Nerezidentu apmērs Latvijas bankās būs jāsamazina līdz 5%, raksta žurnāls «Ir».
Nerezidentu apmērs Latvijas bankās būs jāsamazina līdz 5%
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Izdevums atzīmē, ka pēc ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieka pretterorisma jautājumos Maršala Bilingslija vizītes Latvijā pagājušajā nedēļā faktiski ir pārvilkta svītra nerezidentu biznesam - tuvāko mēnešu laikā Latvijai skaidri jādemonstrē reāla rīcība naudas atmazgāšanas izskaušanā. Tostarp pēc iestāšanās OECD paustie solījumi divu gadu laikā samazināt nerezidentu biznesa apmēru Latvijas bankās un plāns līdz nākamā gada beigām čaulas kompāniju apmēru samazināt līdz 20% tagad ir nolikti malā.
«Pēc pagājušās nedēļas ir skaidrs, ka tas nav pietiekami ambiciozs plāns,» žurnālam sacījusi finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), norādot, ka ļoti īsā laikā ir būtiski jāsamazina ne tikai čaulas kompāniju apmērs, bet arī nerezidentu bizness kopumā. «5% - tas ir mērķis, līdz kuram jānonāk,» paudusi ministre. Šī mērķa sasniegšanai esot «daži mēneši laika, lai to izdarītu, neceļot arī lieku paniku».
Vienlaikus žurnāls norāda, ka nerezidentu īpatsvars banku sektorā kopumā ir ļoti liels - to veiktie maksājumi pērn veidoja 40% no visa transakciju apgrozījuma, un arī noguldījumu īpatsvars ir ap 40%. Lielākā daļa šo nerezidentu naudas plūst tieši caur čaulas kompānijām - piesega firmām bez reālas darbības, ko mēdz izmantot nelikumīgas naudas legalizēšanas shēmās.
Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš atzīmējis, ka visam jānotiek secīgi un likumīgi, tostarp būs nepieciešams arī Saeimas atbalsts jautājumā par čaulas kompāniju izskaušanu. «Tā sauktajām nerezidentu bankām ir pienācis laiks tiešām salīdzinoši ātrā tempā pateikt - vai viņu biznesa modeļi ir grozāmi, vai nav,» viņš teicis.
Atsaucoties uz neoficiālu informāciju, žurnāls arī informē, ka ASV valdības pārstāvji vizītes laikā norādījuši uz konkrētām Latvijas bankām, kuras turpinot atmazgāt naudu saistībā ar sankcijām pakļautajām Ziemeļkorejas kompānijām.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka starp Latvijas banku klientiem 26 081 ir čaulas kompānija, tostarp divas kompānijas ir ar Latvijas izcelsmi. Čaulas kompāniju īpatsvars kredītapgrozījumā visās Latvijas bankās ir 36,57%, bet čaulas kompāniju īpatsvars kredītapgrozījumā ārvalstu klientu segmentā - 44,5%.
Kopumā Latvijas bankās ir apmēram 2,6 miljoni klientu.
Tāpat ziņots, ka Latvijas banku piesaistīto ārvalstu klientu noguldījumu apmērs pagājušajā gadā samazinās par 12% jeb 1,097 miljardiem eiro un gada beigās veidoja 8,055 miljardus eiro. Savukārt ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars kopējos Latvijas banku piesaistītajos noguldījumos 2017.gada beigās veidoja 39,7%, kas ir pēdējos gados zemākais līmenis.