Kipra piedāvās savu pilsonību tiem ārvalstu noguldītājiem, kas saskaņā ar starptautiskā aizdevuma nosacījumiem zaudējuši Kipras bankās vismaz trīs miljonus eiro (2,1 miljonu latu), svētdienas vakarā paziņoja Kipras prezidents Niks Anastasiadis.
Kipra bankās naudu zaudējušajiem piedāvās pilsonību (20)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Investori nerezidenti, kuriem bija noguldījumi [Kipras bankās] pirms» 15.marta un kas zaudējuši «vismaz trīs miljonus eiro, būs tiesīgi pieteikties uz Kipras pilsonību», kas dos viņiem iespēju saņemt arī Eiropas Savienības (ES) pilsoņa pasi, sacīja Anastasiadis.
«Mēs uzskatām, ka daži pasākumi, kas tiks pieņemti, varētu no vienas puses mīkstināt postu, ko pārcietuši Krievijas uzņēmēji,» sacīja Anastasiadis Krievijas biznesa konferencē Limasolas pilsētā.
Prezidents sacīja, ka lēmums par šādu atvieglotu pilsonības piešķiršanu tiks pieņemts valdības sanāksmē, kura sāksies pirmdien un ilgs divas dienas.
Piešķirts 10 miljardu eiro aizdevums
Eiro zonas valstu finanšu ministri piektdien sanāksmē Dublinā oficiāli apstiprināja 10 miljardu eiro (septiņu miljardu latu) vērtā starptautiskā aizdevuma Kiprai nosacījumus.
Šie nosacījumi paredz, ka Kipras otra lielākā banka «Laiki Trapeza» («Popular Bank of Cyprus») tiks likvidēta, bet tajā esošie noguldījumi ES garantēti apdrošinātajā apmērā - līdz 100 tūkstošiem eiro (70 tūkstošiem latu) - tiks pilnībā kompensēti. «Laiki Trapeza» tiks sadalīta «labajā» un «sliktajā» bankā, un «labās» bankas aktīvi tiks pievienoti lielākajai komercbankai «Trapeza Kiprou» («Bank of Cyprus»).
Lielie noguldītāji var zaudēt pat 60% naudas
Lielie noguldītāji bankā «Trapeza Kiprou», kuru noguldījumi pārsniedz 100 tūkstošus eiro, var zaudēt līdz pat 60% savas naudas.
Visvairāk naudas zaudēs Krievijas pilsoņi, kuru noguldījumu kopējais apjoms Kipras bankās ir no pieciem līdz 31 miljardam eiro
(no 3,5 līdz 22 miljardiem latu). Krievija ir paudusi sašutumu par savu pilsoņu zaudējumiem.
«Es pilnīgi atzīstu un pievienojos viņu [Krievijas uzņēmēju] saprotamajai neapmierinātībai un bažām, kuras izraisīja piespiedu pasākumi, kurus manai valdībai uzspieda vienošanās ar eiro grupu [eiro zonas valstu finanšu ministriem],» sacīja Anastasiadis.
Prezidents arī sacīja, ka Kipras valdība «izskata dažādus scenārijus, kas ļautu kompensēt daļu zaudējumu, kurus cietuši banku akcionāri, parāda vērtspapīru turētāji un noguldītāji».
Krievijas uzņēmēji varēs tikt pie ES pases
Krievijas uzņēmēji minētajā konferencē minēja priekšrocības, kādas viņiem dotu ES pilsoņa pase.
«Ir taisnība, ka Krievijas pilsonim Kipras pase ir laba lieta, jo Kipra ir daļa no Eiropas,» sacīja Kiprā dzīvojošs Krievijas uzņēmējs Vasilijs Novikovs. «Tomēr pase neatrisina to problēmu, ka uzņēmēji baidās no [noguldījumu apcirpšanas] atkārtošanās, un tagad ir grūti darboties Kiprā,» viņš piebilda.
Anastasiadis arī aicināja Krievijas energokompānijas piedalīties ogļūdeņražu atradņu apgūšanā, kuras ir atklātas Kipras dienvidos.
Viņš arī pauda pārliecību, ka Krievijas un Kipras biznesa sakari arī turpmāk būs stipri. «Kipra turpinās būt drošs partneris visiem tiem uzņēmējiem un investoriem, kuriem interesē starptautiska paplašināšanās, un saglabās savu stāvokli kā nozīmīgs starptautisku investīciju centrs Krievijas un Kipras uzņēmējdarbībai,» sacīja Anastasiadis.
Kipra ir nonākusi finanšu grūtībās, jo tās banku sektoram ir liela ekspozīcija uz krīzes smagi skarto Grieķiju.