Ja zināsiet šos ieteikumus, jums būs lielāka raža

FOTO: Shutterstock

Sens latviešu tautas sakāmvārds vēsta: «Kal ratus ziemā, bet gādā ragavas vasarā«. Jebkurš labs dārznieks zina, ka gatavošanās jaunajai sezonai jāsāk jau tagad. Šeit minēti desmit noteikumi, kurus jāatceras ikvienam, kurš vēlas iegūt lielāku ražu.

1. Plānojiet dārzu attiecīgi savām vajadzībām

Tikai pareizi iestādīti dārzeņi sniegs labu ražu. Ar ko sākt? Izpētiet zemes gabalu, kurā vēlaties audzēt ražu. Dārza zonai jābūt pasargātai no ziemeļu vējiem, kā arī citiem zemes gabaliem vai kokiem. Vislabākos augus iespējams izaudzēt tad, ja zemes gabals būs lēzens vai ja tam būs neliels slīpums uz dienvidiem vai dienvidrietumiem.

Dienvidu pusē jāaudzē siltumu mīloši augi: pupiņas,tomāti, gurķi, ķirbji un kukurūza. Ziemeļu puse ir vairāk piemērota redīsiem, rāceņiem, spinātiem vai salātiem. Tāpat, plānojot dārzu, ir svarīgs arī komforts. Jāpārdomā stādīšanas vietas: jo iestādītajiem augiem vajadzīga lielāka uzmanība, jo tuvāk tiem jāatrodas.

Jums vajadzētu izvēlēties arī dobju veidu, tie ir daudz un dažādi.

Atkarībā no izvēlētā dārza tipa, jāizvēlas arī dobju forma. Dobes ieteicams veidot no ziemeļiem uz dienvidiem vai ziemeļrietumiem uz dienvidrietumiem. Šādā veidā augi saņems nepieciešamo saules gaismu un siltumu.

Daži dārznieki izvēlas siltumnīcas. Augiem, kas tajās tiek audzēti, nepieciešams saņemt daudz saules, tāpēc siltumnīcai vislabāk izvēlēties saulainu vietu. Siltumnīcas malām jābūt vērstām uz dienvidiem un ziemeļiem, un saulei vajadzētu piekļūt siltumnīcai gan no rīta, gan vakarā.

FOTO: Shutterstock

2. Jāsaprot augsnes veids

Augsnes skābums, sārmainība vai, citiem vārdiem sakot, pH līmenis, var ievērojami ietekmēt augu spēju baroties.

Skābās augsnēs uzkrājas alumīnija oksīds un mangāns, kas kavē augu augšanu. Šāda veida augsnei ir grūti absorbēt kalciju un magniju, augsnes baktērijas nespēj pilnībā funkcionēt, šādā augsnē nedzīvo sliekas.


Pirmās pazīmes skābā augsnē ir saskatāmas konkrētos augos, piemēram, trejkrāsu vijolītēs, gundegās un krūmaugos.

Augiem, kas ir pārāk sārmaini, grūti absorbēt varu, cinku, dzelzi un slāpekli.

Lielākā daļa augu pacieš tikai noteiktus pH līmeņus, tāpēc nepiemērota augsne var tieši ietekmēt auglību.

Mājas apstākļos lai noskaidrotu vai augsne ir skāba, jūs varat paņemt nedaudz oļus un tos apliet ar stipri atšķaidītu sālsskābi vai etiķi.
Ja zeme sāk «vārīties» un uz tās parādās mazi burbuļi – tā ir normāla skābuma augsne. Ja aplietā zeme vispār nereaģē, augsne ir pārāk skāba.

Protams, visprecīzākais veids kā noteikt augsnes pH līmeni, ir nopērkot lakmusa testa papīrīšus.

Dārza augiem vispiemērotākā ir augsne ar pH 6-7, tad augi spēj absorbēt visas galvenās uzturvielas.

Protams, jums vajadzētu pievērst uzmanību tam, kāda veida augsne jums nepieciešama, lai stādītu izvēlētos augus. Tādiem augiem, kā, piemēram, mellenēm, dzērvenēm, brūklenēm, vispiemērotākā būs augsne ar pH līmeni 3,5-5,5, jo tie nevar augt sārmainās augsnēs.

Augsnes paskābināšanai iespējams izmantot dabisko kūdru un dažādus paskābinātājus: slāpekļa un fosforskābes šķīdumus, fizioloģiski skābos mēslošanas līdzekļus: amonija sulfātu, kālija sulfātu vai sēru.

Sārmainas zemes iegūšanai lietojiet dolomīta karbonātkaļķi, dolomītmiltus, tīru kaļķi, krītu vai kaļķakmens, opija miltus.

3. Uzmanīgi atlasiet sēklas un sējiet tās savlaicīgi.

Atcerieties, ja jums nav siltumnīcas, jums nevajag pirkt dārzeņu sēklas, kas audzējamas tikai un vienīgi siltumnīcās. Informācija par audzēšanas apstākļiem ir aprakstīta uz sēklu iepakojuma. Iepakojuma priekšpusē blakus sugas nosaukumam jūs atradīsiet auga veidu. Ja tur ir burts H, tas nozīmē «hibrīds«. Šīs sēklas būs daudz derīgākas, izturīgākas pret slimībām un kaitēkļiem, raža stāvēs ilgāk.

Jāņem vērā arī citas iepakojuma pazīmes:

  • Hermētisks iepakojums nozīmē to, ka sēklas saglabās dīgtspēju ilgāk nekā tās, kas tiek pārdotas parastajā iepakojumā;
  • Sēklu līnijas - viegli sējamas, tās nav nepieciešams piķēt, tātad tās var viegli iesēt vienādos attālumos;
  • Iekrāsotas, sausas sēklas ir pārklātas ar organiskajiem un minerālmēsliem, augu aizsardzības līdzekļiem.

Veikalos var atrast arī bioloģiskās sēklas, kuras audzētas bioloģisko sēklu saimniecībās, neizmantojot sintētiskos ķīmiskos mēslojumus un augu aizsargāšanas līdzekļus.

Bioloģiskas sēklas

Galvenais ir sēklas laicīgi iesēt. Uz iepakojuma atradīsiet arī pareizo sēklu sēšanas laiku. Pārāk agri iesēti vai iestādīti dārzeņi var ciest no sala vai sliktiem, šim augam nepiemērotiem laikapstākļiem, bet dārzeņi, kas iesēti pārāk vēlu ir daudz uzņēmīgāki pret slimībām un kaitēkļiem.

Iesācējiem vēlams iegaumēt, ka sēklas nedrīkst iesēt pārāk dziļi - tas palēnina sēklu dīgšanas spēju vai tās var vispār neizdīgt. Sēklas, kas ir iesētas pārāk sekli, vāji augs. Mazās sēkliņas jāsēj ir 1-2 cm dziļumā (rāceņi, burkāni), vidējās jāsēj 2-3 cm dziļumā (bietes, gurķi) un lielās sēklas sēj 3-5 cm dziļumā (zirņi, pupas un pupiņas).

FOTO: Shutterstock

4. Katram augu veidam jāizvēlas pareizā vieta

Ražas lielums būs atkarīgs ne tikai no šķirnes, augsnes, pienācīgas aprūpes, bet arī no tā, kāda veida dārzeņus audzēsiet vienu otram blakus. Kāpēc? Jo tas nodrošinās labāku ražu. Piemēram, kopā iespējams audzēt gurķus, pupas, pupiņas, zirņus, kukurūzu, saulespuķu sēklas, salātus, sīpolus, ķiplokus, kāpostus. Fenheli būs labi audzēt blakus gurķiem, bet tie nebūs spējīgi augt blakus kartupeļiem, rutkiem un redīsiem.

Starp dārzeņiem var audzēt un kombinēt puķes - tās dabiski aizsargās pret kaitēkļiem. Piemēram, samtenes var stādīt visā dārza zonā un pat tieši blakus dažādiem augiem. Tās no kartupeļiem un tomātiem atbaidīs drātstārpus un citus kaitēkļus. Samtenes var stādīt kopā arī ar zemenēm, baklažāniem vai rozēm. To saknes izstrādā svarīgas uzturvielas, kas pasargā augsni no sēnīšu slimībām. Blakus zemenēm samtenes aizbaidīs blaktis, kāpostiem - kāpostu balteņus.

5. Ievērojiet augu sēšanas principus.

Ja jūs joprojām domājat, ka daudzus gadus pēc kārtas varat vienā un tajā pašā vietā audzēt vienus un tos pašus dārzeņus - jūs maldāties. Lai iegūtu lielāku ražu, augsne nedrīkst būt bojāta un tajā nevar būt kaitēkļi. Tas ir ļoti svarīgi augu rotācijai. Augu rotācija ir augu grupēšana un līdzīgo augu audzēšana, katru gadu pārvietojot tos uz citām zemes platībām, stingri ievērojot dažādus principus.

Piemēram, burkānus ieteicams sēt vienā un tajā pašā vietā pēc kārtas 3-4 gadus no vietas, tādēļ vietas izvēlei pirms to sēšanas vai stādīšanas ir ļoti liela nozīme. Pēc burkāniem ieteicams sēt zirņus vai apzaļumošanas augus, piemēram, pupiņas, saulespuķes, sinepes un tamlīdzīgi. Tie palīdz aktivizēt augsnes mikroorganismus.

Augu rotācija ir arī ļoti efektīvs nezāļu kontroles rīks. Mainot augu atrašanos vietu, iespējams efektīvi samazināt un iznīcināt nezāles augsnē.

Dažādu augu audzēšana palīdz uzturēt augsnē pietiekamu humīnskābes un citu organisko vielu līmeni. Protams, augi ir jāizvēlas atkarībā no tā, kuri augi palielina, atjauno un uztur auglību un kuri to samazina.

6. Stādiet augus piemērotos attālumos

Noteikti pievērsiet uzmanību stādīšanas attāluma informācijai, kas norādīta uz iepakojuma. Šie noteiktie attālumi balstās uz vairāku gadu praksi un zinātniskiem aprēķiniem. Katram augam ir svarīgi, lai tam būtu gana daudz vietas, kur augt.


Ja jūs pārāk cieši sasēsiet, piemēram, burkānus, to saknes nespēs attīstīties, tie būs pārāk mazi un laksti sapīsies. Svarīgi, lai augam būtu noteikta platība, no kuras tas var pienācīgi absorbēt visas barības vielas.

FOTO: Shutterstock

7. Ievērojiet laistīšanas režīmu

Veģetācijas laikā dārzeņiem ir nepieciešams mitrums. Tas ir viens no svarīgākajiem augšanas un harmonijas faktoriem. Dažādiem dārzeņiem nepieciešama konkrēta mitrināšana, tāpēc lūgums uzzināt, kā attiecīgie dārzeņi jālaista.


Piemēram, redīsiem patīk mitra augsne, tāpēc tie intensīvi jālaista sākot no izdīgšanas līdz pat ražas novākšanai. Ja redīsiem trūkst mitruma, redīsi izaug stiegraini un pārāk pikanti.

Ja laistīsiet bieži un ne pietiekami daudz, tad ūdens neuzsūksies un tas iztvaikos. Ja ūdens būs pārāk daudz, tad saknes izskalosies, aizskalojot arī visu mēslojumu. Ja vēlaties, lai augiem pie saknēm būtu papildus mitruma rezerves, tad ir iesakām mitrumu absorbējošās granulas, kuras absorbēs lieko mitrumu un augiem to nodrošinās brīdī, kad tas būs nepieciešams.

Sausuma periodā augus ieteicams laistīt ik pēc 6-10 dienām.

Laistīšanas piederumi

Tāpat nav ieteicams pārlaistīt diedzētus zaļumus un asos dārzeņus. Tad, kad augam trūkst mitruma, saknes aug dziļāk zemē. Augi nolemj, ka tie uzņems vajadzīgās barības vielas no dziļākiem augsnes slāņiem.

Intensīvu laistīšanu drīkst uzsākt tikai tad, kad lapiņas nosedz augsnes virsmu un jābeidz 3-4 nedēļas pirms ražas novākšanas.

Augus un dārzeņus ieteicams laistīt no rīta, kad augsne vēl ir vēsa. Dārzeņi, kas tiek laistīti vakarā, kļūst mitri un tādējādi var attīstīt sēnīšu slimības.

8. Uzturēt augsni un augus

Dārzeņi reaģē uz audzēšanas apstākļiem, tādēļ kārtīgas rūpes var palielināt ražu.


Galvenie darbi: augsnes apkopšana, ravēšana, mulčēšana.

Pēc lietus vai laistīšanas ir jāuztur tīra augsne, nedrīkst to nošļakstīt ar dažādām augu paliekām. Sažuvušie augi aizkavē augu augšanu.

Vēl lielāku kaitējumu ražai nodara nezāles, jo tās aug ātrāk nekā paši dārzeņi. Nepiemērotos laikapstākļos, kad tie nesaņem pietiekami daudz gaismas, dārzeņi neaug, tie ir nespodri. Tie var arī iznīkt, pateicoties spēcīgākam vējam vai karstumam.

Nezāles augiem atņem daudz barības vielu. Ja jūs vēlaties samazināt nezāļu augšanu, jums ir nepieciešams mulčēt augus - augsni var pārklāt ar dažādiem materiāliem. Šim nolūkam jūs varat izvēlēties kūdru, zāģu skaidas, vai polietilēna plēvi. Vadieties pēc laikapstākļiem un augam nepieciešamās aizsardzības.

Mulčēšana ne tikai aizsargā augus no nezālēm, bet arī uztur augsnē siltumu un mitrumu. Šādā augsnē organiskās vielas sadalās daudz ātrāk, tāpēc dārzeņi iegūst vairāk barības vielu, neaug nezāles, nerodas puve, iztvaiko mazāk mitruma.

Jāpatur prātā arīmēslošana. Vislabāk barot augus ar minerālvielām un organiskajiem mēslojumiem.

Mēslojums

9. Kad augi saslimst, rīkojieties nekavējoties

Ja jūs, audzējot augus, vienmēr ievērojiet visus pārējos noteikums – ar to nepietiek. Protams, jāizvēlas pareizie materiāli, bet vissvarīgākais ir visu darīt savlaicīgi.

Parasti augu glābšana notiek pārāk vēlu – tad, kad jau ir dažādi būtiski kaitējumi un augu aizsardzības metožu, it īpaši ķīmisko vielu, izmantošana kļūst patiešām problemātiska.

Pirms sēklu sēšanas ir ieteicams tās paturēt, nosusināt vai piesūcināt speciāla šķīdumā. Svarīgi, lai augsne stādīšanai tiktu sagatavota jau rudenī, un augi pirms ziedēšanas un tūlīt pēc to ziedēšanas tiek apstrādāti. Tikai tā iespējams tikt pie lielas ražas.


Prognozējot iespējamos tuvojošos laika apstākļus: sausumu vai salu, iespējams domāt par augu aizsargāšanu. Mēslojumi un agroķimikālijas aizsargās dārzeņus no nelabvēlīgiem augšanas faktoriem, aktivizēs un uzlabos to imunitāti un pašaizsardzības īpašības.

FOTO: Shutterstock

10. Veltiet laiku ražas novākšanai

Pēdējais, bet ne mazāk svarīgais noteikums ir savlaicīga ražas novākšana. Augus, kas vākti pēcapstrādei vai uzglabāšanai, ieteicams ievākt tikai sausajās dienās. Ja novāksiet dārzeņus vai augļus lietainās dienās, tas ne tikai paātrinās to bojāšanos, bet tiem būs arī mazāk minerālvielu, jo īpaši kālija, kā arī ievērojami mazāk bioloģiski aktīvo vielu.

Parasti dārzeņu ražu ieteicams ievākt no rīta. Jāievāc gandrīz nogatavojušos, bet ne līdz galam gatavi dārzeņi. Ja tie vēl ir zaļi, tādus neievāciet. Novāktie dārzeņi ievērojami atvieglos pārējo augu augšanu, jo tik ietaupītas barības vielas, kas nepieciešamas pārējo dārzeņu audzēšanai.

Atcerieties, ka daži augi var būt novākti arī nenogatavināti - pēc kāda laika tie paši nogatavosies. Tā var darīt ar tomātiem, baklažāniem, papriku.

Pirms sala nepieciešams novākt visus dārzeņus, piemēram, ķirbjus, pretējā gadījumā jūs varat pazaudēt visu ražu.

Uz augšu