Pirmais solis ceļā uz minimālās algas celšanu būvniecībā

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova / LETA

Aktuālākie dati liecina, ka būvniecības nozarē joprojām ir ievērojams aplokšņu algu un neuzrādīta darba laika īpatsvars. Nozare ir nākusi klajā ar situācijas risinājumu – Ģenerālvienošanos būvniecības nozarē, ar kuru iecerēts noteikt visai būvniecības nozarei saistošu minimālo atalgojumu. Par Ģenerālvienošanās nepieciešamību šā gada 13.aprīlī informēja Valsts ieņēmumu dienests (VID), Finanšu ministrija, Latvijas Būvuzņēmēju partnerība, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Celtnieku arodbiedrība.

Kopumā nepieciešams, lai ģenerālvienošanos parakstītu uzņēmumi, kuru pašu spēkiem veikto darbu apgrozījums veido vismaz 50% no nozares kopējā apgrozījuma jeb aptuveni 700 miljonus eiro. Šim apjomam nepieciešami aptuveni 300 būvniecības uzņēmumu paraksti.

Ģenerālvienošanās projekts paredz noteikt minimālo algu būvniecības nozarē 780 eiro apmērā, vai arī minimālo stundas likmi 4,67 eiro apmērā nepilnu darba laiku nodarbinātajiem.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane, iepazīstinot ar izstrādāto Ģenerālvienošanos būvniecības nozarē, uzsvēra: «Ģenerālvienošanās kā efektīvs pašregulācijas instruments ir sevi veiksmīgi pierādījis virknē Eiropas valstu. Šādi visaptveroši nozaru koplīgumi ir palīdzējuši izskaust aplokšņu algas un nostiprināt godīgu konkurenci. Arī Latvijai ejams ceļš nozaru pašregulācijas virzienā, valstij piedāvājot arvien vairāk rīku, kas pašām nozarēm ļautu sakārtoties un kļūt atbildīgākām. Vienlaikus, noslēdzot ģenerālvienošanos būvniecībā, būtisks ir Valsts ieņēmumu dienesta atbalsts, kontrolējot ģenerālvienošanās izpildi vienlīdz visā būvniecības nozarē.»

Informējot par aktuālo situāciju būvniecības nozarē nodokļu nomaksas jomā, VID ģenerāldirektora p.i. Dace Pelēkā atzina: «Lai gan kopumā nozares rādītāji nodokļu jomā pēdējo dažu gadu laikā ir auguši, jāatzīst, ka tieši attiecībā uz aplokšņu algām un nedeklarētajiem ienākumiem tie vēl ir krietni uzlabojami. Tieši šajā jomā Ģenerālvienošanās kopā ar jau ieviesto Elektronisko darba laika uzskaites sistēmu noteikti varētu nest vislielāko ieguldījumu, pieaugot darbaspēka nodokļu ieņēmumiem un attiecīgi arī darbinieku sociālajām garantijām un nozares reputācijai.»

Tieši nozares reputāciju, darba samaksu un sociālās garantijas tajā strādājošajiem kā vienu no būtiskākajiem ieguvumiem uzsvēra arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns, norādot, ka tas mudinātu jaunos, perspektīvos jomas profesionāļus savu karjeru saistīt tieši ar Latviju, nevis doties darba meklējumos ārpus dzimtenes.

Arī FM valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jautājumos Jana Salmiņa atzinīgi novērtēja būvniecības nozares ieguldīto darbu un izrādīto iniciatīvu kā pirmajiem Latvijā nākot klajā ar šādu ģenerālvienošanās piedāvājumu. Viņa arī atzina, ka būvniecības nozares pozitīvais piemērs jau tagad ir raisījis citu nozaru interesi un vēlmi iet līdzīgu sadarbības un pašsakārtošanās ceļu.

Ģenerālvienošanās parakstīšana tiks sākta šā gada maijā, panākot tās spēkā stāšanos 2019.gada sākumā. Lai parakstītu ģenerālvienošanos, tā jāatbalsta uzņēmumiem, kuru kopējais veikto darbu apjoms ir 700 miljoni eiro. Patlaban notiek aktīvas sarunas ar būvniecības uzņēmumiem, lai sasniegtu nepieciešamo kvorumu koplīguma parakstīšanai.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu