Septiņi interesantākie gaisa kuģi Rīgas lidostā (3)

1. Lielākā lidmašīna pasaulē - Antonov An-225 Mriya

Lidostā vairākkārt nosēdusies pasaulē lielākā lidmašīna Antonov An-225 Mriya. Pasaulē eksistē tikai viena šāda lidmašīna, kas uzbūvēta 1980. gados un pašlaik lido ar Ukrainas numuru. Lidaparāts tiek izmantots kravu pārvadāšanai, jo var pārvest pat 250 000 kg kravas - tas ir pasaules rekords pārvadātās kravas apjomā. 2014. gadā šis gaisa kuģis nosēdās lidostā «Rīga», lai nogādātu armijas aprīkojumu uz Centrālāfrikas Republiku, kurā tolaik notika militārās operācijas.

Tāpat starptautiskā lidosta «Rīga» vairākkārt apkalpojusi arī otro lielāko gaisa kuģi pasaulē Antonov AN 124-i Ruslan.

2. Viena no lielākajām ASV armijas lidmašīnām - C5 Galaxy

C5 Galaxy ir līdzīga iepriekš minētajai pasaules lielākajai lidmašīnai, tikai ražota nevis PSRS, bet gan ASV - uzņēmumā «Lockheed Martin». Tā ir futbola laukuma lielumā, bet lidmašīnas aste paceļas sešstāvu mājas augstumā, jo gaisa kuģis ir gandrīz 20 metrus augsts. Tas ir vienīgais lidaparāts, kas spēj pārvadāt pilnīgi visa veida militāro ekipējumu un transportlīdzekļus, tai skaitā helikopterus un tankus.

ASV armijā pašlaik tiek izmantotas 55 šāda veida lidmašīnas, un bija iecerēts, ka līdzīgu lidmašīnu iespējams izmantot ASV kosmosa kuģu staciju pārvadāšanā. Lidmašīnai ierodoties Rīgā, to sagaidīja vairāk nekā 100 skatītāju, kuri vēlējās redzēt gaisa kuģa nolaišanos un militārās kravas izkraušanu. Tas notika 2012. gada militāro apmācību «Saber Strike» ietvaros.

3. Videi draudzīgākā komerciālā lidmašīna pasaulē - airBaltic iegādātā Bombardier CS300

Pagājušā gada nogalē lidosta «Rīga» kļuva par mājas lidostu pasaulē pirmajam Bombardier CS300 gaisa kuģim, kas tiek uzskatīts par vienu no inovatīvākajām un tehnoloģiski modernākajām lidmašīnām pasaulē. Tā ir klusāka, efektīvāka un videi draudzīgāka nekā iepriekš izmantotie gaisa kuģi, kā arī nodrošina pasažieriem īpašas ērtības. Ņemot vērā lidaparātu garo dzīves ilgumu un milzīgās iegādes izmaksas, jaunu lidaparātu piezemēšanās lidostā «Rīga» ir īpašs notikums. «airBaltic» kopumā ir pasūtījusi 20 jaunu lidmašīnu, kas papildinās šīs lidsabiedrības flotē pašlaik ietilpstošos 24 lidaparātus.

4. Pamestā lidmašīna Skultes ciemā

Lidostai «Rīga» piederošā teritorijā ārpus lidlauka, Skultes ciemā, ilgu laiku atradās lidmašīnas Tu-134 korpuss - tas ir viens no diviem lidaparātu modeļiem, kas tika izmantots lidostas pirmsākumos. Tomēr šī lidmašīna jau ilgu laiku nav pacēlusies gaisā un bija kļuvusi par populāru neoficiālu tūrisma objektu par spīti teritorijā esošajām brīdinājuma zīmēm. Sociālajos tīklos tika regulāri publicēti attēli ar lidmašīnas korpusu, un tajā veiktas pat kāzu fotosesijas.

Lidostas «Rīga» pārstāvji skaidro, ka vecā lidmašīna nebūt nebija pamesta, jo ilgus gadus tā tika izmantota personāla apmācībām – sākumā jaunie stjuarti un pasažieru apkalpošanas aģenti mācījās apkalpot pasažierus un rīkoties ārkārtas situācijās, bet vēlāk to savos treniņos izmantoja lidostas ugunsdzēsēju komanda. Tomēr galu galā vecais gaisa kuģis kļuva pārāk bīstams daudzajiem tā cienītājiem, un lidosta nolēma to pārdot izsolē. Jaunais īpašnieks savus plānus par Tu-134 korpusa tālāko likteni nav vēlējies atklāt.

5. NATO agrīnās brīdināšanas un kontroles sistēmas lidmašīna AWACS

Gaisa kuģis AWACS ir lidojošs radars un komandcentrs - viens no NATO astoņpadsmit šāda veida lidaparātiem. Tas nodrošina laikapstākļu novērošanu, kontroles sistēmas un citu lidaparātu noteikšanu, un šai lidmašīnai raksturīgs īpašs radars virs lidaparāta astes. Tas minūtes laikā apgriežas sešas reizes, novērojot apkārtējo vidi. Lidaparāts spēj bez nosēšanās pārvietoties aptuveni astoņas stundas, un militāru konfliktu gadījumā tā galvenais uzdevums ir nodrošināt gaisa un zemes operāciju kontroli un pārraudzīšanu.

Kopš 2014. gada, kad Krievija anektēja Krimu, NATO kontroles lidmašīnas veikušas vairāk nekā 1000 novērošanas un gaisa telpas kontroles lidojumus, lai novērotu NATO robežas. Pārsvarā gan šīs lidmašīnas tiek izmantotas operācijās dienvidu reģionos, taču NATO uzsver - lidaparāta nosēšanās lidostas «Rīga» teritorijā ir NATO aizsardzības spēju apliecinājums arī Baltijas reģionā.

6. Lielākais ‘Boeing’ pasaulē - Boeing 747-8

2014. gadā starptautiskā lidosta «Rīga» kļuva par 150. lidostu pasaulē, kurā tika apkalpots lielākais uzņēmuma «Boeing» ražotais gaisa kuģis – Boeing 747-8 Freighter. Pirmais šī tipa lidaparāts izripoja no «Boeing» Evereta rūpnīcas 2009. gada novembrī. Rīgā nosēdās aviokompānijas «Atlas Air» gaisa kuģis, kas veica ASV kravu piegādi uz Afganistānu un no tās.

Šī gaisa kuģa maksimālais lidojuma attālums ir 8130 kilometri, spārnu platums – 68,5 metri, garums – 76,3 metri, augstums – 19,4 metri, savukārt maksimālais pacelšanās svars – gandrīz 450 tonnas.

Boeing 747-8 Freighter brālis ir Boeing 747-8 Intercontinental – pasaulē garākā pasažieru lidmašīna, kas var uzņemt 467 pasažierus un saskaņā ar ražotāja apgalvoto ir arī pasaulē ātrākais komerciālais gaisa kuģis.

7. Vēstures liecinieks – Douglas C-53C Skytrooper (DC-3A)

Douglas C-53C Skytrooper ir gaisa kuģis, kas pilnīgi izmainīja aviācijas nozari pagājušā gadsimta 30. un 40. gados. Šī lidaparāta ietekme uz aviācijas industriju un Otrā pasaules kara gaitu padara to par vienu no nozīmīgākajiem jebkad uzbūvētajiem gaisa kuģiem. Pirmais Douglas C-53C Skytrooper pacēlās gaisā 1935. gada 17. decembrī, un līdz 1942. gadam, kad tika pārtraukta civilo lidmašīnu būvēšana, tika uzbūvētas 607 lidmašīnas. Tiek uzskatīts, ka šī ir pirmā lidmašīna, kuras izmantošana bija rentabla tikai no ienākumiem, kas gūti, pārvadājot pasažierus. Tas bija viens no pirmajiem lidaparātiem, kas varēja pārlidot kontinentālo ASV un īstenot arī transkontinentālos lidojumus.

Lai gan 1942. gadā tika pārtraukta civilo lidaparātu rūpniecība, turpinājās militāro gaisa kuģu ražošana un kopumā uzbūvēti vairāk nekā 16 000 šādu lidaparātu. Tiek uzskatīts, ka 2013. gadā joprojām aktīvi izmantotas aptuveni 2000 DC-3 lidmašīnas, kas liecina par šo gaisa kuģu dizaina izcilību un izturību.

Latvijā nosēdās aviosabiedrības «Finnish Airlines»vēsturiskais Douglas C-53C gaisa kuģis. Tas lido tikai apmēram 50 stundas gadā, jo pieder asociācijai, kas rūpējas par DC-3 lidaparātu uzturēšanu un ar tiem saistīto zināšanu nezaudēšanu.