Labklājības ministre Ramona Petraviča uzsver: “Šajos krīzes apstākļos ir svarīgi, lai neviens nepaliek bez sociālā drošības spilvena. Ja cilvēks nekvalificējas valsts atbalsta saņemšanai, tad pēdējais, kur vērsties pēc palīdzības, ir pašvaldības. Valsts dod pašvaldībām finansējumu, lai tās var palīdzēt visiem grūtībās nonākušajiem cilvēkiem. Esmu pārliecināta, ka pašvaldības pret iedzīvotājiem ir pretimnākošas un sniedz maksimāli iespējamo palīdzību”.
Pabalstu piešķir, izvērtējot ģimenes un mājsaimniecības situāciju, un Covid-19 krīzes ietekmi uz ģimenes iespējām nodrošināt pamatvajadzības. Izvērtēšana šajā laikā varēja notikt attālināti. Lemjot par pabalsta piešķiršanu pašvaldībām bija jāpārbauda datu bāzēs pieejamā informācija vai persona nav saņēmusi vienlaikus arī dīkstāves pabalstu un dīkstāves palīdzības pabalstu, jo tad pabalsts krīzes situācijā šai personai nepienākas.
Vietvaru prakse atšķiras - daļa pašvaldību piemēro jau esošo, savos saistošajos noteikumos noteikto kārtību pabalsta piešķiršanai, bet citas pabalsta apmēru ir pielīdzinājušas garantētā minimālā ienākuma līmenim - 64 eiro apmērā, vai palielinājušas to līdz 80 eiro. Ir arī tādas pašvaldības, kuras krīzes pabalstu palielinājušas līdz 100 un pat 150 eiro.
Ārkārtējās situācijas sākumā iedzīvotāju interese par krīzes pabalstu bija maza – martā to pieprasīja 53 cilvēki, savukārt, maijā - 1968.. Informācija par jūniju vēl tiek apkopota, bet provizoriskie no pašvaldībām saņemtie dati liecina, ka tās ir aptuveni 1363 personas.
Krīzes pabalsta izmaksai martā pašvaldības iztērēja 3636,90 eiro, bet maijā 188 056,76 eiro (martā pabalstu izmaksājušas 6 pašvaldības, maijā 72).
Saskaņā ar likumu pašvaldība pabalstu krīzes situācijā piešķir laikā, kamēr valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija sakarā ar Covid-19 izplatību, un vienu kalendāra mēnesi pēc ārkārtējās situācijas beigām. Tas nozīmē, ka pašvaldību sociālajos dienestos, pabalstam var pieteikties līdz 2020. gada 31. jūlijam. Iesniegumu var nosūtīt arī pa pastu.
