Kipras valdība ceturtdien apstiprināja, ka Kipras glābšanai nepieciešamo līdzekļu apjoms ir sasniedzis 23 miljardus eiro, iepriekš lēsto 17,5 miljardu eiro vietā, tādējādi raisot jaunas bažas par valsts iespējamo maksātnespēju. Šo starpību vajadzēs Kiprai atrast pašai, lai saņemtu starptautisko aizdevumu.
«Tas ir fakts, ka novembra memorandā tika runāts par 17,5 miljardiem finansiālo vajadzību apmierināšanai. Ir kļuvis skaidrs, ka šis skaitlis tagad ir sasniedzis 23 miljardus,» paziņoja Kipras valdības pārstāvis Krists Stilianids.
Šis valdības izteikums nozīmē, ka Kiprai tagad būs nepieciešams atrast vēl sešus miljardus eiro papildus tiem vairāk nekā septiņiem miljardiem eiro, ko Kipras valdība apsolījās sameklēt, lai iegūtu Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevumu desmit miljardu eiro apmērā.
«Kas par to ir atbildīgs? Kā mēs šeit nokļuvām? Tā ir iepriekšējās valdības neizlēmība un bailes uzņemties atbildību,» uzrunājot žurnālistus norādīja Stilianids.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) un SVF novērtējumu Kipras finanšu vajadzības tuvāko trīs gadu periodam veido 23 miljardus eiro. Šī summa ietver banku sektora rekapitalizāciju, kā arī aizņēmumu finansēšanu un valsts fiskālās vajadzības.
Stilianids atteicās komentēt, kā valdība gatavojas iegūt nepieciešamo finansējumu. Tomēr viņš izteicās par medijos iepriekš izskanējušo informāciju, ka Kiprai tiek pieprasīts pārdot daļu valsts zelta rezervju. Stilianids norādīja, ka zelta pārdošana ir Kipras Centrālās bankas atbildība.
Kā ziņots, EK starptautiskās glābšanas programmas ietvaros pieprasījusi Kiprai pārdot daļu no valsts zelta rezervēm, lai iegūtu 400 miljonus eiro (281,1 miljonu latu), trešdien vēstīja mediji, atsaucoties uz komisijas sagatavoto novērtējuma projektu.
Turklāt EK sagaida, ka valsts aktīvu privatizācija Kiprai nodrošinās 1,4 miljardus eiro (983,9 miljonus latu).
Kipras Centrālā banka gan informāciju par zelta pārdošanu noliegusi. Bankas preses pārstāvis ziņu aģentūrai CNA pavēstīja, ka nav bijis diskusiju par Kipras zelta rezervju pārdošanu.
Tikmēr EK sagatavotajā novērtējuma projektā izteikti arī vairāki citi ierosinājumi valsts izdevumu samazināšanai un ienākumu palielināšanai, tostarp īstenojot valsts sektora darba vietu likvidēšanu, atalgojuma samazināšanu un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes paaugstināšanu.
ES ministri centīsies panākt vienošanos par Kipras glābšanu
Eirozonas un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu finanšu ministri piektdien Dublinā tiekas uz divu dienu sanāksmi, lai panāktu galīgo vienošanos par Kipras glābšanas programmu, kā arī apspriestu iespēju par parādsaistību atmaksas termiņu pagarināšanu Portugālei un Īrijai.Tāpat ministri pievērsīsies jautājumam, kā izskaust nodokļu krāpniecību.
Vispirms uz sanāksmi piektdienas rītā pulcēsies eirozonas finanšu ministri, kuriem vēlāk pievienosies arī ministri no pārējām ES valstīm. Tāpat šīm sarunām, kuras paredzēts noslēgt sestdien, pievienosies arī Eiropas centrālo banku vadītāji.
Ministru pirmais darbs būs līdz galam vienoties par nosacījumiem, ko Kiprai nepieciešams ievērot izdevumu samazinājumu, līdzekļu piesaistes un reformu ziņā, lai tā spētu saņemt desmit miljardu eiro aizdevumu no eirozonas partnervalstīm un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF).
Aizdevuma pirmo maksājumu Kiprai paredzēts piešķirt maijā. Nikosija norāda, ka tai steidzami nepieciešama piekļuve šiem finanšu līdzekļiem, ņemot vērā vajadzību pēc 75 miljoniem eiro, lai nosegtu valsts rēķinus, tostarp algu un pensiju apmaksu.
Ar starptautiskajiem aizdevējiem panāktā vienošanās paredz, ka Kipra radikāli samazinās banku sektoru, paaugstinās nodokļus, samazinās valsts sektorā strādājošo skaitu un privatizēs daļu no valstij piederošajiem uzņēmumiem.
Dublinā uz samitu sanākušie ministri arī apspriedīs starptautisko aizdevēju trešdienas vakarā publiskoto ziņojumu, ka banku restrukturizācija Kipru uz diviem gadiem novedīs dziļā recesijā, valsts ekonomikai šogad un nākamgad samazinoties par aptuveni 12,5%.
Tikmēr Portugāle un Īrija cenšas iegūt valstīm piešķirto glābšanas aizdevumu atmaksas termiņu pagarināšanu, kas atvieglotu to finanšu stāvokli un atgriešanos privātajos obligāciju tirgos.
