Zaļā mistērija

Ar mēra izjūtu

Ikvienā telpas vietā ir noteikta temperatūra, mitrums un apgaismojums – tie ir apstākļi, kas nosaka, kuri augi šajā vietā augs labi. Pirms augu izvēles jāņem vērā tas, cik bieži telpa tiek lietota, kādam nolūkam tā kalpo un cik liela tā ir.

Plašās telpās iederas lieli augi, arī liellapaini, piemēram, dažādu formu gumijkoki (Ficus), dracēnas (Dracaena), monsteras (Monstera deliciosa), majestātiskā palma (Ravenea rivularis) vai arī liela izmēra augi ar sīkām lapām, piemēram, fatsijas (Fatsia japonica). Izvietojot augus telpā, jāatceras, ka tie nedrīkst traucēt cilvēkiem pārvietoties un kļūt par dominējošo elementu .

Telpas vizuālo izskatu ļoti ietekmē augi, kuriem ir lielas vai dziļi dalītas lapas vai iespaidīgs augums. Jo lielāks ir telpaugs un brīva telpa ap to, jo efektīgāk izceļas tā forma un apjoms. Te var minēt nolinu jeb blukarneju (Blucarnea recurvata), aurakāriju (Araucaria heterophylla), cikadeju (Cucas revoluta), fikusu (Ficus lyrata), šeflēru (Schefflera arboricola).

Vairākumā māju un dzīvokļu viesistaba un ēdamistaba ir lielākās telpas, un tas ir labs iemesls, lai tajās izvietotu augus, piemēram, Ķīnas rozi (Hibiscus rosa-sinensis), dracēnu (Dracaena), pušķu hlorofītu (Chlorophytum). Atvēlot tiem vietu uz grīdas, stūros un uz līdzenām virsmām, tie it kā noapaļo asos stūrus un varbūt pārāk precīzās telpas līnijas, papildina interjera elementus un ļauj justies patīkami.

Darba kabinetos augi uzlabo gaisa kvalitāti, ko stipri ietekmē tehniskās ierīces: dators, televizors, kopējamās iekārtas. Augus šajā telpā vajadzētu novietot tā, lai tie netraucētu darba atmosfērai un tiem būtu viegli piekļūt, lai apkoptu. Darba kabinetiem, bibliotēkām ir piemērotas dīfenbahijas (Dieffenbachia seguine), spatifilas (Spatiphyllum), krasulas (Crassula ovata), ktenantes (Ctenanthe), antūrijas (Anthurium).

Katrā telpā ir šauras vietas, kurām grūti piekļūt. Tādās vislabāk iederēsies nevis lieli un zaroti augi, bet gan nelieli, kas tiecas augt uz augšu: istabas bērzs (Cissus), efejas (Hedera helix), asparāgi (Asparagus).

Palmu vai piecus ziedošus telpaugus?

Mājokļos parasti mēdz būt divējādi telpaugi: pastāvīgie, ilgmūžīgie un tādi, kuru mūžs ir salīdzinoši īsāks. Pie pastāvīgajiem pieder visi vienmēr zaļojošie lapu un skuju augi: dekoratīvās palmas, mājas svētība, mirtes, papardes, efejas, gumijkoki, filodendroni un citi. Daudz īsāks mūžs ir ar skaistiem ziediem īsu laiku ziedošajiem: Alpu vijolītēm cinerārijām, prīmulām, hiacintēm, tulpēm un begonijām. Vēl ir arī tā dēvētās modes puķes, kuras bezziedu stāvoklī izskatās ne visai glīti: kamēlijas, pelargonijas, amarillis, klīvijas, kallas un citas.

Cik daudziem telpaugiem ieteicams atrasties dzīvojamās telpās? Nevar strikti noteikt, ka drīkst būt tik un tik. Jāņem vērā puķu un dzīvojamās telpas lielums.

Vēlams būtu izraudzīties vienu dominējošu telpaugu – lielu palmu vai gumijkoku, kas labi papildinās telpas interjeru, būs ļoti izteiksmīgs akcents. Ap šo dominanti var novietot dažus ziedošus telpaugus vai arī krāšņas formas kaktusus. Vēl viena versija – palmas vietā iegādāties piecus vidēji lielus telpaugus un tos sagrupēt vienviet.

Telpās, kur mitinās mājdzīvnieki, var turēt vairāk istabas puķu. Galvenais ir ievērot principu – jo plašāka telpa, jo vairāk un lielāki augi tajā var būt. Harmonija mājoklī rodas tikai tad, ja augu un telpas krāsa, apjoms un izkārtojums ir saskaņoti.

Ar koka mēbelēm labi sader lielie augi, piemēram, jukas, šeflēras, gumijkoki, bet akcents varētu būt kalanhojes un kalceolārijas. Gaišai koka krāsai labi piestāv augi ar zaļgandzeltenām lapām – vijīgo efeju šķirnes, arī kaktusi.

Interjeram kantri jeb lauku stilā pieļaujams liels raibums. Ir skaisti, ja augi gada laikā nomaina cits citu, piemēram, pavasarī telpā ir sagrupētas dažādas sīpolpuķes (prīmulas, narcises), vasarā tās nomaina pelargonijas un rozes, rudenī – krizantēmas un asteres, bet ziemā – Ziemassvētku zvaigzne un kaktuss.

Mūsdienīga dizaina interjerā, kur dominē marmors, tērauds, stikls, lakots koks, piestāvēs skaidras formas augi (monsteras, līdakaste un guzmanijas) vai gaisīgi augi (papardes, efejvīni, asparāgi un istabas liepa).

Savukārt jūgendstilam piederas augi ar plašām, skaidrām līnijām – antūrijas, kallas, vienlapes.

Orientālā stilā iekārtotās telpas, kam raksturīgas mēbeles no bambusa, pīti skapīši, galdiņi, saskan ar bromēlijām, orhidejām, iekarinātiem augiem – vaska puķēm, cinerārijām, cietējpuķēm. Japānisku akcentu telpām piešķirs acālijas, dekoratīvās graudzāles un bonsai kociņi.

Klasiskais interjera stils orientēts uz kupliem, krāšņiem, ziedošiem augiem: Alpu vijolītēm, kamēlijām, gloksīnijām, begonijām, arī palmām.

Jāizturas kā pret dzīvu radību

Daudzi, dodoties uz veikalu un iegādājoties telpaugus, izvēlas tos kādam īpašam nolūkam, piemēram, grib pie istabas sienas novietot kāpelējošu augu. Pērk arī tāpēc, ka augam ir interesanta forma. Bet nevajadzētu aizmirst, ka augi ir dzīvi un tiem noteikti ir jāatvēl atbilstoša vieta.

Telpaugus var iedalīt divās grupās: tādos, kuri spēj piemēroties dažādiem apstākļiem telpās, izturēt krasas temperatūras svārstības, arī neregulāru laistīšanas režīmu (spatifila, aspidistra (mājas svētība), mirte, hlorofīti u.c.); un tādos, kuriem nepieciešami noteikti dzīves apstākļi – konkrēta temperatūra, speciāls mitruma režīms (papardes, hoijas, hipeastri, gumijkoki, filodendri, antūrijas un kaktusi).

Pirms ienesat telpaugu savā mājā, vajadzētu iepazīties ar tā īpašībām. Jo, piemēram, dīfenbahiju un oleandru sula ir indīga, tā var izraisīt ādas iekaisumus, tāpēc šos augus nevajadzētu izvēlēties telpām, kur ir bērni. Bet pelargonijas, pasifloras un vaska puķes var izraisīt alerģiju.

Gandrīz katram augam nāk līdzi laika gaitā novērota vai piedēvēta īpašība. Piemēram, uz ūdens āderu krustpunktiem jāliekot mājas svētība, papardes. Nefrolēpes labi aug arī tad, ja atrodas blakus televizoram. Sansevjēras jeb līdakastes noņemot ūdens āderu ietekmi.

Ja telpaugi ir novietoti pareizajā vietā atbilstoši to augšanas nosacījumiem, tad tie būs veseli un dzīvotspējīgi gadiem ilgi. Taču tāda pieredze ir visai reta, jo salīdzinoši biežāk iznāk cīnīties ar dažādām telpaugu slimībām un kaitēkļiem, tāpēc liela uzmanība jāpievērš to kopšanai, jo, laikus nereaģējot uz auga slimību, var aiziet bojā gan pats augs, gan saslimt un zaudēt dekorativitāti blakus esošie augi. Visveiksmīgākais risinājums ir laikus lietot bioloģiskos preparātus, piemēram, bioloģisko mēslojumu istabas puķēm, kas satur dzīvas mikroorganismu šūnas, kuras, nonākot augsnē, attīstās, vairojas un izdala dažādas vielas, kas veicina telpaugu augšanu, palīdz tiem uzņemt minerālvielas, veicina apsakņošanos. Bioloģiskais mēslojums telpaugiem jālieto tad, ja augs vīst, dzeltē un nomet lapas, neveidojas ziedpumpuri, augs ir noziedējis vai taisās ziedēt, vāji aug, lapu galotnes brūnē, pumpuri un lapas sačokurojas.

Labāk lai telpā atrodas viens patīkams un labi kopts augs, nevis daudzi nīkuļojoši audziņi.