/nginx/o/2020/07/16/13213458t1hb5f5.jpg)
Līdz ar koronavīrusa izplatīšanos, sabiedrība tika aicināta īpaši pieskatīt gados vecus cilvēkus – neļaut viņiem bez vajadzības iet ārā un palīdzēt ar pārtikas un pirmās nepieciešamības preču sagādāšanu. Tostarp liela uzmanība un rūpes tika vērstas uz sociālajiem aprūpes centriem.Lai pasargātu vecāka gājuma cilvēkus no riska saslimt ar Covid-19, sociālajos namos un centros ieviesa striktus piesardzības pasākumus un ierobežojumi tajos ir spēkā vēl aizvien.
Pansionāti ir blīvi apdzīvoti, turklāt senioriem, rehabilitācijas institūcijās dzīvojošiem bērniem vai pieaugušām personām ar funkcionāliem vai hroniska tipa veselības traucējumiem un slimībām ir augsts inficēšanās un saslimšanas risks, turklāt dzīvojot vienās telpās - vīrusa izplatīšanās var novest pie masveida saslimšanas, kā tas notika kristīgās draudzes “Zilais krusts” vīriešu patversmē.
Gan valsts, gan pašvaldību institūcijām ir sniegti ieteikumi karantīnas ierobežojumu pakāpeniskai samazināšanai, vienlaikus atgādinot, ka Covid-19 saslimstības riski ir īpaši jāsamazina ilgstošās aprūpes iestādēs.
Ņemot vērā Labklājības un Veselības ministriju rekomendācijas par piesardzības pasākumiem, valsts finansētās sociālās aprūpes iestādēm no 2020. gada 13. marta tika noteikta karantīna, kas nozīmēja pārtraukt apmeklētāju pieņemšanu un liegt klientiem iespēju atstāt iestādes teritoriju.
Vienlaikus Labklājības ministrija aicināja šo institūciju klientus būt solidāriem un respektēt citu šajās iestādēs mītošo cilvēku tiesības. Visi, kas atstāja institūciju teritoriju, tika lūgti ievērot distancēšanās nosacījumu, lietot individuālos aizsardzības un dezinfekcijas līdzekļus. Tika noteikts, ka piesardzības pasākumu pārkāpējiem, atgriežoties institūcijā, ir jāievēro 14 dienu pašizolācija.
Situācijai sociālās aprūpes iestādēs Labklājības ministrija rūpīgi sekoja līdzi. Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) vērsās arī pie šo iestāžu klientu tuviniekiem, uzsverot nepieciešamību nepieļaut vīrusa perēkļa izveidošanos pansionātos, lai tajos saglabātu drošu un veselību neapdraudošu vidi kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanai: “Es regulāri prasu informāciju, lai monitorētu, kāda situācija ir pansionātos. Tur dzīvo personas, kas ir izraisītās slimības Covid-19 riska grupā. Lielākajai daļai šo cilvēku ir hroniskas slimības un līdz ar to viņiem ir augsts komplikāciju risks inficēšanās gadījumā”.
Lai gan publiski par šiem riskiem tiek regulāri atgādināts, īpaši uzsverot Covid-19 slimības bīstamību veciem un slimiem ļaudīm, diemžēl konstatēti vairāki gadījumi, kad klienti bijuši neapdomīgi un slepus pametuši iestādi. Lai tiktu uz veikalu pēc cigaretēm kafijas vai našķiem, daži pat kāpuši ārā pa logu un līduši pāri žogam. Pandēmijas sākumā pat tika apsvērta iespēja blakus pansionātiem ierīkot apsardzes dežūrposteņus.
Lai nodrošinātu kārtību un atturētu iemītniekus pārkāpt aizliegumus un piesardzības pasākumus, pansionātos regulāri papildina aizsardzības līdzekļu krājumus, kā arī aprūpētāji tiek nodrošināti ar visu nepieciešamo, lai koronavīrusa izplatīšanos nepieļautu.