Latvijā gada inflācija tuvākajos mēnešos turpinās augt, prognozēja banku analītiķi, komentējot otrdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām martā.
Banku analītiķi: Latvijā gada inflācija tuvākajos mēnešos turpinās augt
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Swedbank» ekonomiste Linda Vildava aģentūrai LETA sacīja, ka šogad martā gada inflācijas temps Latvijā pēc ilgāka atslābuma perioda ir atdzīvojies, proti, gada inflācija martā sasniedza 2,2% pretstatā 1,8% mēnesi iepriekš. Galvenās vaininieces nedaudz straujākā cenu kāpumā bija alkoholisko dzērienu cenas - salīdzinājumā ar pagājušā gada martu vīns kļuvis par 3,5% dārgāks, alus - par 4%, bet stiprie alkoholiskie dzērieni - par 6,5% dārgāki.
Tāpat viņa norādīja, ka pakalpojumu cenas martā auga par 3,7%, kas ir ļoti līdzīgi kā februārī, savukārt preču cenas palielinājās nedaudz straujāk kā februārī - par 1,6%. To galvenokārt noteica jau minētās alkohola cenas, kuras palielinājās akcīzes nodokļu izmaiņu rezultātā, taču starp galvenajiem faktoriem bija arī pārtikas cenas, kuras martā auga straujāk, sadārdzinoties augļu un gaļas cenām. Preču inflācijas virzītājs bijis arī degvielas cenu kāpums, ko ietekmēja par 10% augstāka naftas cena par barelu eiro izteiksmē, salīdzinot ar pērnā gada līmeni.
«Lai gan martā gada inflācijas temps pēc pusgada ilga sarukuma nedaudz pakāpies, tas joprojām ir patālu no pērnā gada straujākā tempa, proti, 3,4%, ar kuru sagaidījām pavasara iestāšanos tieši pirms gada. Gaidāms, ka arī turpmākajos pāris mēnešos redzēsim augšupejošu gada inflācijas tendenci, bet tik augstu punktu tik drīz varam arī nesasniegt. Lēnāka gada inflācija šā gada sākumā kopā ar straujāku vidējo ienākumu izaugsmi ir laba ziņa iedzīvotājiem. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā pieejamajiem datiem pirmajos divos gada mēnešos vidējie darba ienākumi vienam nodarbinātajam mēnesī palielinājušies par 8,3%. No tā atņemot vidējo gada inflāciju pirmajos divos mēnešos vidējā iedzīvotāju pirktspēja uzlabojusies par vairāk nekā 6%,» sacīja Vildava.
Savukārt «Luminor» ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norādīja, ka martā patēriņa cenu kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi par 1,2% bija straujākais kopš 2011.gada janvāra. Toreiz krīzes radītais milzu deficīts budžetā tika lāpīts ar akcīzes nodokļa palielināšanu, un arī šoreiz akcīze ir viens no galvenajiem iemesliem tik lielai mēneša inflācijai.
«Domājams, ka aprīlī mēneša inflācija normalizēsies sezonai atbilstošā līmenī, bet gada inflācija varētu būt ļoti līdzīgs marta rādītājam jeb 2,2%. Maijā bāzes efektu jeb pērnā gada cenu līmeņa izmaiņu atbalss dēļ šis rādītājs palielināsies, pamazām ceļot gada vidējo rādītāju, kas varētu būt ap 2,8%,» prognozēja Strautiņš.
Viņš arī norādīja - ja preču inflāciju galvenokārt ietekmē notikumi izejvielu tirgos, eiro kurss pret dolāru un politiski lēmumi, tad pakalpojumu inflācija ir ļoti svarīga ekonomikas temperatūras mērītāja. «Tā vēl klīst pa diapazonu, kurā ir dzīvojusies jau vairākus gadus, taču šogad turas tā augstajā galā. Martā pakalpojumu cenu gada inflācija sasniedza 3,7%, kas ir trešais augstākais līmenis kopš 2009. gada. Kuru katru brīdi tā var ievirzīties augstākā trajektorijā. Turpretim preču inflācija šogad ir drīzāk zema - pirmajos trijos mēnešos vidēji 1,4% jeb apmēram puse pērnā gada līmeņa. To labvēlīgi ietekmē augstais eiro kurss. Globālā piena produktu cenu burbuļa plīšana labvēlīgi ietekmē pārtikas cenas, to gada inflācija divus mēnešus bijusi zem 2%,» klāstīja Strautiņš.
Viņš atzīmēja, ka marta datos uzmanību pievērš lielā starpība starp gada inflāciju viesnīcu un restorānu pakalpojumos Latvijā un citur Baltijā. Ja Latvijā šajā pakalpojumu grupā cenas salīdzinājumā ar pagājušā gada martu auga par 2,8%, tad Lietuvā par gandrīz 7%, bet Igaunijā šajā kategorijā martā gada inflācija bija 4,9%.
«Restorānu un arī viesnīcu pārstāvji sūdzas, ka viņiem ir kritisks darbinieku trūkums, draud pat uzņēmumu slēgšana. Iespējams, ka viņi nav izmantojuši iespējas paaugstināt cenas. Lai arī tas nav patīkami klientiem, ir tikai likumsakarīgi, ka cenas sabiedriskajā ēdināšanā un izmitināšanā augs līdzi vispārējam algu līmenim, jo šo uzņēmumu izmaksas galvenokārt veido darbs. Šķiet, ka algu pieauguma temps šogad ir tuvu 10% kā bija prognozēts un kā liek domāt pirmo divu mēnešu nodokļu dati. Nav šaubu, ka tie daļēji atspoguļo legalizāciju, «baltajā» ekonomikā jau iepriekš strādājošajiem uzņēmumiem izmaksas tik strauji neaug. Iespējams, ka vajadzīgs papildu spiediens darbības legalizācijai, lai «baltajā» sektorā strādājošie uzņēmumi nebūtu nevienlīdzīgā situācijā. Nav jēgas taisīt eksistenciālu politekonomisku drāmu ap darbinieku ievešanas tēmu, ir jāļauj notikt neizbēgamām lietām. Skaidrs, ka algu kāpums rada risku ārējai konkurētspējai. Taču tā ir laba, gada sākumā eksporta pieaugums ir paātrinājies, tas šķiet piemērots brīdis, lai salabotu darba tirgus problēmas,» sacīja Strautiņš.
Viņš arī minēja, ka inflācija Baltijas valstīs tuvinās, pieaugot Latvijā, bet samazinoties Lietuvā un Igaunijā. Gada inflācija martā Latvijā pakāpās no 1,8% līdz 2,2%, Lietuvā samazinājās no 3,5% līdz 2,7%, bet Igaunijā gada inflācija saruka no 3,1% līdz 2,8%. «Kopumā šo reģionu šobrīd raksturo optimāli makroekonomiski apstākļi - strauja izaugsme un mērens patēriņa cenu kāpums,» teica Strautiņš.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka martā salīdzinājumā ar februāri patēriņa cenas Latvijā pieauga par 1,2%, bet gada inflācija - šogad martā salīdzinājumā ar 2017.gada martu - palielinājās līdz 2,2%. Savukārt pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā audzis par 2,6%.