarīgi, ka augsne nav arī pārāk mitra un augi tomēr nebūtu pārāk cieši kopā – lai neizplatītos dažādas sēnīšu slimības. Krūmus stāda 40-70 cm attālumā, bet skujkokus – 30 cm attālumā. Ja vēlaties biezu dzīvžogu, augus nāksies stādīt 2 rindās. Lai jums pašiem būtu vieglāk, sākumā noteikti jāatzīmē visi attālumi un jāapgriež augu saknes.

FOTO: Shutterstock

Veidotie dzīvžogi, protams, prasa vislielāko uzmanību. Pirmajā augšanas gadā tos nav jāapgriež, bet vēlāk dzīvžogus jāapgriež pat 2 reizes sezonā. Ja vēlaties, lai dzīvžogs būtu zems un biezs, tie jāapgriež apmēram 3-4 reizes sezonas laikā. Mūžzaļos kokus vislabāk būtu griezt pašā vasaras sākumā, vasarā ziedošos augus jāgriež vasaras beigās, bet tos, kas zied jau pavasarī – tieši pēc ziedēšanas. Vislabāk augus griezt tieši virspusē – neiesakām griezt augu lejasdaļu.

Noteikti jāatceras, ka jāparūpējas ne tikai par dzīvžogu apgriešanu – pareizi jāattīra augsne un tā jāmēslo, īpaši ap tiem augiem, kuri bieži tiek griezti. Jo biežāk tiek griezti augi, jo tie ir izturīgāki pret dažādiem kaitēkļiem un slimībām. Tie augi, kas būs pareizi apkopti, netraucēs arī apkārt esošajiem augiem (ja attālums ir 4 m). Sausā rudenī un ziemā noteikti nepieciešams aplūkot augus un to lapu, skuju krāsu.

FOTO: Shutterstock

Uz augšu