Lai arī ko varētu teikt par 2018.gadu, tas pavisam noteikti nav bijis garlaicīgs. Dzīves sadārdzināšanās un dažādas globālās problēmas radījušas neapmierinātību ar status quo; tas savukārt kulminējis pārsteidzīgos lēmumos, kas pēc tam visiem kopīgi jāizstrebj, un spontānos protestos. Pasaules uzmanība nenovērsās no Krievijas, kas četrus gadus pēc Krimas okupācijas Kerčas šaurumā sagrāba ukraiņu karakuģus, bet Vācijas kanclere Angela Merkele paziņoja par drīzu aiziešanu no politikas, liekot jautāt - kurš kļūs par jauno Eiropas lokomotīvi? Portāls TVNET apkopojis aizvadītā gada nozīmīgākos notikumus.

Krievijas agresija vēršas plašumā

Šogad par sevi neļāva aizmirst agresorvalsts Krievija - četrus gadus pēc Krimas okupācijas tā Kerčas šaurumā sagrāba trīs Ukrainas kuģus ar visiem tajos esošajiem jūrniekiem, par bijušā Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa un viņa meitas saindēšanu ar nervus paralizējošo vielu Anglijā aizdomās turētie krievu "tūristi" izrādījās militārās izlūkošanas dienesta GRU aģenti, kā arī gaismā nāca plašāka informācija par Krievijas interneta "troļļu" aktivitātēm ap ASV prezidenta vēlēšanu laiku 2016.gadā un Krievijas pilsone Marija Butina ASV tiesai atzina, ka bijusi Krievijas valdības aģente centienos nostiprināt valsts ietekmi ASV politiskajos procesos. Protams, Krievija visos gadījumos liedzas un nāk klajā ar pretrunīgām notikušā versijām.

FOTO: EPA/Scanpix

Ukrainas kuģu sagrābšana notika laikā, kad sabiedrībai nepatīkamās pensiju reformas dēļ Krievijas autokrāta Vladimira Putina popularitāte bija saņēmusi pamatīgu triecienu. Vasarā izziņotā reforma paredz nākamo gadu laikā ievērojami celt pensionēšanās vecumu, pēc kā sabiedrības viedokļa aptaujas uzrādīja ievērojamu Putina popularitātes kritumu. Novembra beigās Krievija apšaudīja un sagrāba trīs Ukrainas kuģus pie okupētās Krimas, apgalvojot, ka tie iebraukuši Krievijas teritoriālajos ūdeņos. Taču pilsoniskās žurnālistikas projekta "Bellingcat" analīze liecina, ka kuģi tikuši apšaudīti starptautiskajos ūdeņos.

GALERIJA: Krievija apcietina sagūstītos ukraiņu jūrniekus

Reaģējot uz Krievijas agresiju, vairākos Ukrainas apgabalos tika izsludināts karastāvoklis, liedzot valstī iebraukt 16 līdz 60 gadus veciem vīriešiem no Krievijas, lai nepieļautu Krievijas privāto armiju izveidošanu, kā arī lūgts ārvalstu atbalsts. Tikmēr Krievija tur ieslodzījumā jūrniekus, kas atradās sagrābtajos kuģos, ignorējot Ukrainas un Rietumvalstu prasības viņus atbrīvot.

Šā gada martā bijušais Krievijas dubultaģents Sergejs Skripaļs un viņa meita Jūlija tika atrasti saļimuši uz soliņa Anglijas pilsētas Solsberi centrā - kā izrādījās, viņi bija saindēti. Lielbritānijas varasiestādes uzreiz vainoja Krieviju, jo uzbrukumā tika izmantota ļoti specifiska viela - PSRS izstrādātā nervu inde "Novičok". Vēlāk tuvējā pilsētā Eimesberi, nonākot saskarē ar izmesto vielas pudelīti, saindējās divi Lielbritānijas pilsoņi, no kuriem viens gāja bojā.

FOTO: SCANPIX

Vēlākie notikumi izgaismoja Krievijas militārā izlūkdienesta nolaidību un dažbrīd atgādināja traģikomisku priekšnesumu. Kad britu varasiestādes identificēja Krievijas pilsoņus Aleksandru Petrovu un Ruslanu Boširovu kā aizdomās turamos, abi muskuļotie vīrieši Kremļa telekanālā RT pārraidītā intervijā klāstīja, ka esot parasti tūristi un uz Solsberi devušies apskatīt tur esošās katedrāles "slaveno 123 metrus augsto smaili" un pulksteni. Drīz vien "Bellingcat" atklāja "tūristu" patiesās identitātes - tas izrādījās godalgotais GRU aģents Anatolijs Čepiga un viņa kolēģis militārais ārsts Aleksandrs Miškins, kuri pavasarī tika aizturēti Nīderlandē un vēlāk izraidīti atpakaļ uz Krieviju. Pirms abu aģentu identificēšanas Putins stāstīja, ka britu varasiestāžu aizdomās turētie vīrieši esot civilpersonas, bet pēc tam Kremlis taisnojās, ka pulkvedim Čepigam neesot piešķirts Krievijas varoņa nosaukums, lai arī viņš oficiālā Krievijas vietnē bija minēts starp apbalvojuma saņēmējiem. 

GALERIJA: Jūlija Skripaļa pēc izrakstīšanas no slimnīcas

Medijos tika atklātas vēl citas GRU neizdarības, kas vien ar publiski pieejamu informāciju ļāva identificēt vēl vairākus iespējamos izlūkdienesta aģentus. Kā norāda Krievijas žurnālists Sergejs Kaņevs, šā gada septembrī GRU vadītājs Igors Korobovs esot ticis izsaukts "uz paklāja" pie Putina, pēc kā viņam esot palicis slikti ar veselību. Novembrī tika paziņots par Korobova nāvi, viņš kļuvis par jau otro mirušo GRU vadītāju trīs gadu laikā.

Kamēr ASV šķetina datus par to, cik plaša bija Krievijas iejaukšanās 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanās, amerikāņu izlūkdienesti ir vienisprātis - šāda iejaukšanās ir notikusi. ASV apcietinātā Krievijas pilsone Marija Butina gada nogalē atzinās, ka bijusi dalībniece sazvērestībā ar mērķi nodibināt neoficiālus kontaktus starp ietekmīgām personām Krievijā un ASV, tādējādi ietekmējot Savienoto Valstu politiku. Butina atzina, ka viņas plāna īstenošanu vadījusi Krievijas amatpersona.

2018.gadā Krievija sevi atkal parādījusi kā agresorvalsti - gan veicot atklāti agresīvu rīcību Kerčas šaurumā (un iepriekš - Ukrainā), gan "slēpti atklātas" operācijas kā Solsberi incidents, gan arī izvēršot ietekmes kampaņas un informatīvo karu digitālajos plašumos. 

"Brexit" - vairāk jautājumu nekā atbilžu

Tuvojas 2019.gada 29.marts - oficiālais "Brexit" datums, kad Lielbritānijai būtu jāizstājas no Eiropas Savienības (ES). Taču aizvadītais gads ir radījis vairāk jautājumu nekā atbilžu un izraisījis nopietnu politisko šķelšanos Lielbritānijā. Kaut arī līdz izstāšanās datumam palikuši vien četri mēneši, nav reālas skaidrības par to, kādos apstākļos notiks "Brexit" - un vai izstāšanās no ES vispār notiks.

FOTO: AFP/SCANPIX

Līdz "Brexit" datumam palikušas mazāk nekā 100 dienas. Kas tajās paveikts? Pēc ilgām Lielbritānijas un ES sarunām britu premjerministrei Terēzai Mejai izdevās panākt vienošanos, kas izraisījusi neapmierinātību un šķelšanos Lielbritānijas politiskajās aprindās. ES puse norādījusi, ka vienošanās nav grozāma.

Ko paredz "Brexit" vienošanās?

  • Pēc oficiālā "Brexit" datuma 2019.gada 29.martā spēkā stājas pārejas periods līdz 2020.gada decembrim. Tā laikā Apvienotajai Karalistei nāksies ievērot visus ES noteikumus, taču tā nevarēs piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā.
  • Šķiršanās rēķins - 39 miljardi mārciņu (44 miljardi eiro).
  • Pagaidu risinājums par robežkontroli uz Īrijas un Ziemeļīrijas robežas, saskaņā ar kuru Ziemeļīrija daudzos jautājumos būs pakļauta citādiem noteikumiem nekā pārējā Apvienotā Karaliste.
  • Apņemšanās sargāt ES pilsoņu tiesības Apvienotajā Karalistē, kā arī britu tiesības ES, lai tie varētu turpināt dzīvot, studēt un strādāt.

Gatavojoties neizbēgamai neveiksmei, Meja atlika decembrī plānoto balsojumu "Brexit" parlamentā. Balsojumam jānotiek ne vēlāk kā 2019.gada 21.janvārī - tātad sliktākajā gadījumā britu parlaments par vienošanās apstiprināšanu varēs lemt tikai divus mēnešus pirms plānotā izstāšanās datuma. Ja britu parlaments pieņems vienošanos, tā vēl būs jāratificē Eiropas Parlamentā (EP).

Ja vienošanos neizdosies pieņemt, nāksies iet citu ceļu - "Brexit" bez vienošanās. Gatavojoties šim scenārijam, ES jau pieņēmusi rezerves plānus 14 jomām, kurās Lielbritānijas nekontrolēta izstāšanās radītu ļoti lielus traucējumus pilsoņiem un uzņēmumiem.

"Brexit" bez vienošanās potenciāli varētu radīt lērumu sarežģījumu ES pilsoņiem, kas dzīvo, strādā un nodarbojas ar uzņēmējdarbību Lielbritānijā - neskaidrību par jaunajiem noteikumiem, statusu un tamlīdzīgi.

GALERIJA: Pret Brexit vērsta demonstrācija Londonā 

Lai arī līdz "Brexit" datumam palikušas mazāk nekā 100 dienas, jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Joprojām nav skaidrs, kādi tieši noteikumi pēc šīs robežšķirtnes attieksies uz ES pilsoņiem un uzņēmumiem, kas bāzēti Lielbritānijā. Meja noraidījusi ierosinājumu rīkot otro "Brexit" referendumu par izstāšanās vienošanos, tāpēc visdrīzāk iespējams viens no diviem iznākumiem - "Brexit" ar vai bez vienošanās. Pirmais vismaz uz laiku Lielbritānijai būtu neizdevīgāks nekā palikšana ES, bet otrs radītu milzu sajukumu un haosu. Win-win situācija nav iespējama, bet lose-lose - tā gan.

Pār Trampa galvu savelkas negaisa mākonis

ASV prezidents Donalds Tramps ne reizi vien par "raganu medībām" nodēvējis īpašā prokurora Roberta Millera izmeklēšanu par Krievijas iejaukšanos 2016.gada prezidenta vēlēšanās. Ja tā, tad pašreizējais Baltā nama saimnieks uzturējies īstā raganu kompānijā - šogad tika apsūdzētas un notiesātas vairākas viņam pietuvinātas personas. Līdz ar novēršanos no ilglaicīgajiem sabiedrotajiem un mēģinājumiem biedroties ar saujiņu diktatoru, kas daudziem licis izteikt minējumus par Trampa patieso motivāciju, pār ASV prezidenta galvu savelkas arvien tumšāks negaisa mākonis - un draugu viņam palicis pavisam maz.

FOTO: SIPA/Scanpix

Decembrī Trampa ilggadējais personīgais advokāts Maiklam Koenam par dažādiem noziegumiem - "ieskaitot tos, kuros iesaistīts ASV prezidents" - tika notiesāts uz trim gadiem.

Ar lietu saistītajos dokumentos Tramps ieguva ļaunu vēstošu apzīmējumu - "Indivīds 1". Koens esot šim indivīdam atskaitījies par Maskavas "Trampa torņa" projektu, kura ietvaros Trampa priekšvēlēšanu kampaņas laikā tika kaldināti plāni vislepnāko 50 miljonus dolāru vērto penthausu uzdāvināt (vai drīzāk pasniegt kā kukuli) Vladimiram Putinam.

Arvien vairāk Trampam pietuvināto cilvēku tiek apsūdzēti un notiesāti dažādās nelikumībās. Trampa bijušais priekšvēlēšanu kampaņas vadītājs Pols Manaforts atzinās sazvērestībā ar mērķi apkrāpt valsti un tiesas darba traucēšanā, tādējādi panākot vienošanos ar Millera komandu, kuru gan viņš pēc tam pārkāpa. Likumpārkāpumos atzinies bijušais Trampa kampaņas darbinieks Riks Geitss, kampaņas ārpolitikas padomnieks Džordžs Papadopuloss un padomnieks nacionālās drošības jautājumos Maikls Flinns. Turklāt Ņujorkā par labdarības organizācijas Trampa fonds izmantošanu savtīgiem mērķiem ierosināta lieta pret Trampa ģimenes uzņēmumu, pašu Trampu un trim viņa vecākajiem bērniem.

Trampa orbītā notiekošās tiesvedības liek uzdot jautājumu, vai Millera izmeklēšana varētu novest pie apsūdzības izvirzīšanas prezidentam. Ņemot vērā neapmierinātību ar Trampa izolacionismu, ķīviņiem ar ilggadējiem sabiedrotajiem un ciešāku sadraudzēšanos ar autokrātiem, kā arī "demokrātu vilni" ASV starptermiņa vēlēšanās, pēc kurām demokrātu kontrolē nonāca viena no ASV Kongresa palātām, pār Savienoto Valstu prezidenta galvu ir savilcies draudīgs negaisa mākonis. 

"Es nevaru paelpot", kaulu zāģis un pasaules uzmanība: žurnālista slepkavība Saūda Arābijas konsulātā

Pret dzimtenē valdošo karalisko ģimeni kritiski noskaņotais saūdarābu žurnālists Džamals Hašogi 2.oktobrī iegāja Saūda Arābijas konsulātā Turcijā un ārā vairs neiznāca. Saūda Arābija sākumā liedzās, bet vēlāk atzina, ka laikraksta "The Washington Post" apskatnieks nogalināts ar iepriekšēju nodomu pastrādātā slepkavībā, tomēr uzstāj - kādreiz par reformatoru un modernizētāju uzskatītais kroņprincis Mohammeds bin Salmans ar to neesot saistīts. 

Gadījums piesaistīja milzīgu mediju uzmanību, kad atklātībā nonāca informācija par konsulātā notikušo - slepkavības apraksti bija viens par otru šaušalīgāki. Saskaņā ar medijos izskanējušo informāciju, Hašogi tika nosmacēts, bet vairāku cilvēku komanda ar kaulu zāģi sadalīja viņa līķi un pēc tam to, domājams, izšķīdināja ķimikālijās. Visu šo laiku konsulāta ārpusē gaidīja Hašogi līgava.

Turcijas rīcībā esošo audioierakstu raidorganizācijai CNN atreferēja kāds informācijas avots, kurš esot iepazinies ar ieraksta atšifrējumu

Audioieraksts sākas no brīža, kad Hašogi ieiet konsulātā. Uz turieni viņš bija devies, lai sakārtotu gaidāmajām precībām nepieciešamos dokumentus, taču, kā liecina ieraksts, gandrīz uzreiz saprata, ka kaut kas nav lāgā, - žurnālists atpazina vienu no tur esošajiem vīriešiem un jautāja, ko viņš tur dara.

GALERIJA: Žurnālista Džamala Hašogi slepkavības izmeklēšanas lieta

Ierakstā fiksētie trokšņi liek domāt, ka pēc īsas sarunas Hašogi metās virsū vairāki uzbrucēji, kam Hašogi centās turēties pretī pēdējos savas dzīves brīžos. "Es nevaru paelpot," viņš teica. "Es nevaru paelpot. Es nevaru paelpot."

Ieraksta transkripcijā fiksēti trokšņi. "Kliedziens. Kliedziens. Elsas," tajā norādīts.

Vēlāk ierakstā dzirdams, kā Hašogi līķis tiek sadalīts ar zāģi. Kāds no telpā esošajiem cilvēkiem iesaka pārējiem klausīties mūziku, lai nebūtu jādzird nepatīkamās skaņas. "Ielieciet austiņas vai klausieties mūziku kā es," saka viens no vīriešiem.

Turklāt informācijas avots norāda, ka operācijas laikā veikti vairāki telefona zvani, kuru laikā sniegtas ziņas par tās gaitu. Turcijas amatpersonas uzskata, ka slepkavas sazvanījušies ar ietekmīgām personām Rijādā. "Pasaki savējiem, ka tas ir izdarīts. Tas ir izdarīts," telefonsarunā norāda viens no vīriešiem.

Saūda Arābija atteikusies izdot savus pilsoņus, ko Turcija uzskata par vainīgiem Hašogi slepkavībā, un piedraudējusi, ka ASV Senāta "jaukšanās" valsts iekšējās lietās kaitēšot Saūda Arābijas un ASV attiecībām. Tikmēr žurnāls "Time" gada cilvēka godā cēlis vairākus žurnālistus un viņu "karu par patiesību". Lai arī Saūda Arābijas kroņprincis savu faktisko valdīšanu sāka ar tādiem lēmumiem kā ļaušana sievietēm beidzot sēsties pie stūres, rosinot cerības par karalistes modernizāciju, tomēr Hašogi gadījums apliecinājis, ka bin Salmans ir vecais vēzis jaunā kulītē. Decembrī notikušajā G20 samitā kroņprincim draugu tikpat kā nebija - izņemot vienīgi Krievijas autokrātu Vladimiru Putinu, kura virzienā arī šogad tika vērstas apsūdzības par Sergeja Skripaļa saindēšanas pasūtīšanu.

Merkele gatavojas nokāpt no politiskās skatuves

Merkeles ēra Eiropas politikā tuvojas noslēgumam. Merkele oktobra beigās apstiprināja ziņas, ka pēc mandāta beigām 2021.gadā vairs nekandidēs uz kanclera amatu, kā arī atkāpsies no Kristīgi demokrātiskās savienības (CDU) priekšsēdētājas amata, kurā atrodas kopš 2000.gada.

FOTO: AP/Scanpix

Viens no viņas politiskā mantojuma nozīmīgākajiem un strīdīgāk vērtētajiem punktiem paliks atvērto durvju politika migrācijas krīzes laikā. Pēc paziņojuma par gaidāmo nokāpšanu no politiskās skatuves Merkele Strasbūrā atkārtoja, ka iecietība ir eiropiešiem nozīmīga vērtība.

"Iecietība ir Eiropas dvēsele un viena no tās pamatvērtībām," sacīja Merkele, norādot, ka pēdējo gadu laikā dvēsele daudz cietusi no tādiem izaicinājumiem kā finanšu krīze, terorisms, karadarbība Eiropas kaimiņos, migrācija, digitalizācija un klimata pārmaiņas.

Stāties pretī šiem izaicinājumiem iespējams tikai tad, ja Eiropa rīkosies vienoti un ja "mēs citu intereses un vajadzības vērtēsim tikpat augstu kā savas. Solidaritāte balstās iecietībā, un tā ir Eiropas spēks. Tā ir daļa no mūsu DNS, un tā nozīmē nacionālā egoisma pārvarēšanu."

Merkeles pakāpeniskā aiziešana no Vācijas politiskās skatuves ir izraisījusi plašas diskusijas par valsts nākotni. Daudzi analītiķi uzskata, ka līdz ar Merkeles ēras beigām varētu mainīties arī valsts ārpolitika Eiropas Savienībā. 

Kurš pēc Merkeles noiešanas no politiskās skatuves kļūs par jauno Eiropas virzītājspēku? Vēl nesen par iespējamo Merkeles "pēcteci" pie Eiropas stūres tika uzskatīts Francijas prezidents Emanuels Makrons, taču iekšpolitiskā krīze un ārkārtīgi zemais popularitātes reitings liek šaubīties par šāda scenārija ticamību.

"Dzeltenās vestes" pret Makronu: franči protestē pret dzīves sadārdzināšanos

Francijas prezidents Emanuels Makrons pārliecinoši uzvarēja 2017.gada vēlēšanās un raisīja cerības par spēcīgāku, pārtikušāku Franciju, kas nākotnē - pēc Vācijas kancleres Angelas Merkeles aiziešanas no politikas - varētu kļūt par Eiropas galveno virzītājspēku. Taču pusotru gadu vēlāk Makrona popularitātes reitings Francijā nokrities līdz apmēram 25% un neveiksmīgas ekonomiskās reformas kulminējušas "dzelteno vestu" protestos un vardarbīgos grautiņos.

FOTO: SCANPIX

2018.gada tuvojoties noslēgumam, Francijā sākās protesti - sākotnēji tā bija reakcija uz valdības plāniem celt akcīzes nodokli degvielai. Par protestu kustības simbolu kļuva atstarojošās vestes, kam jāatrodas ikvienā automašīnā ārkārtas gadījumiem. Vēlāk protesti pārauga plašākās demonstrācijās pret Makronu un viņa ekonomiskajām reformām; nabadzīgie iedzīvotāji un "aizmirstā vidusšķira" uzskata, ka prezidents pieņem lēmumus par labu turīgākajam iedzīvotāju slānim, ignorējot parasto ļaužu problēmas. Vardarbīgajos grautiņos vairākās nedēļas nogalēs dzīvību zaudējuši seši cilvēki, savainoti vairāki simti, bet nepilni 2000 cilvēki tikuši aizturēti.

Saprotot, ka protesti un grautiņi paši no sevis nebeigsies, valdība 4.decembrī pēc ārkārtas tikšanās Elizejas pilī paziņoja, ka apturēs plānoto degvielas akcīzes nodokļa celšanu. Vēlāk Makrons paziņoja, ka no nākamā gada minimālā mēnešalga tiks palielināta par 100 eiro, sasniedzot 1185 eiro pēc nodokļu nomaksas. Lai arī pēc Makrona paziņojuma "dzelteno vestu" rindas paretinājās, nākamajā nedēļas nogalē protesti tomēr notika. 

GALERIJA: Grautiņi Francijā

2019.gadā bijušajam baņķierim Makronam priekšā liels pārbaudījums - vai viņš spēs izpildīt akrobātisku 180 grādu pagriezienu un kļūt par "tautas prezidentu"? Vai viņam izdosies glābt ārkārtīgi zemo popularitātes reitingu - vien 23%? 

Francijas notikumi atspoguļo ne tikai Makrona kļūdas, bet arī plašāku sabiedrības neapmierinātību ar pieaugošām izmaksām un stagnējošām algām. Tūkstošiem ungāru gada nogalē izgāja demonstrācijās pret "vergu likumiem", kas ļauj uzņēmumiem prasīt no darbiniekiem ilgu virsstundu strādāšanu un līdz pat trim gadiem aizturēt samaksu par tām. Albānijā studenti pieprasīja samazināt studiju maksu, un pat tādās pārtikušās valstīs kā Vācija, Vācija, Beļģija un Nīderlande notika nelieli un sporādiski "dzelteno vestu" iedvesmoti protesti. 

Itālijā sabrūk tilts: zaudētas 43 dzīvības

Augustā Itālijas pilsētā Dženovā spēcīgu lietusgāžu laikā pēkšņi sabruka tilta posms. Vairākas automašīnas ar tajās esošajiem cilvēkiem no vairāku desmitu metru augstuma iekrita tuvējā upē vai arī nogāzās zemē un tika apraktas zem gruvešiem. Traģēdijā gāja bojā 43 cilvēki. 

FOTO: AP/Scanpix

Aculiecinieki stāsti ieskicē biedējošu un panikas pilnu ainu. "Redzēju nobijušos cilvēkus basām kājām skrienam uz manu pusi," baismīgos brīžus atceras autobusa vadītājs Alberto Lerkari. "Dzirdēju dārdoņu. Cilvēki no tās bēga, skrienot uz manu pusi. Tas bija šausmīgi."

Pēc katastrofas atklājās, ka pirmie brīdinājumi par tiltu izskanējuši jau pirms vairākiem gadu desmitiem, turklāt trauksmi cēla pats tilta projektētājs - itāļu inženieris Rikardo Morandi, kura vārdā tilts nosaukts.

Notikušais joprojām tiek izmeklēts. Notikušais izskanēja visā pasaulē un lika daudzu citu valstu iedzīvotājiem apdomāt - vai tilti, ko izmantojam ikdienā, ir gana droši?

Traģiskas aviokatastrofas Indonēzijā un Kubā

Šogad pasaule piedzīvoja divas liela mēroga aviokatastrofas ar vairāk nekā simt cilvēku upuriem.

Oktobrī Indonēzijā aviokompānijas "Lion Air" pasažieru lidmašīna neilgi pēc pacelšanās iegāzās Javas jūrā. Bojā gāja visi 189 cilvēki, kuri atradās lidmašīnā. Indonēzija vēlāk nāca klajā ar paziņojumu, ka aviokompānijai vajadzēja pārstāt izmantot tās "Boeing 737 MAX 8" lidaparātu pirms liktenīgā reisa, jo lainerim jau pirms tam bija novērotas nozīmīgas tehniskas problēmas. ASV lidmašīnu ražotājs "Boeing" pēc katastrofas brīdināja par iespējamām problēmām ar divu jaunu lidaparātu modeļu automātisko sistēmu, kas var izraisīt lidmašīnas pikēšanu.

GALERIJA: Indonēzijā meklē "Lion Air" lidmašīnas atlūzas

Maijā Kubā avarēja pasažieru lidmašīna, kā rezultātā bijā gāja 111 cilvēki. Kā vēlāk izskanēja medijos, katastrofa ir simbols nebeidzamajām problēmām Kubas aviācijas industrijā. «Boeing 737» lidmašīna avārijas laikā bija gandrīz 40 gadus veca un vairākas reizes nomainījusi īpašniekus, ceļojot no ASV uz Kanādu un no Kamerūnas uz Karību jūras reģionu.

Kubas dziļo ekonomisko problēmu un ASV embargo dēļ valdība lidmašīnas visbiežāk īrē, tāpēc daudzas valsts izmantotās lidmašīnas ir ar ievērojamu darba stāžu un tās apkalpo dažādas ārvalstu kompānijas. Tā bija nāvējošākā avārija Kubā kopš 1989.gada.

Katoļu baznīca nožēlo grēkus... Nu, vismaz mazliet

Latvija un pārējās Baltijas valstis šogad pēc 25 gadu pārtraukuma uzņēma Romas katoļu baznīcas pāvestu. Kamēr latvieši baudīja "Pāvesta brīvdienu" un šūmējās par iespaidīgajām izmaksām, citur pasaulē jaunu uzmanību izpelnījās katoļu baznīcas pedofilijas skandāli un dažviet ieskanējusies pagātnes grēku nožēla. Pārāk maz un pārāk vēlu - uzskata upuri un viņu tuvinieki.

Atšķirībā no Baltijas valstīm šā gada vizītē katoļticīgajā Īrijā pāvestu sagaidīja ne vien ticīgo pūļi, bet arī liels skaits protestētāju. Īrijas katoļu baznīcā, tāpat kā katoļu garīdzniecības aprindās daudzās citās valstīs, pastāvēja klusēšanas kultūra - īru bīskapi pedofilijā pieķertos garīdzniekus nenodeva policijai, bet tā vietā sūtīja šurpu turpu pa draudzēm visā valstī, uz baznīcām ASV un Austrālijā, neatklājot viņu nodarījumus. 

FOTO: EPA/Scanpix

Īrijas baznīca galu galā pieņēma noteikumu, ka aizdomu gadījumā par seksuāla rakstura noziegumiem obligāti jāvēršas policijā. Taču Vatikāns 1997.gadā šo noteikumu noraidīja. Šis solis un Vatikāna atteikšanās sadarboties faktu precizēšanā noveda pie tā, ka viena izmeklēšana noslēdzās ar secinājumu - pats Vatikāns uztur noklusēšanas kultūru.

Septembrī viesojoties Igaunijā, Francisks pirmoreiz Baltijas vizītes laikā atzina, ka seksuālās izmantošanas skandāli atbaida cilvēkus no baznīcas un tai jāmainās, ja tā vēlas piesaistīt nākamās paaudzes. Tomēr Francisks ne vienmēr ir tik samierniecisks - janvārī viņš šokēja Čīli, vizītes laikā apsūdzot pedofilijas upurus melošanā par viņa ieceltu bīskapu.

Tikmēr citās valstīs katoļu baznīca grēku nožēlai pievērsās nopietni. Vācijas Bīskapu konferences pasūtītā pētījumā atklājās, ka valstī 60 gadu laikā ziņots par vairāk nekā 3600 pedofilijas gadījumiem, kuros lielākoties cietuši bērni, kas jaunāki par 13 gadiem. Vainīgie - 1670 katoļu mācītāji. Pētījuma mērķis bija izgaismot "šo baznīcas tumšo pusi - gan cietušo dēļ, gan arī tāpēc, lai paši varam saskatīt kļūdas un darīt visu, lai tās neatkārtotos", solīja Bīskapu konferences pārstāvis Stefans Akermans.

Savukārt Polijā par grāvēju kļuva filma "Kler" ("Garīdzniecība"), kuras popularitāte pamudināja simtiem cilvēku publiski atklāt, kādus pāridarījumus viņi pagātnē pieredzējuši no katoļu garīdznieku puses. 

Pāvests Francisks šajā stāstā ir paradoksāla figūra - viņu vienlaikus slavē par to, ka viņš par šo jautājumu vispār runā, un arī peļ, jo vārdiem neseko izlēmīga rīcība. 2018.gada nogalē Francisks no sava neformālā kabineta izslēdza divus kardinālus, kuri apsūdzēti vai nu seksuālos pārkāpumos vai to slēpšanā. Atliek vien cerēt, ka 2019.gadā Francisks, kurš vairākkārt demonstrējis progresīvākus uzskatus nekā viņa priekšgājēji, veiks "lielo tīrīšanu" katoļu baznīcā un sauks pie atbildības vainīgos.

Kriptovalūtu brīvais kritiens: bitkoinu burbulis plīst

2017.gads pagāja īstā kriptovalūtu eiforijā. Slavenākās digitālās valūtas "Bitcoin" vērtība dažu mēnešu laikā "uzpūtās" vairākas reizes, lielas pircēju aktivitātes dēļ decembrī pietuvojoties 20 000 dolāriem par vienu virtuālo monētu. Bitkoinu pircēji aizturētu elpu gaidīja, ka jaunajā gadā šī augšupejošā tendence turpināsies... Taču notika pretējais.

Visa 2018.gada laikā bitkoinu vērtība turpināja kristies. Gada beigās viena bitkoina cena bija jau ap 3400 dolāriem, tātad digitālās monētas vērtība samazinājusies par vairāk nekā 80%. Līdz ar bitkoiniem mazvērtīgākas palika arī citas kriptovalūtas. 

2017.gada entuziasmu nomainīja 2018.gada morālās paģiras. hakeru uzbrukumos tika aptīrītas kriptovalūtu biržas. Daļa bitkoinu pircēju interneta forumos žēlojās, ka gaidītās drošās peļņas vietā "investīcijas" beigušās ar iekrājumu zaudēšanu. Citiem bija šķietami triviālas problēmas - nozaudēta digitālā "maciņa" parole vai interneta krāpnieki, kas viltīgos veidos cenšas izspiest digitālās monētas. Decentralizētā, valdību nekontrolētā valūta daudziem sagādāja lielākas klapatas nekā prieku.

GALERIJA: Virtuālā valūta «Bitcoin»

Tā kā savu kriptovalūtu var izveidot ikviens, kam ir tehniskās prasmes, kā sēnes pēc lietus saradās sākotnējie kriptovalūtu piedāvājumi. Taču statistika ir drūma - tikai mazāk nekā trešā daļa no šiem piedāvājumiem beidzas ar jaunas kriptovalūtas vai vismaz tās prototipa ieviešanu. Līdz ar to gada pirmajos astoņos mēnešos 86% šādu sākotnējo piedāvājumi ir nesuši ieguldītājiem zaudējumus, 30% no tiem iemaksāto naudu zaudējuši pilnībā. Neskatoties uz to, kriptovalūtu sākotnējos piedāvājumos ieguldītais naudas apjoms ir vairāk nekā trīskāršojies, salīdzinot 2017.gadu.

Viss liecina par to, ka 2018.gads ieies vēsturē kā bitkoinu ziepju burbuļa plīšana gads. Straujā vērtības krituma rezultātā daudzi ieguldītāji (varbūt trāpīgāk būtu teikt - spekulanti) zaudējuši ievērojamas naudas summas, un tas metis ēnu uz pārējām kriptovalūtām. Vai digitālajām valūtām izdosies atkopties? Domājams, ka atbildi uzzināsim 2019.gadā.