Saistībā ar lata nomaiņu pret eiro šā gada nogalē un nākamā gada sākumā bankās un, iespējams, arī veikalos, varētu izveidoties ļoti garas rindas. Tāpēc baņķieri aicina iedzīvotājus un uzņēmējus jau laikus padomāt par vairākām lietām.
Saistībā ar eiro brīdina par ļoti garām rindām gada nogalē (112)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Rindā vairākas stundas
Swedbank valdes loceklis Latvijā un Klientu apkalpošanas kanālu kompetences centra vadītājs Baltijā Ģirts Bērziņš sarunā ar portālu TVNET atzina, ka rindas bankās šā gada nogalē un nākamā gada sākumā varētu būt vairāku stundu garumā.
Viņš atgādināja, ka Igaunijā, kur eiro ieviesa pirms vairākiem gadiem, cilvēkiem bija jārēķinās ar gaidīšanu rindās 2-2,5 stundas. Latvijā gaidīšanas laiks varētu būt vēl ilgāks, jo Igaunijā tajā laikā bija vairāk filiāļu.
Rindas kā pēc Dziesmu svētku biļetēm
Liela daļa Latvijas iedzīvotāju aktīvākas darbības ar skaidru naudu, tostarp valūtas maiņu, iecerējuši atlikt līdz šā gada nogalei vai nākamā gada sākumam. Tas var radīt dažādus sarežģījumus, Bērziņš žurnālistiem teica un minēja nesen novērotu salīdzinājumu ar Dziesmu svētku biļetēm. Tā kā tās vēlējās iegādāties ļoti daudz cilvēku vienlaikus, radās problēmas ar tirdzniecību gan internetā, gan klātienē.
Ko darīt, lai izvairītos no negatīvā?
Stāvēšana garajās rindās var raisīt negatīvas emocijas. Lai tās nepiedzīvotu, banka iesaka vairākas aktivitātes.
Swedbank uzskata, ka visātrākā, ērtākā un drošākā pāreja uz eiro ir bez skaidras naudas – ja tā glabājas kontā un norēķini notiek ar karti vai internetbankā.
Tuvojoties 2014.gada 1.janvārim, filiāļu noslodze palielināsies, tāpēc rekomendējams skaidro naudu ieskaitīt kontā laikus, jo īpaši, ja skaidrā naudā tiek uzglabātas lielākas summas. Visērtāk un bez maksas to var izdarīt bankomātos.
Ko darīt ar monētām?
Lai nebūtu jālauza galva, ko darīt ar monētām (piemēram, bērnu krājkasītēm), kuru apstrāde bankās ir dārgāka un ilgāka, ieteikums tās laikus tērēt vai ziedot. Taču, ja kāds arī nebūs paspējis apmainīt visus skaidros latus uz eiro līdz Jaunajam gadam, arī tad satraukumam nav pamata. Pēc Jaunā gada latus skaidrā naudā vēl divas nedēļas varēs tērēt veikalos, bet atlikums tiks izdots eiro.
Naudu varēs samainīt arī vēlāk, taču tas būs sarežģītāk.
Apmainīt latus pret eiro skaidrā naudā bez komisijas maksas un pēc oficiālā kursa varēsiet vēl ilgi, un šo pakalpojumu sniegs šādas iestādes:
- Latvijas Pasta nodaļas – vēl trīs mēnešus pēc eiro ieviešanas,
- komercbankas – vēl sešus mēnešus pēc eiro ieviešanas,
- bet Latvijas Bankā latus pret eiro varēsiet apmainīt neierobežotu laiku.
Tāpat ieteicams pievērst uzmanību bankas karšu derīguma termiņam. Ja tas ir šā gada beigas vai nākamā gada sākums,
jauno bankas karti labāk saņemt pa pastu, nevis filiālē.
Uzņēmēju gatavība eiro ieviešanai pieaug kūtri
Lielākai latu plūsmai gadu mijā jābūt gataviem ne tikai baņķieriem, bet arī uzņēmējiem. Par daudziem ar eiro saistītiem jautājumiem jāsāk domāt jau tagad. Turklāt uzņēmējiem jāatceras, ka
jau no oktobra preču cenām jābūt norādītām gan latos, gan eiro.
Swedbank pētījums «Latvijas eiro gatavības indekss» liecina, ka sešus mēnešus pirms eiro ieviešanas Latvijā iedzīvotāju eiro gatavības indekss saglabājas salīdzinoši zems – 31 indeksa punkts, kas ir tikpat, cik šā gada martā.
Savukārt uzņēmumu vadītāju gatavības līmenis pārejai uz eiro pēdējo trīs mēnešu laikā ir audzis par 4 indeksa punktiem, taču aizvien liecina par vidēja līmeņa gatavību - 50 indeksa punkti uzņēmumu vadītājiem no maksimāli 100 iespējamajiem. Tomēr tas ir nepietiekami, ņemot vērā, ka
vairumam uzņēmumu jābūt gataviem eiro jau pēc nepilniem trim mēnešiem.
Pārejai uz eiro visvairāk ir gatavi rīdzinieki, iedzīvotāji ar augstāko izglītību, kā arī cilvēki ar vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem. Uzņēmumu vadītāju vidū pārejai uz eiro vislabāk ir sagatavojušies Pierīgas uzņēmēji, kā arī tie, kuri nodarbina 10 vai vairāk darbinieku un kuru uzņēmumu apgrozījums ir lielāks par 500 tūkstošiem latu gadā.
Vai ir gana informēti?
Pietiekami vai drīzāk pietiekami labi informēti par plānoto eiro ieviešanu Latvijā jūtas puse jeb 50% uzņēmumu vadītāju (par 2 procentpunktiem vairāk nekā martā).
Straujāk nekā informētība ir audzis uzņēmēju attieksmes rādītājs – 58% no aptaujātajiem uzņēmumu vadītājiem atbalsta vai drīzāk atbalsta eiro ieviešanu Latvijā (par 12 procentpunktiem vairāk nekā martā); to skaitā 30% ir pauduši pilnīgu atbalstu eiro ieviešanai (par 11 procentpunktiem vairāk).
Būtiski uzlabojusies Rīgas, pakalpojumu nozares un mikrouzņēmumu attieksme.
Kas jāpaspēj līdz eiro
Gatavojoties eiro ieviešanai, visbiežāk uzņēmumos plāno vai ir jau pārgājuši uz bezskaidras naudas norēķiniem (71%, par 16 procentpunktiem vairāk nekā martā), plāno izmaiņas grāmatvedības programmās (55%, par 8 procentpunktiem vairāk) un gatavojas cenu un tarifu paralēlai atspoguļošanai (53%, par 1 procentpunktu vairāk).
Triju mēnešu laikā būtiski ir pieaudzis arī to uzņēmēju skaits, kuri pēta principus, gatavojoties cenu noapaļošanai (43%, par 12 procentpunktiem vairāk) un plāno virzīt klientus uz bezskaidras naudas norēķiniem (42%, par 6 procentpunktiem vairāk).
Vismazāk uzmanības uzņēmēji šobrīd pievērš naudas plūsmas plānošanai otrajam pusgadam
(9%), eiro priekšpiegādes laikā saņemtās skaidrās naudas uzglabāšanai (7%) un skaidrās naudas priekšpiegādes pieteikšanai kredītiestādēs (6%), kā arī skaidras naudas inkasācijas ieviešanai (5%). Tas rada bažas par uzņēmumu spēju tikt galā ar skaidrās naudas plūsmu šā gada beigās un 2014.gada sākumā, kad trešdaļa (31%) iedzīvotāju plāno iztērēt skaidrās naudas latus.