"Mūsu dzīves izaicinājums", kurā aktīvi iesaistās arī bankas un apdrošinātāji (1)

TVNET | FINANCENET
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: EPA/Scanpix

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) ikgadējā samitā ar jaunās vadītājas un citu ekspertu līdzdalību notika diskusija par to, kā centrālās bankas un lielie investori var cīnīties pret globālo sasilšanu, un kādi ir šīs cīņas ierobežojumi.

Kā vēsta “Deutsche Welle”, saistībā par globālajām klimata pārmaiņām ir izstrādāti dažādi noteikumi – nav vēlams izmantot plastmasas salmiņus, ir jāiegādājas vietējā produkcija tā vietā, lai iegādātos produktus, kas ražoti citās valstīs, kā arī maksimāli jāizvairās no lidojumiem.

Tāpat arī nacionālajos līmeņos ir izstrādāti dažādi noteikumi. Valstis pauž apņēmību mazināt oglekļa dioksīda izmešus, kā arī atteikties no ogļu spēkstacijām, kā arī veikt citus pasākumus, lai globālās sasilšanas līmenis nesasniedz divus grādus pēc Celsija, salīdzinot ar laiku pirms industriālās revolūcijas laikiem.

Valstīs, kur klimata pārmaiņas nav valdību prioritāšu sarakstos, kā piemēram ASV, atsevišķas pilsētas vai štati paši izrāda iniciatīva un uzstāda savus noteikumus.

Tomēr, ņemot vērā individuālos, vietējā un nacionālā mēroga pūliņus cīņā pret klimata krīzi, tajā ir iesaistīta vēl viena nozīmīga grupa – tie ir investori. Lielo pensiju fondu un apdrošināšanas kompānijas ir pievienojušies vides aizstāvju aprindām, mēģinot rast iespējas, kā dzīvot bez kaitīgajiem izmešiem un radīt ilgtspējīgu izaugsmi. Vēl viens nozīmīgs spēlētājs šajā laukumā ir nacionālās centrālās bankas, kā arī starpnacionālās institūcijas.

Tieši šīs organizācijas bija uzmanības centrā SVF rīkotajā sanāksmē, kas notika Vašingtonā. Sanāksmes dalībnieki sprieda tēmu “Vai centrālās bankas var cīnīties pret klimata pārmaiņām?” Seminārs bija daļa no ikgadējās Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules bankas tikšanās. Tā arī iezīmēja pirmo reizi, kad sanāksmi vadīja jaunā SVF vadītāja Kristalina Georgijeva.

“SVF skatās uz riskiem, un viens no tiem ir arī klimata pārmaiņas, ko nedrīkst ignorēt,” sacīja Georgijeva, zālē sanākušajiem uzdodot jautājumu, vai SVF vajadzētu izstāties no klimata pārmaiņu apkarošanas politikas, uz ko visi atbildēja noraidoši.

Pirms kļūt par SVF vadītāju, Georgijeva bija Pasaules Bankas izpilddirektore. Pasaules Bankā savu karjeru Georgijeva sāka 1993. gadā kā vides ekonomiste. Esot SVF direktorei, viens no viņas uzdevumiem būs cīnīties pret klimata pārmaiņu radītajām sekām. Pašlaik SVF nereti tiek kritizēta par to, ka fonds izsniedz aizdevumus dabas katastrofās cietušajām valstīm apzinoties, ka valstis aizdevumu nevarēs atdot. Palīdzības organizācijas ir lūgušas Georgijevu pārskatīt SVF atbalsta programmas valstīm, kuras skārušas zemestrīces, cunami vai viesuļvētras – šie ir notikumi, kas biežāk notiek klimata pārmaiņu dēļ.

Bankas nevar noteikt klimata politiku

Viena no diskusijas dalībniecēm - bijušī ANO ģenerālsekretāra vietniece Šamsada Ahtara sacīja, ka daudzas valstis jau pašlaik izjūt klimata krīzes sekas.

“Viens ciklons, viens cunami var ietekmēt valsts ekonomisko nākotni uz ļoti ilgu laiku,” sacīja Ahtara.

Tātad - ko centrālās bankas var darīt, lai kontrolētu klimata pārmaiņas un neļautu dabas katastrofām kļūt par regulārām parādībām?

"Iespējamos klimata pārmaiņu scenārijus mēs iekļausim savās finanšu analīzēs un riska novērtējumos," sacīja eksperte Sabīne Mauderere, kas ir Vācijas centrālās bankas “Bundesbank” valdes locekle. Viņa arī norādīja uz ierobežojumiem, ar ko saskaras valstu centrālās bankas: "Mēs nevaram noteikt un aizstāt klimata politiku."

Diskusijas laikā tika izteikti dažādi priekšlikumi, ko centrālās bankas var darīt, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām. Viens no piedāvājumiem ir noteikt dažādas procentu likmes videi draudzīgajiem jeb zaļajiem un uz fosilā kurināmā bāzes jeb brūnajiem aktīviem un katram no tiem noteikt atšķirīgu riska pakāpi.

Lai gan diskusijas dalībnieku domas par to atšķīrās, visi piekrita Georgijevas idejai: "Mēs klimata pārmaiņu zinātni uztveram kā kaut ko pastāvīgu, tāpēc tagad mēģinām aprēķināt ekonomiskās sekas un attiecīgi rīkoties."

Klimata pārmaiņas – mūsu dzīves lielākais izaicinājums

Centrālās bankas nav vienīgās, kuras skar šis izaicinājums. Septembrī pasaules lielāko apdrošinātāju un pensiju fondu grupa solīja, ka tās līdz 2050. gadam pāries uz nulles izmešu politiku. Iniciatīvu "Net-Zero Asset Owner Alliance" šī gada sākumā izveidoja vācu apdrošinātājs “Allianz”, kā arī citas ieguldījumu grupas. Tās kopumā ir atbildīgas par kopumā 2,4 triljoniem dolāru (2,17 triljoniem eiro) lieliem aktīviem. Par šo soli tika paziņots arī ANO samitā, kas veltīts klimata pārmaiņām.

"Klimata pārmaiņu radīto seku mazināšana ir mūsu dzīves izaicinājums," septembrī sacīja “Allianz” izpilddirektors Olivers Bāte.

“Mēs, kā aktīvu īpašnieki, esam atbildīgi un dialogā ar uzņēmumiem, kuros mēs investējam, virzāmies uz zemu oglekļa izmešu biznesa praksi," sacīja Bāte.

Pasaules resursu institūta pārstāve Džūlija Kristiansone, sacīja, ka tādas darbības kā apdrošinātāju un pensiju fonda rīkotās iniciatīvas veiktie pasākumi ir labs sākums, taču ieguldītājiem jābūt atklātākiem par to, kā viņi rīkojas, un lai virzītos uz priekšu.

“Viņiem ir jādalās un jāstāsta to, kā viņi pildīs savus solījumus un apņemšanās,” sacīja Kristiansone.

SVF seminārā par klimata pārmaiņām SVF direktore Georgijeva solīja, ka SVF klimata pārmaiņas kā nozīmīgu faktoru valstu riska analīzēs iekļaus mazāk nekā gada laikā. Viņa pauda pārliecību, ka šogad iesāktais darbs ir noteikti jāturpina arī nākamajā gadā.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu