Ne tikai Golunovs: kā Krievijā žņaudz un smacē vārda brīvību

FOTO: EPA/Reuters/SIPA/Scanpix

Rīgā bāzētā Krievijas medija "Meduza" žurnālists Ivans Golunovs tika aizturēts, pamatojoties uz safabricētiem pierādījumiem par it kā pie viņa atrastām narkotikām. Pateicoties Krievijas neatkarīgo žurnālistu un viņu ārvalstu kolēģu spiedienam, krimināllieta pret Golunovu tika izbeigta un žurnālistu atbrīvoja no aresta. Taču gadījumu ar nosacīti laimīgām beigām ir maz, un daudzi vārda un preses brīvības pārkāpumi paliek teju nepamanīti ārpus Krievijas robežām. Portāls TVNET apkopojis vairākus iemeslus un nesenākos piemērus, kāpēc Krievija ir starp tām pasaules valstīm, kur vārda brīvība tiek ierobežota visvairāk.

Organizācijas "Reportieri bez robežām" (RSF) 2019.gada preses brīvības indeksā Krievija ieņem 149.vietu no 180 valstīm. Indeksa autori vērš uzmanību uz Krievijas "drakoniskajiem likumiem, mājaslapu bloķēšanu un spiedienu uz neatkarīgajiem medijiem", kas ievērojami pieauguši pēc 2011. un 2012. gada protestiem pret valdību.

"Pašlaik ieslodzījumā atrodas vairāk žurnālistu nekā jebkurā citā laikā kopš Padomju Savienības krišanas," uzsver RSF. 

2019.gadā turpinājās tendence, ka Krievijā neatkarīgajiem žurnālistiem jādzīvo bailēs no apcietināšanas, vardarbības un pat nāves. Vairāki Krievijas žurnālisti pērn aizdomīgos apstākļos mira Ukrainā, ziņojumā "Freedom in the World 2019" norāda bezpeļņas organizācija "Freedom House".

Vārda brīvības žņaugšana ar likumdošanu

Viens no veidiem, kā Krievijā sistemātiski un tiešā veidā ar valdības atbalstu tiek smacēta vārda brīvība, ir dažādu ierobežojošu likumu ieviešana. Viens no nesenākajiem - aizliegums izrādīt necieņu pastāvošajai varai, ko Vladimirs Putins parakstīja šā gada martā. Likums piesaistīja Krievijas neatkarīgo mediju un ārvalstu preses uzmanību, kad jau pēc mēneša tika notiesāts pirmais pārkāpējs, kurš savā "VKontakte" kontā bija nodēvējis Putinu par "pasakainu stulbeni" un ievietojis viņa karikatūru. Viņam piesprieda 30 000 rubļu (418 eiro) naudassodu.

Šī gada martā Krievijas parlamentā tika apstiprināts "viltus ziņu" aizliegums. Likums netiek attiecināts uz "tradicionālajiem medijiem", kuriem ir licence vai apliecība (protams, valsts izdota). Vietnēm, uz kurām šis likums attiecas, nekavējoties būs jādzēš par nepatiesām atzītas ziņas vai jārēķinās, ka tās tiks bloķētas. Par ziņu patiesumu lems prokuratūra, un smagākajos gadījumos tīmekļa medijiem draud slēgšana vai naudassods līdz 1,5 miljoniem rubļu (20 000 eiro).

Paredzēti sodi par informācijas izplatīšanu, ar kuru valsts varai izrādīta klaja necieņa un kas "aizvaino cilvēcisko cieņu un sabiedrisko tikumību".

Krievijā vārda brīvības ierobežojumi jau vairākus gadus izdarīti, piesedzot ar cīņu pret "ekstrēmisma propagandu". Piemēram, 2017.gadā par ekstrēmisma izplatīšanu internetā tika notiesāti 228 cilvēki, no kuriem apmēram piektajai daļai tika piespriests cietumsods. Aizliegto "ekstrēmistu publikāciju" saraksts nepārtraukti tiek atjaunots, un tajā iekļauti arī vēsturnieku darbi un opozīcijas pārstāvju publikācijas. Togad RBK žurnālistam Aleksandram Sokolovam tika piespriests trīsarpus gadu cietumsods par ekstrēmismu - Sokolovs to noliedza, sakot, ka patiesais iemesls ir viņa raksts, kurā atmaskota valdības izšķērdība jauna kosmosa centra būvniecībā.

Mediju pārvēršana valsts propagandas mašīnā

Organizācija "Freedom House" Krievijas mediju brīvību un neatkarību novērtējusi ar 0 punktiem - tātad kā pilnībā nebrīvu. Krievijas valdība tiešā veidā vai ar valsts uzņēmumu starpniecību ir visu nacionālo televīzijas tīklu īpašniece, un tai pieder arī daudzas radiostacijas un drukātie mediji. Saujiņa neatkarīgo mediju darbojas vai nu interneta, vai arī no ārvalstīs bāzētām redakcijām (piemēram, Rīgā bāzētais portāls "Meduza").

Rakstot par ietekmīgiem politiķiem nevēlamiem tematiem, jārēķinās ar iespējamajām represijām. Pagājušomēnes no Krievijas laikraksta "Kommersant" tika atlaisti vairāki žurnālisti, kuri rakstīja par Krievijas Federācijas padomes priekšsēdētājas Valentīnas Matvijenko iespējamo atkāpšanos no amata. Reaģējot uz patvaļīgajām atlaišanām, par aiziešanu paziņoja visa politikas ziņu nodaļa.

Par to, kas notiek Kremlim lojālo mediju aizkulisēs, lielākoties var tikai spekulēt. Taču gada sākumā portālam RFE/RL interviju sniedza bijušais telekanāla "Rossija 24" operators. "Pirmajos darba gados mani šokēja cinisms, ar kādu cilvēki izturējās pret savu darbu. Viņi visi, protams, saprata, ka dezinformē skatītājus," viņš sacīja. "Režisoru un moderatoru iemīļotākais joks bija "tagad ir tava kārta melot". Tieši to viņi teica korespondentiem pirms došanās ēterā."

Intervijā tika minēti dažādi piemēri, tai skaitā, kā televīzijas kanālā nonāca informācija par 146% vēlētāju aktivitāti 2011.gada Valsts Domes vēlēšanās. Bijušais operators arī stāstīja, ka propagandas līnijas ieturēšana televīzijas komentētājiem ļāvusi baudīt greznu dzīvesveidu, kamēr par "nepareizu" uzvedību tikuši aizturēti bonusi pie ārkārtīgi pieticīgās pamatalgas.

Nebeidzamie žurnālistu aresti un naudassodi neatkarīgajiem medijiem

Krievijā uzbrukumi žurnālistiem, draudi un vajāšana ar juridiskiem līdzekļiem ir bieža parādība. Viens no uzskatāmākajiem piemēriem ir pretkorupcijas aktīvists Aleksejs Navaļnijs - gan viņš pats, gan viņa tuvākie sabiedrotie regulāri piedzīvo 20 vai 30 dienu administratīvos arestus, dažkārt vairākus pēc kārtas. 

Navaļnijs, kurš regulāri publicē informāciju par Krievijas amatpersonu bagātībām, ko tās likumīgā ceļā nevarētu sapelnīt, 2014.gadā tika atzīts par vainīgu krāpšanā un līdzekļu izlaupīšanā no uzņēmuma "Yves Rocher" (pamatojoties uz notiesājošo spriedumu, Navaļnijam bija liegts kandidēt 2018.gada Krievijas prezidenta vēlēšanās). Navaļnijam gandrīz gadu nācās pavadīt mājas arestā, bet viņa brālis Oļegs pagājušovasar iznāca brīvībā pēc trīsarpus gadiem vispārējā režīma kolonijā. Navaļnijs apgalvo, ka apsūdzības bijušas safabricētas un politiski motivētas. Tādās pašās domās ir Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT), kas šogad lika Krievijai izmaksāt Navaļnijam gandrīz 23 000 eiro lielu kompensāciju.

Arī šā raksta tapšanas brīdī - dienu pēc Golunova atbrīvošanas - Navaļnijs kārtējo reizi tika aizturēts. Maskavā gājienā Golunova atbalstam tika aestēti vairāki žurnālisti: "Meduza" reportieri Iļja Žeguļevs un Andrejs Percevs, "MBH Media" galvenā redaktore Veronika Kucillo un arī "Kommersant" korespondents.

Kā ziņo "Meduza", par saukļa "Ivans Golunovs" lietošanu administratīvā pārkāpuma protokoli sastādīti vairākiem gājiena dalībniekiem.

12.jūnija vakarā policija gan nolēma visus šos protokolus izlabot - vairākiem aizturētajiem vēlāk zvanīts no policijas un piedāvāts pa pastu atsūtīt jaunu, izlabotu protokolu, liecina "Otkritie media" rīcībā esošā informācija.

Foto: Golunovs atbrīvots no aresta

Fiziski uzbrukumi, vajāšana un draudi nav retums. Pērnā gada septembrī Berlīnē smagas saindēšanās dēļ tika nogādāts pankgrupas "Pussy Riot" dalībnieks un portāla "MediaZone" redaktors Pjotrs Verzilovs. Viņa tuvinieki uzskata, ka tas saistīts ar Verzilova aktīvismu un uzskatu paušanu.

2018.gada aprīlī aizdomīgos apstākļos Jekaterinburgā mira neatkarīgā portāla "Novij Denj" žurnālists Maksims Borodins, kurš rakstīja par Sīrijā karojošajiem Krievijas algotņiem. Borodins neilgi pirms liktenīgā vakara rakstīja, ka viņa māju esot aplenkuši "drošībnieki" maskās. Viņš nokrita no piektā stāva balona un divas dienas vēlāk mira, tā arī neatguvis samaņu.

Pērnā gada oktobrī nāves draudus saņēma "Novaja Gazeta" žurnālists Deniss Korotkovs - pavisam neilgi pirms avīzē tika publicēts raksts, kurā ar Krievijas algotņiem saistītais un Kremlim pietuvinātais "Putina pavārs" Jevgeņijs Prigožins tika apsūdzēts slepkavības un citu noziegumu pasūtīšanā.

Foto: Maskavā arestēts Krievijas opozīcijas politiķis Aleksejs Navaļnijs

Pagājušā gada jūlijā Centrālāfrikas Republikā (CĀR) tika nogalināti trīs Krievijas žurnālisti, kuri gatavoja publikācijas par Krievijas algotņiem. Kremļa kritiķa Mihaila Hodorkovska  centra "Dosjē" žurnālisti uzskata, ka trīs žurnālisti tika nogalināti rūpīgi plānotā operācijā un ir pamats uzskatīt, ka ar to bijusi saistīta algotņu firma "Vagner".

Vārda brīvības ierobežošana notiek arī tiesas ceļā ar naudassodu piespriešanu. 2018.gada oktobrī Maskavas tiesa piesprieda neatkarīgajam medijam "Novoje Vremja" apmēram 290 000 eiro sodanaudu par kavēšanos ar finansējuma deklarācijas iesniegšanu. Izdevuma redaktore Jevgeņija Abaca norāda, ka prāvā sodanauda esot atriebība par to, ka viņa liberālajā radiostacijā "Eho Moskvi" intervēja Navaļniju. Nepieciešamo summu saziedoja lasītāji.

Arī māksla ir drauds

Ar represijām saskaras visas faktu atklājēju un viedokļu paudēju grupas - kā žurnālisti, tā arī aktīvisti un mākslinieki. Pats slavenākais radošās izpausmes ierobežošanas stāsts Krievijā, protams, ir pankgrupas "Pussy Riot" dalībnieku biežā turēšana ieslodzījumā vēl septiņus gadus pēc performances Maskavas Kristus Pestītāja katedrālē. Krievija pērn apņēmās pildīt Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumu un izmaksāt trim pankgrupas "Pussy Riot" dalībniecēm kompensācijas par viņu tiesību pārkāpumiem. 

Foto: Tiesa «Pussy Riot» dalībniecēm piespriež divus gadus kolonijā

Aprīlī pēc gandrīz divus gadus ilga mājas aresta drošības līdzeklis tika mainīts krievu teātra un kino režisoram Kirilam Serebreņņikovam. Režisors atrodas mājas arestā kopš 2017.gada augusta, kad viņam tika izvirzītas apsūdzības 133 miljonu rubļu piesavināšanā. Saskaņā ar apsūdzību Serebreņņikovs piesavinājies naudu, kas no valsts budžeta piešķirta vienam no Maskavas Gogoļa centra teātra projektiem. Tomēr tiek uzskatīts, ka apsūdzības ir politiski motivētas, jo  Serebreņņikovs atklāti kritizējis Putinu un viņa politiku.

Pērn izskanēja, ka Krievijā ar dažādiem līdzekļiem - ziņojumiem par narkotikām, apsūdzībām ekstrēmismā un draudiem - tiek apkaroti jaunās "interneta paaudzes" elki: reperi un alternatīvās mūzikas izpildītāji.

Vairāki jaunie mūziķi ziņu aģentūras AP žurnālistei sūdzējās par pastiprinātu spiedienu no varasiestādēm, tai skaitā arestus un koncertu atcelšanu. Novembrī pirms populārā Krievijas jaunā repera Haskija uzstāšanās kluba īpašnieki tika brīdināti, ka priekšnesumā esot "ekstrēmiski" elementi. Haskijs tika aizturēts, kad pēc koncerta atcelšanas uzrāpās uz automašīnas jumta un centās sniegt sanākušajiem faniem improvizētu koncertu - par to viņam piesprieda 12 dienu arestu par huligānismu.

26 gadus vecais Haskijs savu dziesmu tekstos mēdz pievērsties tādiem tematiem kā nabadzība, korupcija un policijas brutalitāte.

Nākotne - "suverēnais internets"

Krievija nākusi klajā ar ideju izveidot Krievijas nacionālo interneta tīklu. Oficiālais mērķis - nodrošināties pret iespējamību, ka citas valstis varētu mēģināt izolēt Krieviju interneta vidē. Taču idejas kritiķi norāda - tas būs vēl viens valdības cenzūras instruments līdzās Kremļa kontrolē esošajiem telekanāliem un vārda brīvību ierobežojošiem likumiem. Internetā joprojām darbojas Krievijas atlikušie neatkarīgie mediji, un tur ir aktīva jaunā, taču pieaugusī Krievijas divdesmitgadnieku un trīsdesmitgadnieku paaudze, kurai valsts pārņemto telekanālu piedāvājums ir mazāk interesants.

Likumprojekts ar nosaukumu "Digitālās ekonomikas nacionālā programma" paredz, ka vietējiem tīkliem jānodrošina visa datu apmaiņa Krievijas robežās. Savukārt no Krievijas izejošā datu plūsma tiks virzīta caur virtuālajiem "robežpunktiem", ko kontrolēs Krievijas masu komunikāciju uzraudzības dienests "Roskomnadzor". Tātad Krievijas valdība faktiski varēs kontrolēt un cenzēt visu ārvalstu informāciju, kā arī "atslēgties" no globālā tīmekļa.

Putina parakstītais likums stāsies spēkā 1.novembrī.

Tomēr tas nenozīmē, ka interneta ierobežošana Krievijā nenotiek jau tagad. Krievijas valdība ieviesa ierobežojumus populārajai ziņu apmaiņas aplikācijai "Telegram", kaut arī tie nespēja būtiski ierobežot aplikācijas lietošanu.

Vārda brīvības ierobežošana - sistemātiska un apzināta

Augstāk uzskaitītie gadījumi lielākoties aptver tikai pēdējos pāris gadus, un tas nebūt nav pilnīgs saraksts. Tomēr šie piemēri parāda, ka vārda brīvības ierobežošana Krievijā ir sistemātiska un apzināta. Tajā piedalās visi trīs varas pīlāri: izpildvara, likumdevējvara un tiesu vara, un pat neoficiālā ceturtā vara - mediji.

Golunova gadījums parādīja, ka vārda brīvību iespējams aizstāvēt, ja neatkarīgi, brīvi mediji spēj pildīt demokrātijas sargsuņa lomu. Taču Krievijas situācijā, kad lielākie mediji ir valsts varas turpinājums, tas iespējams tikai ar milzīgu ārvalstu kolēģu palīdzību un atbalstu. Un ja izdodas - tas ir nevis likums, bet gan izņēmums.

Uz augšu