Pieci būtiski faktori, kas tuvākajā laikā ietekmēs visu pasauli (11)

Pasaule pirms pandēmijas bija pilna dažādu izaicinājumu. Tikai pirms 12 gadiem notika lielākā finanšu krīze kopš pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem. Lai tiktu ar to galā, daudzās valstīs tika pieņemti stingri taupības pasākumi, ko sabiedrība, it īpaši valstīs ar lielākiem ienākumiem, nesaprata. Daļa cilvēku uzskatīja, ka kapitālisma sistēma faktiski nostājās pret cilvēkiem, tādējādi radot lielu sabiedrības neapmierinātību.

Jā, ekonomiskā krīze, gadiem ejot, tika pārvarēta, taču dusmas nekur nepazuda. Šīs dusmas vislabāk izpaudās 2016. gadā, kad Lielbritānijas iedzīvotāji nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības, bet vēlētāji ASV prezidenta vēlēšanās savu priekšroku deva Donaldam Trampam. Vēlāk, tieši pateicoties Trampam, ASV pievērsās protekcionisma politikai. Šādu soli var pamatot ar ASV politiķu bažām par to, ka Ķīna ir kļuvusi par neapstrīdamu pasaules lielvaru. Faktiski tika ielikti pamati jaunam, savdabīgam “aukstajam karam”.

Tieši šo saspīlējumu laikā pasaule pieredz nebijušu satricinājumu – globālu pandēmiju. Covid-19 turpina ietekmēt mūsu dzīvi, un ko mēs pašlaik par to zinām?

Mēs zinām, ka pasaule pieredz dziļāko ekonomisko recesiju miera laikos pēdējo 150 gadu laikā. Pasaules Bankas Globālās ekonomikas analīze liecina, ka ekonomiskā lejupslīde nav lokāla problēma kādā konkrētā pasaules vietā – tā ir globāla mēroga problēma.

Tiesa gan, pandēmijas efekts nav vienāds visās valstīs. Dažas valstis no Covid-19 izraisītajām sekām ir cietušas smagāk, bet citas mazāk. Tas skaidrojams ar to, cik kompetenti ir bijuši valstu vadītāji, cik vienaldzīgi vai tieši otrādi – aktīvi viņi bijuši. Tāpat arī vairāki uzņēmumi ir cietuši vairāk nekā citi, un tas pats attiecināms arī uz cilvēkiem. Līdz ar to – šī krīze nav uzskatāma par “vienāda smaguma krīzi visiem”, jo visi no tās cieš atšķirīgi.

Tas, ko mēs vēl zinām, – globālas pandēmijas var notikt jebkurā laikā. Tāpat esam uzzinājuši, kuras valstis centīsies darīt vairāk, lai mazinātu jaunas slimības uzliesmojuma izplatību. Mēs zinām, ka koordinēta atbilde pandēmijas draudiem ir teju neiespējama tādēļ, ka daudzās valstīs pie varas ir daiļrunīgi demagogi, kā arī pārāk pašpārliecināti autokrāti, “kuru valstis pandēmija pēc idejas nevar skart”.

Šo mēnešu laikā esam uzzinājuši, ka būs jauna ekonomiskā krīze, sabrukuši uzņēmumi, kā arī zaudēts kapitāls, kas ilgākā termiņā var ietekmēt vienas vai otras nozares produktivitāti. Mēs zinām, ka daudzām valstīm pēc šīs krīzes būs ievērojami ārējie parādi, un centrālajām bankām būs jāmeklē iespējas, kā šos parādus dzēst.

Tiesa gan, daudz ko mēs vēl nezinām.

Mēs nezinām, kad un vai vispār tiks radīta vakcīna vai kāds cits efektīvs risinājums, kas ļaus pandēmiju pakļaut pilnīgai kontrolei. Mēs nezinām, kā izskatīsies ekonomikas atlabšanas process. Vienīgais, ko mēs ekonomikas jomā zinām, – mainīsies tirdzniecība, tās politika un starptautiskās attiecības.

Kā pasaule varētu izskatīties pēc pandēmijas? Tas, ko zinām, – būs lielas pārmaiņas.

Pieci būtiskākie faktori

Pirmais un būtiskākais faktors pēcpandēmijas pasaulē varētu būt globalizācijas procesu apstāšanās. Respektīvi – varētu apstāties fiziskā globalizācija, kas, visticamāk, pārcelsies uz virtuālo vidi. Arī pirms pandēmijas bija vērojams, ka globālo piegāžu ķēžu skaits pasaulē sāka samazināties. Ir skaidrs, ka pēc pandēmijas tas turpināsies.

Otrais faktors – tehnoloģiju pielāgošana tam, lai nodrošinātu lielāku veselības drošību sabiedrībā un lielāku sociālo kontroli. Šajā ziņā Ķīna ir neapšaubāms līderis, taču arī citas valstis nevēlas atpalikt un veido jaunus risinājumus, ko ieviest, lai apkarotu slimības izplatību.

Trešais aspekts ir polarizētāka politika. Jau pašlaik pastāvēja zināms konflikts starp nacionālu un protektīvu politiku un vairāk sociālistisku un progresīvu politiku. Pēc pandēmijas pasaulē vēl vairāk pastiprināsies diskusijas par to, vai valstīm ir nepieciešams aktīvi sadarboties savā starpā, vai arī vairāk domāt par savām nacionālajām interesēm.

Ceturtais aspekts – sabiedrības un valstu parādsaistības ievērojami pieaugs. Tāpat arī no sabiedrības puses būs vērojama nepatika pret potenciāliem taupības pasākumiem. Pastāv liela iespēja, ka daudzās valstīs pieaugs nodokļi, bet centrālās bankas meklēs iespējas, kā mazināt pieaugošos budžeta deficītus.

Piektais un svarīgākais aspekts – sliktas starptautiskās attiecības. Ķīna šajā krīzē turas pārsteidzoši mierīgi un labi, ņemot vērā, ka tieši šajā valstī sākās Covid-19 izplatība. Tiesa gan – Ķīna ir atklāti autokrātiska valsts, kas ar atsevišķām valstīm īpaši nevēlas draudzēties. Skaidrs, ka plaisa starp Ķīnu un ASV vēl vairāk padziļināsies, un attiecības starp abām lielvalstīm saglabāsies sliktas uz nenoteikti ilgu laiku.

Ir nozares, par kurām esam nosacīti vienaldzīgi. Vai cilvēki pēc pandēmijas turpinās dzīvot tieši tāpat kā pirms krīzes? Domājams, ka restorānu, veikalu, biroju un starptautiskā tūrisma nozares atsāks darbu, bet ne pilnībā. Pēc tam, kad esam pieredzējuši, kā ir strādāt no mājām, daudzi cilvēki no tā nevēlēsies pilnībā atteikties.

Vēl viens atklāts jautājums ir par to, kāda loma un ietekme būs tehnoloģiju gigantiem. Paredzams, ka “Facebook”, “Google” un “Amazon” ilgi nevarēs pastāvēt bez politiskas kontroles. Valstīm vienkārši nepatīk liela privātas varas koncentrēšana kādu uzņēmumu rokās.

Tāpat atklāts jautājums ir par to, kā attīstīsies starptautiskās attiecības. Vai ASV un Ķīna tomēr spēs pārvarēt domstarpības? Kāda būs Eiropas loma uz pasaules skatuves?

Galu galā – cik lielā mērā cietīs pasaules ekonomika? Vai krīze kļūs stiprāka, vai arī jau drīzumā tuvosies atkopšanās? Un kas notiks ar globālajiem vides izaicinājumiem?

Nav šaubu, ka pandēmija ir radījusi nepieredzētu ekonomisko un politisko satricinājumu visā pasaulē. Un tā tas turpināsies līdz brīdim, kad beidzot parādīsies kāds efektīvs līdzeklis, kas ļaus cīnīties pret Covid-19.

Tas pasaulei ir ārkārtīgi svarīgi, tāpat arī globāla sadarbība, meklējot galveno ieroci cīņai pret vīrusu. Mums tomēr ir izvēles iespēja, un cerams, ka pasaule izdarīs pareizās izvēles, lai izkļūtu no šīs situācijas.