Gurķi ir vieni no visbiežāk izmantotajiem dārzeņiem. Tie bija populāri pat pirms mūsu ēras, un dažādi avoti norāda, ka šos zaļos dārzeņus baudīja pat senie ēģiptieši un grieķi.
Audzējiet gurķus tā, kā vēlaties
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Gurķos ir aptuveni 97% ūdens. Tie noņem smaguma saūtu, izvada toksiskās vielas un samazina ķermeņa temperatūru. Tie ir bagāti ar šķiedrvielām, proteīniem, kalciju, kāliju, nātriju, magniju, kalciju, fosforu, dzelzi, vitamīniem C, B, P, provitamīnu A. Šos dārzeņus ieteicams lietot pacientiem ar sirds un asinsvadu slimībām, diabētu, aknu, nieru un ādas slimībām, kā arī svara problēmām. Izaudzēt gurķus var jebkurš, kam ir siltumnīca, dārzs vai pat balkons.
Gurķu hibrīdi - ikviena cilvēka gaumei
Lai gan gurķu šķirņu izvēle ir visai plaša, Latvijā visizplatītākie un stādītākie ir īso gurķu hibrīdi. To sēklas tiek iegūtas, savienojot dažādas vienas sugas šķirnes. Šo sēklu augi manto dažādas ‘vecāku’ un ‘mātes’ šķirņu īpatnības. Kaut arī hibrīdu sēklas ir daudz dārgākas nekā parastās, tās ir labākas vairāku iemeslu dēļ: hibrīdi ir daudz auglīgāki, vienādāki, izturīgāki pret slimībām, kaitēkļiem un tiem ir lielāka raža. Viena no svarīgākajām iezīmēm ir tā, ka daži gurķu hibrīdi spēj pašapputeksnēties, tiem nav nepieciešamas bites. Pēc viņas domām, populārākais gurķu hibrīds mūsu valstī ir ‘Radničiok natur H’, kā arī ‘Mandy H’, ‘Mirabelle H’, ‘Pasalimo H’, ‘Sremski H’ un ‘Dirigent H’. Visiem šiem hibrīdiem ir lieliska garša un tie ir piemēroti ēšanai svaigā veidā.
Marinēšanai vai citiem pārtikas pārstrādes veidiem ir pieejami arī citi hibrīdi. Iespējams konservēt gan ‘Libelle H’, gan ‘Asker H’ šķirnes gurķus. Noteikti der arī tādi hibrīdi kā ‘Puccini H’, ‘Julian H’, ‘Borus A’, ‘Krak H’, ‘Everest H’. Daži hibrīdi, piemēram, ‘Superstar H’, vislabāk piemēroti svaigam patēriņam.
Dažus gurķus var audzēt podos - uz atvērtajiem balkoniem. Mājās labi augs garie hibrīdi, piemēram, ‘Minisprint H’ un ‘Baby H’. Šiem hibrīdiem var būt pat 15-17 cm gari augi - sēklas izaug 25-30 dienu laikā. L. Kungiškaite uzsver, ka gurķu audzēšanai ziemā nepieciešams papildu apgaismojums.
Gurķu audzētājiem
Gurķi nav dārgi un eksotiski dārzeņi, taču ir jāzina daži to audzēšanas principi. Sākumā pievērsiet uzmanību informācijai, kas sniegta uz sēklu iepakojuma – ilustrētajā attēlā redzama informācija par konkrēto šķirni vai hibrīdu un tā audzēšanu. Tas, kādu šķirni vai sugu izvēlēties, atkarīgs ne tikai no gurķa garšas un tā iespējamajiem lietošanas veidiem, bet arī audzēšanas vietas un apstākļiem, kādos aug konkrētie augi.
Svarīgi atcerēties, ka šie dārzeņi ir jutīgi pret salu – aukstā augsnēs stādīti gurķi neaugs, tāpēc gurķus vajadzētu sēt atklātā vietā, 10 cm dziļumā, tad, kad augsne sasniedz vismaz 12-14 grādus pēc Celsija. Daži dārznieki vēlas baudīt gurķu ražu agrāk nekā tad, kad tie izaug uz balkona vai dārzā, tāpēc nemaz negaida, kamēr ārā būs pietiekami silti laikapstākļi un stāda dārzeņus siltumnīcā.
Sākot ar aprīli, gurķus var stādīt uz palodzes. Svarīgi atcerēties, ka stādiem nevajadzētu augt pārāk ātri. Ja nepieciešams, augšanas procesu var apstādināt, sēklas novietojot temperatūrā no 16 līdz 18 grādiem pēc Celsija. Apmēram 15 cm lielus sādus var pārvietot uz siltumnīcu.
Audzējot gurķus, svarīgi atcerēties, ka vispiemērotākā temperatūra to augšanai ir 22-25 grādu pēc Celsija: temperatūrā, kas zemāka par 10 grādiem, gurķa saknes nespēj absorbēt barības vielas, savukārt pārāk augstā temperatūrā, vairāk nekā 35 grādos, gurķu putekšņi kļūst sterili vai arī sāk augt deformēti augi. Šie dārzeņi prasa daudz mitruma, tāpēc tos nepieciešams regulāri laistīt ar siltu ūdeni. Vislabāk tos audzēt smilšmālainās augsnēs ar pH 6-7. Noteikti jāatceras, ka gurķus vienā un tajā pašā vietā var sēt tikai pēc 2-3 gadiem.
