/nginx/o/2019/11/13/12736443t1h8006.jpg)
Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) sākusi resorisko pārbaudi saistībā ar nepatiesas informācijas izplatīšanu par "Swedbank" stabilitāti, kura rezultātā bankas klienti pie bankomātiem izveidoja rindas, pavēstīja VP preses pārstāve Gita Gžibovska.
Oktobra beigās Valsts drošības dienests (VDD) paziņoja, ka skaidro apstākļus, kādos tika izplatīta nepatiesa informācija par "Swedbank" stabilitāti.
Tikmēr banka paziņoja, ka baumas par kredītiestādes stabilitāti tika izplatītas pa dažādiem kanāliem, tai skaitā sociālajos tīklos un lietotnē "Whatsapp". Banka arī norādīja, ka par notikušo informēta VDD, Valsts policija un Finanšu un kapitāla tirgus komisija.
Novembra sākumā VDD aģentūrai paziņoja, ka saņemto iesniegumu saistībā ar izplatīto nepatieso informāciju par "Swedbank" dienests atbilstoši kompetencei ir pārsūtījis Valsts policijai.
Pēc aktīvu apmēra "Swedbank" ir lielākā banka Latvijā.
LETA arhīvs liecina, ka VDD 2011. gada nogalē sāka kriminālprocesu par apzināti nepatiesu ziņu izplatīšanu par "Swedbank" finanšu stāvokli. Savukārt 2012. gada jūlijā VDD nolēma izbeigt minēto kriminālprocesu, jo netika konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs.
Neilgi pēc minētā kriminālprocesa sākšanas izmeklētājiem bija vairākas versijas par to, kurš varētu būt vainojams saceltajā panikā. Cita starpā baumošanas kriminālprocesā liecinieka statuss tika piemērots Jelgavas novada domes priekšsēdētājam Ziedonim Caunem (ZZS).
Jelgavas novada domes administrācijai īsi pirms baumu viļņa augstākā punkta sasniegšanas bija dots rīkojums pārskaitīt vairāk nekā miljonu latu no pašvaldības konta "Swedbank" uz Valsts kasi. Līdzīgi rīkojās arī Jelgavas pilsētas pašvaldība.
Jau nākamajā dienā cilvēki no "Swedbank" kontiem izņēma kopumā vairāk nekā desmit miljonus latu. Lielākā ažiotāža tika novērota Zemgalē, Jelgavā un Ventspilī.
