Attīstības tirgus un jaunattīstības valstīs pagājušajā gadā aizņēmumu līmenis palielinājies līdz rekordlielam apmēram - 55 triljoniem dolāru (49,5 triljoniem eiro). Šāds rādītāja pieaugums, saskaņā ar Pasaules Bankas datiem, ir “lielākais, ātrākais un visplašākais pēdējo piecdesmit gadu laikā”.
Lauvas tiesu no parāda līmeņa pieauguma radījusi Ķīna. Pasaules Banka norādījusi, ka kopumā analizēta situācija vairāk nekā 100 valstu ekonomikās. Vairākumā valstu uz ekonomikām lielu ietekmi atstāja atkarība no aizņēmumiem. Tas attiecas gan uz privāto, gan uz publisko sektoru. Analīzē “Global Waves of Debt”, kas ir pētījums par četrām nozīmīgām parāda uzkrāšanās epizodēm, atklāts, ka kopš 1970. gada jaunattīstības valstu parāda attiecība pret IKP ir palielinājusies par 54 procentpunktiem līdz 168%.
Kopsummā pētījumā ir iekļauti visi parāda veidi – gan patērētāju, gan biznesa, gan valdību parādi. Tas savukārt parāda spiedienu uz visām ekonomikas jomām, jo parāda maksājumu veikšanai valstīm ir rūpīgi jāplāno sava ekonomika, lai varētu norēķināties ar bankām un starptautiskajiem ieguldījumu fondiem.
Pēdējo gadu laikā aptuveni 100 jaunattīstības valstīs parāda attiecība pret IKP katru gadu ir palielinājusies par septiņiem procentpunktiem – tas ir gandrīz trīs reizes ātrāk nekā Latīņamerikas parādu krīzes laikā 80. gados.
“Vēsture rāda, ka lieli parādu pieaugumi bieži sakrīt ar finanšu krīzēm jaunattīstības valstīs, kas rada lielas izmaksas iedzīvotājiem, sacīja Pasaules Bankas viceprezidente taisnīgas izaugsmes, finanšu un institūciju jautājumos Seila Pazarbašoglu.
"Politikas veidotājiem nekavējoties jārīkojas, lai samazinātu atkarību no parādiem un līdz ar to – valstu pakļaušanu ārējiem ekonomiskajiem satricinājumiem," teikts “Global Waves of Debt” ziņojumā.
Saskaņā ar to, kopš 2008. gada centrālajās bankās plaši pieņemot vēsturiski zemas procentu likmes, lai mazinātu inflāciju, ir nedaudz mazināts krīzes risks. Tomēr pēdējo 50 gadu dati liecina par zemu procentu likmju iespējamām problēmām.
"Kopš 1970. gada aptuveni pusē no valstu 520 straujā parāda pieauguma epizodēm jaunattīstības valstīs ir bijušas finanšu krīzes, kurās ievērojami vājināti ienākumi uz vienu iedzīvotāju, kā arī ārvalstu investīcijas," norādīts ziņojumā.
Pasaules Bankas vadītāji jau iepriekš ir iebilduši, ka valstīm ar zemiem ienākumiem nevajadzētu aizņemties starptautiskos naudas tirgos, lai finansētu investīcijas un infrastruktūras izdevumus.
Tomēr kopš 2015. gada daudzas valstis ir izmantojušas aizņēmumus, lai finansētu labklājības maksājumus, izglītību, veselības izmaksas un katastrofu seku novēršanu.
“Parādu viļņa lielumam, ātrumam un plašumam vajadzētu attiekties uz mums visiem, nevis uz kaut kādām atsevišķām valstīm. Parādu apjoms ir pierādījums, kāpēc parādu pārvaldībai un pārredzamībai jābūt politikas veidotāju galvenajām prioritātēm. Ir nepieciešams palielināt izaugsmi un ieguldījumus un nodrošināt, lai viņu parādi netraucētu veidot labāku augsni attīstībai parastajiem cilvēkiem," teica Pasaules Bankas grupas vadītājs Deivids Malpass.
Viņš sacīja, ka nabadzīgāko un jaunattīstības valstu politikas veidotājiem nekavējoties jārīkojas, lai stiprinātu savu ekonomisko politiku un padarītu ekonomikas mazāk pakļautas ārējiem satricinājumiem.
Analīzē tika atklāts, ka pēdējais parādu pieauguma vilnis atšķīrās no iepriekšējiem trim, jo ietvēra vienlaicīgu gan valsts, gan privātā parāda pieaugumu. Daudzas valstis ir devušas priekšroku aizņemties no Ķīnas, kas uzliek neizpaušanas klauzulas un prasības par nodrošinājumu, līdz ar to patiesie parāda apmēri un raksturs īsti nav skaidri.
“Pastāv bažas, ka valdību darbs nav tik efektīvs, cik nepieciešams, lai ieguldītu aizdevumus fiziskajā un cilvēkkapitālā. Faktiski daudzās jaunattīstības valstīs valsts investīcijas samazinās, palielinoties parādu nastai,” teikts ziņojumā.
Iepriekšējos parādu palielinājuma viļņos krīzes parādījās vienā vai divos reģionos. Pasaules Banka norādīja, ka Ķīnā ir viens no lielākajiem parādsaistību apjomiem. Tur parāda attiecība pret IKP kopš 2010. gada ir palielinājusies par 72 procentpunktiem līdz 255%.
"Tomēr arī jaunattīstības valstīs parāds ir ļoti ievērojams, pat ja arī Ķīna tiek izslēgta no analīzes – attīstības tirgus valstu vidū tas ir divreiz lielāks nekā 2007. gadā sasniegtais nominālais līmenis," teikts paziņojumā.
“Šie apstākļi rada problēmas, kuras politikas veidotājiem iepriekš nebija jārisina. Piemēram, investori nerezidenti šodien veido 50% no topošās un jaunattīstības valstu valdības parāda, kas ir ievērojami vairāk nekā 2010. gadā. Valstīm ar zemiem ienākumiem liela daļa šī parāda ir bijusi ar bezkoncesijas noteikumiem un ārpus parāda Parīzes kluba atcelšanas sistēma.”
