Garīgais, fiziskais un emocionālais stress, pastāvīgs nogurums, spēka trūkums, miegainība, nomākts garastāvoklis ir faktori, kas, pašiem negribot, diemžēl kļūst par mūsu ikdienas realitāti un gandrīz neizbēgami noved pie stresa un dažādiem nervu sistēmas traucējumiem. Pētījumi liecina, ka šobrīd no neirozēm cieš jau līdz 3 % no mūsu planētas iedzīvotāju, un tie ir tikai diagnosticētie gadījumi.
Cilvēka smadzenes ir ne tikai visnoslēpumainākais un mainīgākais orgāns, kas kontrolē un regulē cilvēka domas, jūtas un kustības, bet ir arī pats energo ietilpīgākais orgāns cilvēka organismā. Stress negatīvi ietekmē cilvēka smadzenes un uzvedību, un tas var izraisīt dažādus nervu sistēmas traucējumus. Galvenās nervu sistēmas traucējumu pazīmes ir palielināta trauksme, spriedze, samazinātas darba spējas, koncentrēšanās problēmas, mainīga apātija un aizkaitināmība, pēkšņas un neskaidras izcelsmes sāpes. Ja cilvēks pastāvīgi novēro šādas izpausmes, pirmkārt, jau noteikti būtu jārūpējas par to, lai samazinātu stresa līmeni, bet vislabāk būtu nevilcināties un savlaicīgi konsultēties ar savu ģimenes ārstu, meklējot problēmas risinājumus.
Cilvēka atmiņa ir augstākas nervu darbības funkcija, kas ļauj ilgu laiku saglabāt ārējā pasaulē saņemto informāciju vai datus par ķermeņa reakcijām uz noteiktiem notikumiem. Ar tās palīdzību tiek iegūti, uzglabāti un apstrādāti iepriekš iegūtie dati. Lai gan līdz ar gadiem cilvēka atmiņa var pasliktināties, atmiņu jebkurā vecumā var ietekmēt arī tādi ārējie nelabvēlīgie faktori kā nepietiekams miegs, stress, pastāvīga spriedze, radikālas dzīves apstākļu izmaiņas, palielināta slodze smadzenēm.