Sv, 14.08.2022.

Vēja ģeneratori jūrā vai piekrastē: kas labāks?

Apmaksāta informācija
Vēja ģeneratori jūrā vai piekrastē: kas labāks?
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Foto: Publicitātes foto

Vēja ģeneratori biežāk ir redzami augstienēs, klajās teritorijās un pie atklātiem ūdeņiem, jo, likumsakarīgi – tie jābūvē vietās, kur spēcīgāks un vienmērīgāks vējš. Vēl jaudīgāks par vēju piekrastēs ir atkrastes vējš jeb vējš ūdenī, tādēļ ir attīstītas tehnoloģijas, kas izmanto vēju jūrās un okeānos un pārvērš to elektroenerģijā. Kādas ir abu vēja parku veidu kopīgās un atšķirīgās iezīmes, un kurš no variantiem ir labāks?

Jāatzīst, ka katram vēja parku veidam ir savas priekšrocības un trūkumi, tieši tādēļ Eiropas valstis izmanto abu tehnoloģiju apvienojumu, nevis izvēlas dot priekšroku tikai vienam. Lai saprastu, kādēļ netiek izmantots tikai piekrastes vai tikai atkrastes vējš, vērts salīdzināt abas tehnoloģijas.

Elektroenerģijas ražošanas jauda

Atkrastes vēja parki vidēji var saražot vairāk elektroenerģijas nekā līdzvērtīgi, uz sauszemes uzstādītie, jo vējš atklātos ūdeņos ir spēcīgāks un pastāvīgāks, un tā virziens ir paredzamāks. Lai no vēja turbīnas iegūtu maksimālo jaudu, tai jābūt novietotai tieši pretēji vēja pūšanas virzienam. Vēju sauszemē ietekmē gan dabas reljefs, gan cilvēka veidotie objekti un būves, un vēja virziens ir daudz mainīgāks. Tāpat arī apdzīvoto teritoriju dēļ uz sauszemes uzstādīto vēja parku teritorijas bieži vien ir ierobežotas, savukārt vēja parkiem jūrās var atvēlēt vairāk teritorijas vienuviet. Uz sauszemes izvietota moderna vēja turbīna (6 MW) vidēji gadā var saražot 24-27 GWh enerģijas, kamēr jūrās izvietotās turbīnas parasti ir ar lielāku jaudu un saražo vairāk elektroenerģijas - piemēram, viena no lielākām atkrastes vēja elektrostacijām ar nominālo jauda 15 MW gadā var saražot līdz pat 85 GWh elektroenerģijas.

Elektroenerģijas ražošanas izmaksas

Vēja enerģija ir lētākā atjaunīgā enerģija, taču vēja parku novietojums un ar to saistītie izaicinājumi būtiski maina kopējos elektroenerģijas ražošanai nepieciešamos ieguldījumus un, līdz ar to, ražošanas izmaksas. Sauszemes vēja parku priekšrocība ir zemākas izbūves izmaksas, kas, atkarībā no elektroenerģijas biržas cenas vidēji atmaksājas desmit gadu laikā. Atkrastes vēja parku izbūve ir krietni dārgāka, jo nepieciešama sarežģītāka infrastruktūra, tāpat izbūvi būtiski ietekmē laikapstākļi, tādēļ būvniecības laiks un izmaksas var pieaugt. Vēja parku izbūvei un uzturēšanai ūdenī ir likumsakarīgi, ka nepieciešami kuģi, helikopteri un citas speciālās tehnikas piesaiste, kas sauszemes vēja parkiem nav nepieciešama.

Jūrās saražotās elektroenerģijas izmaksas sadārdzina arī elektroenerģijas pārvades sistēma. Lai elektroenerģija no atkrastes vēja parka nonāktu pie patērētāja, to pārvada jūrā izbūvētas zemūdens kabeļu sistēma, krastā savienojot ar visticamāk no jauna izbūvētu apakšstaciju, un, jo sarežģītāka pārvades sistēmas, jo dārgākas izmaksas tās izbūvei, kā arī lielāks iespējamais sprieguma zudums.

Tehnoloģijas, izbūve un uzturēšana

Atkrastes un sauszemes vēja parku elektroenerģijas ražošanas veids pamatā ir vienāds, taču izmantotās tehnoloģijas vēja parku izbūvei un uzstādīšanai būtiski atšķiras to novietojuma dēļ. Sauszemes vēja parku tuvumā attīsta nepieciešamo infrastruktūru vai jau izmanto esošo, bet vēja parkiem jūrās jābūvē ūdenī stiprināmas platformas, piekļūšana iespējama tikai ar kuģiem vai lidaparātiem, kā arī izbūve iespējama tikai labos laikapstākļos. Jūrās un okeānos izbūvē lielākas un līdz ar to arī skaļākas turbīnas nekā uz sauszemes, jo tās neatrodas apdzīvotu vietu tuvumā.

Tāpat būtiski atšķiras sauszemes un atkrastes vēja parku uzturēšana un apkope. Sauszemes vēja parku efektivitāti vairāk ietekmē mainīgās vēja plūsmas un vēja virziens. Turbīnu darbību maina gan pārāk mazs vējš (nav efektīvi, jo nepieciešama papildu enerģija turbīnas darbībai), gan pārāk spēcīgs vējš – tas var sabojāt turbīnas, tādēļ tām ir iestrādātas vēja bremzēšanas sistēmas. Ja sauszemes vēja parka turbīnām rodas bojājums, kas nav atrisināms ar attālinātām tehnoloģijām, tām ir viegli piekļūt un problēmu novērst, turpretī atkrastes vēja parka turbīnas salabošanai var nākties gaidīt piemērotus laikapstākļus un piekļūšana pie tās ir daudz sarežģītāka – nepieciešams izmantot ūdens vai gaisa transportu un īpaši apmācītu darbaspēku.

Sabiedrības preferences

Sabiedrības atbalsts vēja parku izbūvei jūrā šķiet lielāks, jo tie būs “tālāk prom no acīm”. Sauszemes vēja parki atrodas tuvāk iedzīvotājiem, ir tiem redzami, un daži apgalvo, ka arī jūtami, tādēļ nevēlas tos savu māju tuvumā. Taču to pašu apgalvo arī piekrastēs dzīvojošie, jo, lai gan atkrastes parkus Latvijā paredzēts būvēt ne tuvāk kā astoņus kilometrus no krasta, turbīnu izmēru dēļ tās tāpat ir redzamas un izmaina ainavu. Ainavas un vēja ģeneratoru mijiedarbība ir cilvēku subjektīvs vērtējums, taču ir pierādījies, ka vēja parki jūrās sniedz mazāku pienesumu vietējām kopienām, jo netiek veidotas partnerības ar vietējiem iedzīvotājiem un parku izbūvē un uzturēšanā netiek radīts tik daudz jaunu darba vietu kā sauszemes vēja parku izbūvē un uzturēšanā.

Šobrīd atkrastes vēja parku lielākais trūkums ir augstās ražošanas, uzstādīšanas, uzturēšanas izmaksas, kā arī elektroenerģijas pārvades sistēmas izdevumi. Lai gan tajos iespējams saražot vairāk elektroenerģijas, ar to atrašanos jūrā saistītie sarežģījumi vēja parkus sauszemē padara kopējo izmaksu ziņā efektīvākus. Tāpat arī vēja parki jūrā nebūs ātrs risinājumus enerģētiskās neatkarības panākšanai, jo to izbūvei vidēji nepieciešami pieci gadi, kas ir daudz ilgāks laiks nekā sauszemes vēja parku izbūvei. Apvienojot abus vēja parku veidu izmantošanu, var atrisināt gan akūtas enerģētikas sistēmas problēmas, gan nostiprināt enerģētikas sistēmu ilgtermiņā.

Lasītākais šodien
Top raksti
Uz augšu