Ir skaitļi, kuri jāpatur prātā. Kodi un paroles, tuvinieku dzimšanas dienu datumi, kāzu jubileja. Arī attiecībā uz sirds veselību ir skaitļi, kuri būtu jāzina, lai sekotu līdzi savam veselības stāvoklim un nenonāktu situācijā, kurā, ilgstoši ignorējot savus sirdsskaitļus, sekas būtu pēkšņas un smagas.
Paaugstinātu holesterīna līmeni nejūt
Pats par sevi holesterīns nav nekas slikts – tas vajadzīgs normālai organisma funkcionēšanai. Tomēr nepieciešamais daudzums ir neliels, un, ņemot vērā ēšanas paradumus un sēdošo dzīvesveidu, vairumam cilvēku holesterīna līmenis asinīs ievērojami pārsniedz nepieciešamo.
Paaugstinātu holesterīna līmeni cilvēks pats nejūt, tāpēc ir svarīgi laiku pa laikam veikt asinsanalīzes, lai to pārbaudītu. Īpaša uzmanība jāpievērš, sasniedzot 45 gadu vecumu, kad mazinās daudzu organisma procesu aktivitāte un risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām būtiski palielinās.
1,8; 2,6; 3
Lai noskaidrotu holesterīna līmeni, tiek ne tikai mērīts tā kopējais daudzums. Mēra arī to, kāds ir zema blīvuma lipoproteīnu holesterīns (ZBLH) un augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīns (ABLH), kurus mēdz saukt arī par slikto un labo holesterīnu.
Izvērtējot sirds un asinsvadu saslimšanas riskus, galvenā uzmanība tiek pievērsta sliktajam holesterīnam – tam, kas nogulsnējas asinsvados, tos sašaurina vai pat pavisam nobloķē. Sekas var būt infarkts un insults.
Attiecībā uz slikto holesterīnu nepastāv viens universāls skaitlis, kurš apzīmētu robežu, kuru nedrīkstētu pārsniegt. Tas atkarīgs no vairākiem faktoriem – cilvēka veselības stāvokļa, vecuma, dzimuma, smēķēšanas u.c. Līdz ar to vēlamā robeža var svārstīties:
Lai noteiktu, kāds ir vēlamais holesterīna līmenis individuāli, vislabāk, protams, konsultēties ar ģimenes ārstu.
Citi skaitļi
Latvijā 22,9% cilvēku vecumā no 15 līdz 64 gadiem nekad sev nav pārbaudījuši holesterīna līmeni asinīs.
Paaugstināts holesterīna līmenis var novest pie insulta. Insults ir pēkšņs smadzeņu bojājums, kas rodas asinsvada nosprostojuma vai plīsuma dēļ. Latvijā ik dienu no insulta mirst vidēji 7 cilvēki. Daudzi, kas to pārcietuši, kļūst kopjami jeb atkarīgi no citu palīdzības.
Ik dienu Latvijā vidēji 10 cilvēkiem tiek diagnosticēts akūts miokarda infarkts, ko izraisa kritiska asins plūsmas samazināšanās kādā sirds daļā. Visā pasaulē tas ir galvenais nāves cēlonis.
80% gadījumu no nāves, ko izraisījušas sirds un asinsvadu slimības, būtu iespējams izvairīties.
SIA KRKA LATVIJA