Valsts konsolidētajā kopbudžetā janvārī bija 253,7 miljonu eiro pārpalikums

Ministrijā atzīmē, ka pārpalikumu kopbudžetā nodrošināja straujāks kopbudžeta ieņēmumu pieaugums. Kopbudžeta ieņēmumi 2024.gada janvārī pieauga par 249,9 miljoniem eiro jeb 19,1% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, kamēr kopbudžeta izdevumi palielinājās par 219,2 miljoniem eiro jeb 20,2%.

FM ieņēmumu kāpumu pamatā skaidro ar saņemtajiem ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) līdzekļiem par īstenotajiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, kuri pieauga par 193,6 miljoniem eiro salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn.

Savukārt izdevumu pieaugumu sekmēja lielāki ĀFP izdevumi, ko šā gada janvārī noteica izmaksu sākšana lauksaimniekiem jaunā Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027.gadam ietvaros. Tāpat arī nobīdes maksājumos no iepriekšējā gada nogales saistītas ar jaunās administrēšanas sistēmas ieviešanu, kas prasīja ilgāku laiku, nekā sākotnēji tika plānots, min FM pārstāvji.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi šogad janvārī iekasēti pagājušā gada attiecīgā perioda līmenī, proti, viena miljarda eiro apmērā, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, pieaugot par 3,3 miljoniem eiro jeb 0,3% salīdzinājumā ar 2023.gada janvāri.

Pievienotās vērtības nodoklī (PVN) janvārī iekasēti 342,5 miljoni eiro, kas ir par 43,6 miljoniem eiro jeb 11,3% mazāk nekā pagājušā gada janvārī. FM skaidro, ka augstā inflācija un energoresursu cenas pērn gada sākumā veicināja nodokļu ieņēmumu kāpumu elektroenerģijas, gāzes apgādes un siltumapgādes nozarēs, kas gada otrajā pusē sāka samazināties un ietekmēja arī šā gada janvāra PVN ieņēmumus. Būvniecības nozarē pērnā gada pēdējā ceturksnī bija vērojami augsti apjoma indeksi, kas sekmēja PVN ieņēmumu kritumu šā gada janvārī būtiski augstāku atmaksu dēļ nozarē. Savukārt mazumtirdzniecības nozarē vērojamas pozitīvas izmaiņas, šā gada janvārī PVN ieņēmumiem pieaugot.

Pagājušajā gadā vidējā darba samaksa pieauga par 11,9%, nodrošinot augstus darbaspēka nodokļu pieaugumus. Darba samaksas fonds pērn pieauga par 11,9% gadā, savukārt sociālās iemaksas pērn pieauga par 9,7%, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi kāpa par 10,5%. Šis gads iesācies ar zemākiem darbaspēka nodokļu pieaugumiem, norāda ministrijā.

Sociālās iemaksas šā gada janvārī veidoja 397,7 miljonus eiro, pieaugot par 26 miljoniem eiro jeb 7% salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri. Vienlaikus IIN ieņēmumi bija 270,2 miljon eiro apmērā, kas ir par 30,6 miljoniem eiro jeb 12,8% vairāk nekā gadu iepriekš. IIN ieņēmumi janvārī pieauguši straujāk nekā ieņēmumi no sociālajām iemaksām, ko ietekmē IIN likmes progresivitāte un diferencētais neapliekamais minimums, kas pie augstāka darba samaksas līmeņa samazinās, tādējādi ar IIN apliekamai ienākumu bāzei kļūstot lielākai, skaidro FM.

Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi janvārī iekasēti 91,7 miljonu eiro apmērā, kas divas reizes jeb par 44,8 miljoniem eiro vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. Ieņēmumu kāpumu FM pamatā skaidro ar šā gada janvārī banku iemaksātajām speciāliem mērķiem paredzētajām valsts nodevām 24,2 miljonu eiro apmērā, kas turpmākajos mēnešos parādīsies kopbudžeta izdevumos, izmaksājot kompensācijas hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam.

Valsts nodevā par naftas produktu drošības rezervju uzturēšanu iekasēts par 4,6 miljoniem eiro vairāk nekā janvārī pērn. Procentu ieņēmumi 2024.gada janvārī pieauguši par 18,3 miljoniem eiro, kur procentu ieņēmumi par aizdevumiem pieauguši par 14,9 miljoniem eiro un procentu ieņēmumi no depozītiem un kontu atlikumiem bijuši par 3,4 miljoniem eiro lielāki, kas saistāms ar Eiropas Centrālās bankas īstenoto monetāro politiku inflācijas ierobežošanai.

Savukārt uzkrātās fondēto pensiju kapitāla iemaksas valsts pensiju speciālajā budžetā šogad janvārī bija 9,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,2 miljoniem eiro vairāk nekā janvārī gadu iepriekš.

Gan konsolidētajā kopbudžetā, gan visos budžeta apakšlīmeņos 2024.gada janvārī vērojams pārpalikums, informē FM. Saņemtās atmaksas no Eiropas Komisijas par īstenotajiem ES fondu projektiem šogad janvārī ietekmēja gan valsts pamatbudžeta ieņēmumus, gan izdevumus, kas auguši teju par trešdaļu, salīdzinot ar gada pirmo mēnesi pērn. Turpretī valsts speciālajā budžetā un pašvaldību budžetā vērojams gan ieņēmumu, gan izdevumu mērens kāpums.

Ministrijā arī atzīmē, ka valsts pamatbudžetā gads sācies ar strauju izdevumu pieaugumu, kas bija par 195,3 miljoniem eiro jeb 31,8% lielāki nekā pērn janvārī un veidoja 809,9 miljonus eiro. Lielākais izdevumu kāpums vērojams subsīdijām un dotācijām, kas bija 299,9 miljonu eiro, uzrādot pieaugumu par 98,1 miljonu eiro jeb 48,6%.

Valsts pamatbudžeta subsīdiju un dotāciju izdevumi ES fondu projektu īstenošanai 116 miljonu eiro apmērā bijuši teju trīs reizes jeb par 75 miljoniem eiro lielāki, kamēr izdevumi pamatfunkciju veikšanai 183,9 miljonu eiro apmērā kāpuši par 23,1 miljonu eiro jeb 14,4%, salīdzinot ar janvāri pirms gada.

FM skaidro, ka augsts izdevumu kāpums bijis ES lauksaimniecības fondu projektu atmaksām - par 57,5 miljoniem eiro vairāk, salīdzinot ar 2023.gada janvāri. FM atzīmē arī šā gada janvāra izdevumus 19 miljonu eiro apmērā Valsts robežsardzes automatizētās robežu uzraudzības infrastruktūras projektam.

Pārējo kāpumu veidoja dotācijas veselības un satiksmes resoriem. FM skaidro, ka tas pamatā saistāms ar augstākiem pamatbudžeta izdevumiem dzelzceļa publiskajai infrastruktūrai, kompensācijām par abonētās preses piegādi, kā arī Nacionālā veselības dienesta finansējumam veselības aprūpes nodrošināšanai.

Šogad janvārī būtiski pieauguši valsts pamatbudžeta izdevumi atlīdzībai, kas janvārī bija 105,1 miljona eiro apmērā, uzrādot kāpumu par 37,2 miljoniem eiro jeb 54,9% salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri. Augsto pieaugumu veicināja gan minimālās algas paaugstināšana valstī kopumā no 620 eiro līdz 700 eiro no šā gada 1.janvāra, gan atalgojuma pieaugums aizsardzības, iekšlietu un tieslietu sektorā strādājošajiem.

Pamatbudžeta kapitālie izdevumi 2024.gada janvārī bija 51,4 miljoni eiro, kas ir par 18,9 miljoniem eiro jeb 26,9% mazāk nekā gadu iepriekš. Izdevumu kritums saistāms ar 2023.gada janvārī novirzītajiem 20,7 miljoniem eiro jauna cietuma būvniecībai Liepājā, šogad janvārī tieslietu resorā kapitālajiem izdevumiem izdoti 6,4 miljoni eiro. Savukārt janvārī par 16,5 miljoniem eiro lielāki izdevumi satiksmes resorā valsts autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai, dzelzceļa līnijas izbūvei "Rail Baltica" projekta ietvaros, kā arī valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošanai.

Valsts speciālā budžeta pārpalikums šogad janvārī bija 34,8 miljoni eiro, pieaugot par 13 miljoniem eiro salīdzinot ar 2023.gada janvāri. Speciālajā budžetā izdevumi bija 384,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 19,2 miljoniem eiro jeb 5,3% vairāk nekā janvārī pirms gada.

Izdevumi vecuma pensijām auguši par 9,2 miljoniem eiro jeb 3,5%, kā arī par 2,2 miljoniem eiro jeb 9,1% lielāki bijuši izdevumi invaliditātes pensijām. Pensiju indeksācijas un darba samaksas pieaugums valstī ietekmējis vidējās vecuma pensijas apmēra kāpumu šā gada janvārī par 6,9%, kamēr pensijas saņēmēju skaits bijis pērnā gada līmenī, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) dati.

Izdevumi slimības pabalstiem 2024.gada janvārī bija par 3,7 miljoniem eiro jeb 11,1% lielāki nekā pirms gada. FM ieskatā pozitīvi vērtējams slimības pabalstu saņēmēju skaita kritums par 12% salīdzinājumā ar 2023.gada janvāri. Taču, ja salīdzina ar 2019.gadu (pirms pandēmijas), slimības pabalstu saņēmēju skaits 2024.gada janvārī joprojām bija par 34% augstāks. Slimības pabalstu vidējais apmērs šogad janvārī audzis par 27,1%.

Izdevumi bezdarbnieka pabalstiem 2024.gada janvārī bija 15,2 miljoni eiro, kas pieauguši salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu par 2,6 miljoniem eiro jeb 20,6%, jo audzis gan pabalsta saņēmēju skaits par 8,4%, gan piešķirtā pabalsta vidējais apmērs par 10,5%.

Pašvaldību budžetā 2024.gads sākts ar pārpalikumu 87 miljonu eiro apmērā, kas ir uzlabojies par 2,5 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri. Neskatoties uz ieņēmumu kāpumu par 23,7 miljoniem eiro jeb 7,7%, izdevumi pašvaldību budžetā 2024.gada janvārī pieauga straujāk. Salīdzinot ar 2023.gada janvāri, izdevumi bijuši par 21,2 miljoniem eiro jeb 9,5% lielāki.

FM informē, ka lielākais kāpums bijis izdevumiem atlīdzībai, kas bija 108 miljonu eiro apmērā, uzrādot kāpumu par 24,2 miljoniem eiro jeb 28,8% salīdzinājumā ar 2023.gada janvāri. Pieaugums saistāms ar minimālās algas celšanu, kā arī ar izdevumu pieaugumu pedagogu atalgojumam. Tostarp valsts budžeta mērķdotācijas pašvaldībām pedagogu atlīdzībai šogad janvārī bija 52 miljonu eiro apmērā, kas ir par 8,9 miljoniem eiro jeb 20,7% vairāk, salīdzinot ar janvāri pirms gada.

Savukārt pašvaldību budžeta sociāla rakstura maksājumiem bija vērojams izdevumu kāpums par 2,6 miljoniem eiro jeb 15% salīdzinājumā ar 2023.gada janvāri. Lielāki izdevumi bija samaksai par aprūpi mājās un samaksai par sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumiem. Savukārt pašvaldību budžeta izdevumi precēm un pakalpojumiem 2024.gada janvārī 55,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 13,5 miljoniem eiro jeb 19,5% mazāk nekā janvārī pirms gada. Pašvaldībās šā gada janvārī būtiski mazāk tērēts par autoceļu uzturēšanu, kā arī par siltumenerģiju un elektroenerģiju, salīdzinot ar pērnā gada janvāri.

FM informē, ka 2024.gada janvārī ES fondu izdevumi bija būtiski lielāki nekā gadu iepriekš. Atveseļošanas fonda projektiem veikti maksājumi 5,1 miljona eiro apmērā.

"Rail Baltica" izdevumi 2024.gada janvārī no valsts pamatbudžeta pieauguši vairāk nekā trīs reizes salīdzinājumā ar 2023.gada janvāri, sasniedzot 8,9 miljonus eiro, un sagaidāms, ka izdevumu apmērs šim projektam turpinās pieaugt arī turpmākajos mēnešos. Noslēdzoties iepriekšējam plānošanas periodam un pakāpeniski sākot projektus jaunajā plānošanas periodā, Kohēzijas politikas fondu izdevumi šogad janvārī bija par 30,1 miljonu eiro mazāki nekā pērn.