Ramona Petraviča: mūsu mērķis un galvenais fokuss bija censties maksimāli palīdzēt cilvēkiem saglabāt darba vietas

Lielais krīzes vilnis ir pagājis, līdz ar to noteikti ir arī daudz jaunas pieredzes, ko šāda pasaules pandēmija ir mums iemācījusi - kā gāja Jums un Jūsu komandai šajā laikā?

Šāda pieredze nebija ne Latvijā, ne ārvalstīs, katrs centās meklēt labāko risinājumu valsts un tās iedzīvotāju labā. 

Sākotnēji mēs skatījāmies uz iepriekšējo krīzi un tā laika rīcībām, tomēr ātri sapratām, ka 2008. gadā tas bija pilnīgi kas cits kā šodien. Šajā pandēmijas laikā viss ātri tika nogriezts kā ar nazi - gan algas, gan darba vietas, turklāt reti kura nozare bija pasargāta no vīrusa ietekmes. 

Mūsu mērķis un galvenais fokuss bija censties maksimāli palīdzēt cilvēkiem saglabāt darba vietas un lai bezdarbs nepieaugtu tādā apjomā, kā tas bija iepriekšējā krīzē. Tas viss notika ļoti ātri. 

Kādi ir secinājumi, ko esiet sapratuši pēc šīs krīzes?

Krīze atspoguļoja arī visus trūkumus. Piemēram, kurš varēja iedomāties, ka dīkstāves pabalsts var būt pat 4,60 eiro, kas bija zemākais aprēķinātais? Tās ir sekas aplokšņu algām un nenomaksātu nodokļu sistēmai, kas darba ņēmējus nolemj lielai nabadzībai nākotnē. Tieši tāpēc šis jautājums šobrīd tiek izskatīts nodokļu komitejā. Sākotnēji, krīzes pabalsti bija paredzēti tikai uzņēmumiem. 

Tomēr ātri vien liela daļa uzņēmumu tika aizvērti uz pandēmijas laiku un to darbinieki varēja pieteikties uz dīkstāves pabalstiem, vērts pieminēt - šeit atklājās tā nepatīkamā situācija - nav maksāti nodokļi, iztikas līdzekļu nav, tomēr jādzīvo kaut kā ir katram. 

Vieni no nepasargātākajiem nodokļu maksātājiem ir bijuši mikrouzņēmumi, pašnodarbinātie un patenta maksas ņēmēji. Sākotnēji šī nodokļu maksātāju grupa tika piemirsta, tomēr pēc sabiedrības spiediena, tika izskatīta iespēja arī viņiem saņemt pabalstu. Vai ir arī kādi plānoti ilgtermiņa pasākumi, lai viņi justos un būtu pasargātāki?

Protams, ka šī nodokļu maksātāju grupa ir nepasargāta, tomēr nodokļu sistēma viņiem ir ļoti ērta, ļaujot nodokļos nomaksāt ļoti mazu daļu, attiecīgi šajā krīzes laikā ilgtermiņa ērtības kļuva par katra šāda nodokļu maksātāja personīgo krīzi. Ja pašnodarbināta persona mēnesī nodoklī samaksā 5 % un tie ir 20 eiro, un krīzes laikā vēlējās saņemt pabalstu 180 eiro - protams, ka mēs nevarējām palīdzēt!

Lai arī katra nodokļu maksātāja situācija ir citādāka, mēs centāmies izskatīt vairākas iespējas kā maksimāli lielākai cilvēku daļai palīdzēt. Mēs izskatījām arī specifiskākus gadījumus un pielāgojām pabalstu sistēmu, kur ir, piemēram, tikai 16 cilvēku grupa. Mums nebija vienalga - aiz katra nodokļu maksātāja stāv cilvēks un ģimenes. 

Tika izveidoti dažādas pabalstu sistēmas un iespējas iedzīvotājiem pēc ārkārtas situācijas beigām. Pastāstiet par dažām no tām!

Jā, ir izveidotas vairākas pabalstu sistēmas, kas sniedz atbalstu gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem - subsidētās darba vietas, atbalsts jaunajiem speciālistiem, apmācības pie daba devējiem un pat programma studentiem, kuri ir strādājuši un studējuši vienlaikus, bet zaudējuši darbu dēļ krīzes. 

Kas ir bijis lielākais izaicinājums saistībā ar šo krīzi?

Ļoti būtiski, kā jau minēju, bija tieši darba vietu saglabāšana un bezdarbnieku atbalsta sistēmu radīšana. Tāpēc esam ne tikai piegājuši visam praktiski, bet arī radoši - subsidētās darba vietas, kuras radījām plānojot pēckrīzes iespējas, viennozīmīgi ir lielisks veids kā uzņēmējs var dot iespēju kādam reģistrētam bezdarbniekam iegūt darbu, turklāt saņemot par to subsidēto pabalstu trīs mēnešu garumā. 

Papildus bez šīm programmām pacēlās jautājumi arī par bezdarbnieku un darba meklētāju atbalstīšanas sistēmu. Likumā tika pagarināts periods uz kuru bezdarbnieks drīkstēja iesaistīties īslaicīgos darbos, nezaudējot bezdarbnieka statusu. Turpmākajos mēnešos darba tirgus stabilizēsies un mēs varēsim izvērtēt gan darba devēju atsaucību, gan bezdarbnieku rindu samazināšanās apjomus. 

Ko varētu pateikt nobeigumā pēckrīzes atbalstam ne tikai no praktiskās, bet arī no emocionālās un cilvēciskās puses?

Šis ir laiks, kad vienam otru ir jāatbalsta. Ir vasara un varam apceļot Latviju - izmantot vietājās naktsmītnes, ražotājus un ēdinātājus, protams, pievēršot uzmanību visiem drošības pasākumiem, lai šāda krīze pie mums neatgrieztos atkārtoti!